Auto dizains: kad attaisnojas uzdrīkstēšanās?

Vai tiešām ir tik vienādi?

Bez jau pieminētās vizuālās līdzības daudzi braucēji gan jokojot, gan nopietni sūdzas arī pār pārmērīgo žanrisko vienveidību. Agrāk tirgū regulāri parādījās jauni hečbeki, sedani, universāļi, miniveni, kupejas, kabrioleti un vēl citu virsbūves tipu auto, bet tagad rūpnīcas citu pēc cita "cep" vien dažādu izmēru apvidniekus.

Tā ir tiesa. Bet tiesa ir arī tas, ka aerodinamikas un drošības prasības zināmā mērā sasien dizaineru rokas, taču ir lietas, kas tās padara brīvākas nekā agrāk. Piemēram, metālapstrādes tehnoloģijas ļauj veidot ļoti smalkas kontūras, bet, pateicoties LED lukturiem, auto iespējams apveltīt ar oriģinālu sejas izteiksmi. Savā ziņā negaidītu efektu ir devusi elektroauto parādīšanās – tiem vairs nav nepieciešams agrāk obligātais atribūts radiatora dekoratīvais režģis.

Daži ražotāji, izstrādājot jaunos modeļus, turas konservatīvos rāmjos, savukārt citi uzņemas lielāku risku. Piemēram, reakcija uz jaunākajiem BMW modeļiem ir bijusi diezgan asa, savukārt "Kia EV3" un "EV9", kas iemieso zīmola "Opposites United" dizaina filozofiju, ir izrādījusies labvēlīga. Francijas "Peugeot" un "Renault" ir gājuši līdzīgu ceļu, taču, radot dizainu, bijuši mazliet piesardzīgāki. Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka auto izskats mainās ļoti strauji, un mazāk veiksmīgs dizains jau pēc dažiem gadiem šķiet neglābjami novecojis.

Bet kas mudina ražotājus iet vienu vai otru ceļu?

Vēlme būt novatoriem

"Dažas kompānijas cenšas parādīt, ka ir inovatīvas un nepārtraukti attīstās," saka žurnāla "Klubs" auto apskatnieks un "Latvijas Gada auto" žūrijas biedrs Toms Timoško. "Piemēram, BMW ievieš ļoti avangardisku dizainu. Lai gan pašlaik pat ilggadējiem zīmola faniem daži risinājumi var šķist nesaprotami, jo tie šķiet pārāk tālu no ierastā, nākotnē tie var kļūt par būtisku zīmola identitātes sastāvdaļu."

Drosmīgi dizaina elementi, ko sākumā uztver skeptiski, var izrādīties ļoti ietekmīgi vēlāk. Ja jauninājumi iesakņojas, tie var ievērojami uzlabot zīmola tēlu. Piemēram, kad BMW ieviesa divas lielas radiatora režģa "nieres", daudziem tās šķita neglītas. Tomēr laika gaitā sabiedrība šo īpatnību akceptēja, un tagad tā tiek uzskatīta pat par zīmola atpazīstamības zīmi.

Tomēr drosmīgi dizaina lēmumi ir saistīti ar risku. Lielie uzņēmumi var zaudēt klientus, ja tie nenovērtē kādas dizaina novitātes, tāpēc vēsturiski šajā nozarē radikālu pārmaiņu ir bijis maz. Lielajiem zīmoliem ir bagāts vēsturiskais mantojums, dažādas tradīcijas, un vairākums nevēlas apdraudēt savu identitāti. Šajā ziņā mazliet izdevīgākā pozīcijā ir ne tik seni tirgus spēlētāji, jo īpaši no Dienvidkorejas, jo viņi tikai veido savu dizaina valodu un viņiem ir plašāks manevrēšanas laukums jauninājumiem.

"Jaunāki zīmoli bez leģendāriem modeļiem var eksperimentēt brīvāk. Kad kāds dizaina elements, piemēram, asi leņķi vai pikseļveida elementi, gūst popularitāti, šī īpatnība var kļūt par uzņēmuma identitātes zīmi," norāda Toms.

Pretstatu līdzsvarošana

"Kia" ir izvirzījusies drosmīgo eksperimentētāju priekšgalā, jo īpaši ar savu "Opposites United" filozofiju, kas spēlējas ar kontrastiem. Šī dizaina filozofija ir balstīta uz pieciem galvenajiem postulātiem: "Pamatots prieks", "Tehnoloģijas dzīvei", "Spēks progresēt", "Sasprindzinājums mieram" un "Ar drosmi dabai".

Viens no pirmajiem modeļiem, kas to iemiesoja, bija "EV6" – dinamisks elektromobilis, kura ārienē apvienotas asas, futūristiskas līnijas un plūdens, nebūt ne agresīvs siluets. Pēcāk parādījās "EV9" – stūrains septiņvietīgs SUV, kur ir ārkārtīgi daudz vietas pasažieriem un bagāžai. Neraugoties uz masīvo kastveida profilu, "mīkstās" detaļas neļauj šim auto izskatīties nevajadzīgi agresīvam.

Atkal tradicionālās dizaina proporcijas "Kia" pārkāpa ar "EV3" – modeli, kura detaļas neatbilst ierastajām dizaina normām, tomēr kopā veido skaistu veselumu. Rotaļīgais eksterjers, daudzveidīgā krāsu palete un funkcionālais interjers atspoguļo "Kia" centienus apvienot tehnoloģisko progresu ar dabiskām tekstūrām un toņiem.

"Izpatikšana potenciālajiem pircējiem nav vienīgais dizaina uzdevums. Tam ir jāsaskan arī ar zīmola kopējo vīziju. Citādi automašīna kļūst nekāda, un drīz visi to aizmirst," skaidro Toms. "Dizaineru virsuzdevums ir palikt uzticīgiem savai vīzijai."

Stāsta veidošana

Ko iegūst ražotāji, kas uzņemas dizaina riskus? Tādiem korejiešu zīmoliem kā "Kia", kura Eiropas tirgū ienāca pirms trim desmitgadēm, drosmīgs dizains palīdz veidot savu stāstu. Sākotnēji uzņēmuma auto pirka galvenokārt tāpēc, ka tie bija lēti un uzticami. Laika gaitā "Kia" sāka ražot kvalitatīvākus un inovatīvākus automobiļus, pozicionējot sevi kā līdzvērtīgu lielākajiem Eiropas koncerniem.

Eiropas zīmoliem ir bagāta vēsture, savas leģendas un kultūra, savukārt Korejas zīmoli savējo vēl tikai veido. Un atšķirīgais, drosmīgais dizains ir daļa no ceļa. Turpretī vecās kompānijas nevar atļauties būt pārgalvīgas.

"Klasiskie zīmoli ļoti sargā savu identitāti, tāpēc savu dizaina valodu attīsta lēnām un pa posmiem," skaidro Toms. "Piemēram, "Porsche" automašīnās salīdzinoši nesen parādījās taisnstūrveida lukturi, bet – tas prasīja laiku. No sākuma dizaineri tradicionālajos apaļajos lukturos ieviesa četrus LED dienasgaismas punktus, ko izvietoja kvadrāta formā, bet vēlāk šo ideju transformēja cita modeļa vajadzībām, un galvenie lukturi ieguva taisnstūra formu. Ja tie būtu piedāvāti uzreiz, diez vai kāds to būtu sapratis."

Piemēram, "Volkswagen" krasas pārmaiņas veic reti. Jau tad, kad kompānija palaida "ID." elektrisko sēriju, reakcija bija neviennozīmīga, lai gan izmaiņas nebija nekādas radikālās. Franču zīmoli, piemēram, "Peugeot", šai ziņā ir drosmīgāki, taču pašlaik vadošo lomu peldēšanā pret dizaina straumi ieņem BMW un "Kia".