auto treileris Voyager šrots lūznis vraks
Foto: Shutterstock

Lai gan daudzi auto īpašnieki aizvien cenšas veikt automašīnu tehnisko apkopi pašu spēkiem, patiesībā ar jaunām automašīnām tas ir gandrīz neiespējami. Laiki, kad īpašnieks pats varēja veikt apkopi bez speciālām diagnostikas iekārtām, ir pagājuši. Pašu spēkiem šobrīd, iespējams, var nomainīt spuldzītes.

Automašīnas apkopi visdrošāk ir uzticēt speciālistam un darīt to vismaz reizi gadā. Ja auto ir vecāks par desmit gadiem, iespējams, pat biežāk. Svarīgi atcerēties, ka retāka auto atrādīšana speciālistam, vēloties ietaupīt, beigās var izmaksāt dārgāk.

Negaidīt problēmas, bet rīkoties preventīvi

Aptuveni trešdaļa (31%) autovadītāju neved auto pie speciālista, bet paši cenšas sekot līdzi automašīnas tehniskajam stāvoklim, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. Vēl 5% uzskata, ka pietiek tikai ar ikgadējo obligāto tehniski apskati.

"Patiesībā ar auto tehnisko apkopi ir ļoti līdzīgi kā ar veselības pārbaudi pie ārsta – ļoti ieteicams vismaz reizi gadā aizvest automašīnu uz apskati, turklāt nav nepieciešams gaidīt, kamēr parādās kādas problēmas, trokšņi utt., bet rīkoties preventīvi. Tas palīdz pamanīt problēmas jau pašā sākumā, kad remonts var būt ne tikai lētāks, bet arī var aizņemt mazāk laika," uzskata Didzis Naudišs, autoservisa "DN Workshop" īpašnieks, automehāniķis un autoelektriķis.

Vidējais auto vecums – 10 gadi

Jo vecāka automašīna, jo biežāk to ieteicams vest uz tehnisko apkopi. Pēdējās desmitgadēs Latvijā bijis ierasts, ka vidējais pirmo reizi reģistrēto lietoto auto vecums bija deviņi līdz 10 gadi, taču kopējā situācija ir daudz bēdīgāka.

"Manuprāt, aptuveni 80% automašīnu, kas piedalās satiksmē, būtu jāatrodas auto kapsētās. Daudzi spēkrati vairs nav remontējami, taču īpašnieki to nav gatavi atzīt," skarbs savā vērtējumā ir Naudišs. "Visbiežāk, ja secinu, ka auto remonts izmaksās kā puse no auto vērtības, informēju klientu un aicinu vēlreiz pārdomāt, vai tiešām viņš vēlas remontu. Šādas situācijas rodas tāpēc, ka obligātajā tehniskajā apskatē ir salīdzinoši minimālas prasības, bet daudzi autoservisi mēdz virspusēji noslēpt defektus un problēmas, lai automašīna izietu tehnisko apskati."

Foto: Publicitātes foto

Automašīnas kļūst sarežģītākas, bet drošākas

Salīdzinoši liela daļa autovadītāju joprojām cenšas tikt galā ar auto tehnisko apkopi pašu spēkiem gan tādēļ, ka vēlas ietaupīt, gan tādēļ, ka vēl pirms 10 vai 20 gadiem tas bija izdarāms. Automašīnās bija daudz mazāk elektronikas, un īpašniekiem nebija nepieciešamas speciālas diagnostikas iekārtas, lai atrastu un novērstu problēmas.

Savulaik automašīnas īpašnieku rokasgrāmatās bija arī informācija, kā remontēt motoru, jo tas bija iespējams. Šobrīd automašīnas ir kļuvušas daudz sarežģītākas, tiek izmantoti automatizēti risinājumi, bet vienlaikus tās ir arī drošākas un ērtāk lietojamas. Stūres pastiprinātājs ļauj daudz ērtāk vadīt auto bez fiziskas piepūles, ABS sistēma padara bremzēšanu ātrāku un efektīvāku. Dažādas asistentu sistēmas palīdz "nolasīt" ceļazīmes, atvieglo auto novietošanu stāvēšanai u.tml.

Videi atbilstošs auto un izvairīšanās no agresīvas braukšanas

Regulāra automašīnas apkope un apskate neaizņem daudz laika – ja jābrauc uz servisu nomainīt eļļu vai riepas, ieteicams ieplānot arī papildus 30 minūtes, lai veiktu apskati.

Papildu tam ir vairākas lietas, ko auto īpašnieks var darīt ikdienā, lai spēkrats kalpotu pēc iespējas ilgāk un tā uzturēšana izmaksātu mazāk. Piemēram, izvēlēties apstākļiem un infrastruktūrai atbilstošu automašīnu. "Patiesībā Latvijā ceļi ir pietiekami labā stāvoklī, tāpēc, dzīvojot pilsētā, ir vērts padomāt, vai tiešām ir nepieciešams liels džips?" norāda automehāniķis. "Lielākas automašīnas nepieciešamas gadījumā, ja ikdienā bieži jāmēro lieli attālumi vai jābrauc pa lauku ceļiem un bezceļiem. Mazlitrāžas automašīnām nereti arī apkopes un remonta izmaksas būs zemākas."

"Vēl noteikti iesaku pēc iespējas izvairīties no braukšanas pa bedrēm, izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu, neveikt pārgalvīgus manevrus, izvairīties no braukšanas straujas uzsākšanas un bremzēšanas, kas veicina bremžu sistēmas un ritošās daļas dilšanu," rezumē Naudišs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!