Aprēķināts, ka bioloģiskais piejaukums ir lētāks par fosilo degvielu, uzsvērts ekspertu diskusijā "Kura degviela būs lētāka un kā kompensēsim cenu pieaugumu?"
Šobrīd fosilās degvielas ir lētākas, bet atjaunīgie energoresursi tiek lietoti maz. Nākotnē fosilās degvielas kļūs dārgākas un arvien vairāk tiks izmantoti atjaunīgie energoresursi, kā arī plašāk būs jāpielieto cenu pieauguma kompensējošie mehānismi, uzsver biedrības "Latvijas klimata neitralitātes klasteris" valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.
"Informatīvais ziņojums par Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, to prognozēm un klimata saistību izpildi parāda, ka Latvija nevarēs sasniegt 17% mērķi ne scenārijā ar esošajiem pasākumiem, ne arī scenārijā ar papildu pasākumiem. Ikgadējo mērķu neizpilde varētu sākties pat no šī gada un var būt nepieciešamība izmantot elastības iespējas – pirkt emisiju kvotas no citām valstīm, tāpēc svarīga ir izlēmīga rīcība transporta emisiju samazināšanā," stāsta Gūtmanis.
Atjaunīgo resursu plašākam lietojumam ir jābūt lētākam nekā fosilo, uzsver Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāve Baiba Miltoviča, norādot, ka Latvijai no Sociālā klimata fonda iedzīvotāju atbalstam būs pieejami vairāk nekā 600 miljoni eiro.
"Valdībai ir divi lieli instrumenti degvielas cenu ierobežošanai – pirmkārt, veicināt atjaunīgo resursu plašāku pielietošanu (tai skaitā Latvijā ražoto resursu), un otrs – mērķēta Eiropas Sociālā klimata fonda naudas izlietošana, lai kompensētu cenu pieaugumu un padarītu cenu zemāku nekā fosiliem resursiem. Tas kopumā ļaus zaļajai pārejai noritēt taisnīgi un palīdzēs patērētājiem izdarīt ilgtspējīgāku izvēli," norāda Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāve.
Justs Dimants, biedrības "Latvijas klimata neitralitātes klasteris" vadošais pētnieks uzsver, ka, "domājot par dažādajiem klimata un atjaunīgās enerģijas mērķiem, kas pakāpeniski jāsasniedz līdz 2030. gadam, un saistītajām izmaksām ir jāmeklē izdevīgākie scenāriji. Daži scenāriji pieprasa agresīvas subsīdijas (degvielas ražošanai, infrastruktūras attīstīšanai, auto iegādei), kā arī attiecīgi lielus izdevumus šajos virzienos. Citi scenāriji subsīdijas neprasa, jo tie ļauj izmantot jau izveidoto infrastruktūru un autoparku. Viens visai reālistisks veids, kā sasniegt Transporta enerģijas likumprojektā ietverto 16% SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķi, būtu izmantot R33 degvielu, E10 benzīnu, atjaunīgo elektroenerģiju un aizstājot šobrīd izmantoto dabasgāzi ar biometānu".
R33 ir degviela, kuras sastāvā ir 26% atjaunīgā dīzeļdegviela HVO un 7% "parastās" pirmās paaudzes biodīzeļdegvielas. Šī degviela Vācijā ir izmēģināta un pozitīvi novērtēta, kā arī ir izmantojama visās dīzeļdegvielas automašīnās.
Lai nodrošinātu godīgu un iekļaujošu pārkārtošanās procesu, Eiropas Savienība ir izveidojusi Sociālo klimata fondu, kura darbība sāksies 2026. gadā. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks: "Eiropas Savienības un dalībvalstu iesāktais darbs pie Zaļā kursa ieviešanas turpināsies ar jaudu arī nākamajos gados, jo skaidri redzam, ka atkāpšanās klimata pārmaiņu un ģeopolitisko izaicinājumu priekšā nav iespējama un nav atliekama. Te vietā atcerēties, ka viens no Zaļā kursa centrālajiem elementiem ir emisiju tirdzniecība jeb cenas piesaistīšana ogleklim. Jaunā kvotu tirdzniecības sistēma, kas sāks darboties līdz ar 2027. gadu, sniegs būtisku atbalstu klimata mērķu sasniegšanai, investīcijas novirzot dekarbonizācijai un vēl vairāk samazinot emisijas. Būtiski izmantot jaunizveidotā Sociālā klimata fonda iespējas, kas veidosies gan no dalībvalstu iemaksām, gan citām piesaistītajām finansēm, lai nodrošinātu atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un panāktu taisnīgākus apstākļus zaļajā pārejā."
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore Aija Timofejeva uzsver, ka ar transporta enerģiju jāsaprot ne vien klasiskā degviela, bet jebkāds enerģijas veids, kas darbina transportu, norādot, ka no 2030. gada par obligātu noteikts, ka visām ES dalībvalstīm degvielā jābūt noteiktam atjaunīgās enerģijas apjomam.
"Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu ar viszemāko atjaunīgās enerģijas īpatsvaru degvielā. Pēc pašreizējā plāna Latvija 2030. gadu negatavojas gaidīt, bet pakāpeniski sistēmu varētu ieviest jau no 2027. gada, lai jau tad sāktu mazināt kvotu maksājumus," stāsta KEM pārstāve, norādot, ka par katru procentu, kas ir piejaukts dīzelim, lai to "zaļinātu", varēs nemaksāt kvotu.
"Tā ir tā diskusija, kas ir lētāk: piejaukt citu degvielu klāt vai maksāt kvotu maksājumu. Tas, ko esam sarēķinājuši, ka bioloģiskais piejaukums ir lētāks par fosilo degvielu," rezumē Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
