Vai nākotnē privāto auto nomainīsim ar koplietošanas spēkratu?

Kad vien nepieciešams

Šogad transporta nozares ražošanas uzņēmumi piedalījās tradicionālajā starptautiskajā patēriņa elektronikas izstādē CES (Consumer Electronics Show) Lasvegasā – vienā no pasaulē lielākajiem šāda veida pasākumiem. Tas nav pārsteidzoši, jo CES ik gadu tiek demonstrēti svarīgākie digitālie sasniegumi, kas arvien vairāk ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Dienvidkorejas uzņēmums "Kia" Lasvegasas konferenču centrā prezentēja gan nākotnes, gan esošos automobiļus, taču vēl lielāku uzmanību veltīja savai mobilitātes platformai "Platform Beyond Vehicle" (PBV). Šī platforma atklāj, kā "Kia" paredz pāreju no tradicionālās automobiļu ražošanas uz integrētiem mobilitātes pakalpojumu risinājumiem, ko dēvē par mobilitāti kā pakalpojumu (Mobility as a Service (MaaS)) un ko nodrošina elektrificēti un pastāvīgi savienoti transportlīdzekļi.

Tamlīdzīgas mobilitātes platformas mērķis ir risināt mūsdienu pilsētu transporta problēmas – sastrēgumus un neefektivitāti – un vienlaikus apmierināt patērētāju vēlmes. Citiem vārdiem sakot, ražotāji paredz, ka nākotnē mobilitātes pakalpojumi tiks izmantoti tieši tad, kad tie būs nepieciešami.

Mats Buzelis, automobiļu vēstures pārbaudes platformas "carVertical" komunikācijas vadītājs, saka, ka šī tendence jau ir acīmredzama. Visredzamākais piemērs ir automobiļu koplietošanas pakalpojumi, un arvien lielāku popularitāti gūst arī dažādi automobiļu abonēšanas modeļi.

"Šos pakalpojumus var sniegt ne tikai paši autoražotāji, bet arī starpnieki vai specializēti tīkli. Daži automobiļu koplietošanas pakalpojumu sniedzēji jau darbojas Baltijā. Patērētājiem, kuri spēkratu izmanto tikai nepieciešamības gadījumā, šie pakalpojumi piedāvā iespēju ietaupīt naudu," skaidro tirgus eksperts.

Pilsētu problēmu risināšana

"Kia" PBV platforma arī demonstrē, kā nākotnē varētu efektīvi izmantot autonomo transportlīdzekļu tehnoloģijas. Atklājot savu redzējumu, "Kia" izstādē CES demonstrēja pilnīgi jaunu modulāru transportlīdzekli – konceptuālo "Kia Concept PV5".

Modulārā konstrukcija ļauj ražotājam radīt elektromobiļus konkrētiem mērķiem, vienlaikus ļaujot lietotājiem ar vienkāršiem pielāgojumiem pārveidot automobiļa interjeru. Šādā veidā elektromobilis varētu kalpot vairākiem mērķiem visas dienas garumā – piemēram, no rīta un vakarā pārvadāt pasažierus, bet dienas laikā piegādāt preces. Šādos modeļos tiks integrētas progresīvas programmatūras tehnoloģijas, ievērojot pilnīgas programmējamības un savietojamības stratēģiju (software-to-everything).

Šie daudzfunkcionālie transportlīdzekļi, kas spēj sazināties ar ārējiem tīkliem un ierīcēm, ļaus radīt jaunus uzņēmējdarbības pakalpojumus, brīvā laika pavadīšanas iespējas un ceļošanas iespējas.

"Ja autonomijas līmenis paaugstināsies, šādus automobiļus varēs ne tikai iznomāt, bet arī paši aizbraukt uz vajadzīgo vietu, uzņemt pasažierus un nogādāt tos galamērķī," saka Buzelis.

Pēc viņa domām, tas varētu palīdzēt atrisināt pilsētu sastrēgumu problēmu un samazināt piesārņojumu. Šādi mobilitātes risinājumi varētu pat ietekmēt pilsētu plānošanu.

"Runa ir arī par ērtībām – iespēju pasūtīt automašīnu neatkarīgi no atrašanās vietas. Šie risinājumi ir noderīgi ne tikai iedzīvotājiem, bet arī ceļotājiem. Piemēram, ja es dodos uz Berlīni, es nevēlos īrēt automašīnu no nomas uzņēmuma; tā vietā es izvēlētos koplietošanas pakalpojumu, lai aizbrauktu tieši tik tālu, cik man nepieciešams. Tas samazinātu automašīnu skaitu pilsētās," piebilst Buzelis.

Vai tas darbosies latviešiem?

Buzelis norāda, ka viedajiem mobilitātes pakalpojumiem ir daudz priekšrocību, kas ļauj lielo pilsētu iedzīvotājiem mazāk uztraukties par ikdienas problēmām, kas saistītas ar automašīnām: sastrēgumiem, ierobežotām autostāvvietām un finansiālajām izmaksām. Tomēr galvenais jautājums paliek – vai latvieši viegli atteiksies no personīgajiem transportlīdzekļiem?

Lai gan daudzi uzskata, ka latvieši nespēj iedomāties savu ikdienu bez automašīnām, statistika liecina pretējo. Saskaņā ar CSDD datiem 2024. gada 1. decembrī Latvijā bija reģistrēti gandrīz 793 tūkstoši vieglo automobiļu, kas apkalpo nedaudz vairāk nekā 1,87 miljonus iedzīvotāju. Tas nozīmē aptuveni 0,42 automašīnas uz vienu iedzīvotāju.

Starptautiskās Automobiļu ražotāju asociācijas (OICA) 2024. gada dati liecina, ka vairākas Eiropas valstis šajā rādītājā pārspēj Latviju, tostarp Polija (0,76), Itālija (0,75), Francija (0,7), Čehija (0,66), Portugāle (0,64) un Lietuva (0,6).

"Tiek lēsts, ka viena koplietošanas automašīna apmierina aptuveni 10 cilvēku vajadzības dienā. Tas nozīmē, ka individuāli mēs automobili efektīvi izmantojam tikai aptuveni desmito daļu laika. Pārējo laiku tas vienkārši stāv dīkstāvē, aizņemot vietu. Mēs braucam uz darbu un atpakaļ, bet automašīna stāv novietota, radot izmaksas par nomu, apdrošināšanu, apkopi, un tās vērtība samazinās," skaidro Buzelis.

Lai veiksmīgi integrētu alternatīvus mobilitātes risinājumus, ir svarīgi sākt ar mērķa grupām un nodrošināt ātru ieviešanu. Šā iemesla dēļ "Kia" PBV platformas izstrādātāji ierosina sākotnēji izvietot modulāru transportlīdzekļu parkus, ko pārvalda ar programmatūru biznesa kompānijās.

Šie uzņēmumi varētu gūt ievērojamu labumu no šādiem risinājumiem un kalpot kā katalizatori plašākai pieņemšanai, pielāgojot transporta iespējas vietējo patērētāju vajadzībām.

Lai to panāktu, "Kia" plāno izstrādāt uz uzņēmumiem orientētas sistēmas un vēlāk kopā ar klientiem kopīgi radīt produktus. Tas ietvertu transportlīdzekļu testēšanu uzņēmumu ekosistēmās un datu vākšanu par to ikdienas lietošanu, kas ļautu veikt turpmākus uzlabojumus.

"Izmantojot šīs sistēmas, varētu izstrādāt ļoti efektīvus automobiļu koplietošanas pakalpojumus, kas ļautu patērētājiem izmantot transportu pēc vajadzības. Tas pozitīvi ietekmētu ekonomiku, jo cilvēki varētu ietaupīt ar automašīnām saistītos izdevumus un novirzīt šo naudu citur, tādējādi veicinot citas nozares. Pilsētu autoparki beidzot pārstātu pieaugt, un varētu risināt piesārņojuma problēmas," rezumē Buzelis.