Parasti par automobiļiem domājam kā par pārvietošanās līdzekli, taču tie var kalpot arī kā neaizstājams darba rīks, bez kura būtu neiespējami veikt komercdarbību. Lai gan komerctransporta modeļi parasti paredzēti specifiskiem uzdevumiem un var rasties iespaids, ka tie neatbilst visām ekoloģijas vai komforta prasībām, patiesībā jaunākās tehnoloģijas šajā kategorijā kļūst aizvien reālākas, to skaitā elektriskā piedziņa.
Vai sniedzamība ir pietiekama?
Uzņēmējdarbības galvenais mērķis ir gūt peļņu. Tāpēc pirms auto iegādes vai nomas līguma noslēgšanas komersanti rūpīgi rēķina, vai ieguldījums būs lietderīgs. Piemēram, benzīna un dīzeļdegvielas modeļi bieži vien ir par vairākiem tūkstošiem eiro lētāki nekā to elektriskās alternatīvas, taču tas vēl nenozīmē, ka nosliekšanās par labu elektriskajiem modeļiem būs finansiāli neizdevīga. Un, kā redzams, elektriskās automašīnas darbam tiek pirktas aizvien biežāk.
"Apskatot tirgu, kļūst skaidrs, ka elektrisko komercauto skaits pieaug. Uzņēmumi apzinās, ka, investējot saules elektrostacijās, var ierīkot nepieciešamo infrastruktūru un izmantot lētu elektrību. Tādējādi ilgtermiņā šie modeļi kļūst finansiāli izdevīgi. Protams, ja runa būs par dažu simtu eiro ietaupījumu vairākos gados, tad neviens tajā neieguldīsies. Tomēr, ja prognozējams vairāku tūkstošu eiro ieguvums, motivācija manāmi pieaug," skaidro žurnāla "Profi Latvija" redaktors Guntars Pulss.
Liela nozīme ir arī nobraucamajam attālumam ar pilnu uzlādi. "Ar elektroauto ir tā – jo vairāk brauc, jo ātrāk tie atmaksājas. Lai elektriskais modelis būtu patiešām efektīvs, ir būtiski izvērtēt savus ikdienas maršrutus un vai noskatītais auto tos vispār spēj veikt," skaidro Guntars.
Lai gan mazo komercmodeļu segments nav tas plašākais, izvēle uzņēmumiem tomēr pastāv. Piemēram, "Ford Transit Connect" nav pieejams kā elektroauto, taču tam ir lādējamā hibrīda versija, kas elektriskajā režīmā spēj nobraukt pat 110 kilometrus (WLTP rādītājs). Elektriskais "Toyota Proace City" un "Renault Kangoo E-Tech Electric" ar pilnu uzlādi var nobraukt aptuveni 300 km (WLTP), bet viens no svaigākajiem tirgus jaunpienācējiem – "KGM Torres EVX N1 Van" – pat 430 km (WLTP). Bet vai ar to patiešām pietiek pilnai darba dienai?
"Tas ir maldīgs priekšstats, ka, piemēram, kurjeri, pilsētā piegādājot pakas, mēro lielus attālumus. Daži maršruti paredz 70 kilometrus dienā, citi – 120. Bieži šīs automašīnas pārvietojas starp daudzdzīvokļu mājām un diezgan ilgi stāv uz vietas. Šādos gadījumos ar elektrisko piedziņu pilnībā pietiks visai dienai," piebilst Guntars.
Ilgāka garantija ilgtspējas veicināšanai
Viens no svarīgākajiem komerctransporta kritērijiem ir uzticamība un izturība. Auto, kas bieži jālabo, kas ilgi stāv servisā un kam pēc garantijas termiņa nepieciešami lieli ieguldījumi, ir sprungulis biznesa ritenī. Šī iemesla dēļ uzņēmumi rūpīgi izvērtē ražotāju garantijas.
Piemēram, "Toyota" komercmodeļiem dod trīs gadu vai 100 000 km garantiju, kuru var pagarināt līdz 10 gadiem vai 160 000 kilometru, ja automašīna tiek apkalpota autorizētā centrā. "Renault" piedāvā garantiju trim gadiem vai 160 000 km, savukārt "Ford" – pieciem gadiem vai tādam pašam nobraukumam. Pēc pašreizējām starptautiskajām prasībām, Eiropā akumulatoram jābūt vismaz astoņu gadu jeb 160 000 kilometru garantijai. Eksperts gan uzskata, ar to var nebūt gana.
"Es tomēr domāju, ka komerctransporta garantija būtu jāsasaista ar nobrauktajiem kilometriem, nevis laiku, jo izmantošanas intensitāte ir ļoti atšķirīga. Piemēram, viens auto dienā pilsētā veic 150 kilometrus, bet cits tehniski identisks transportlīdzeklis – vairākus simtus. Daži uzņēmumi pērk jaunas automašīnas, tiklīdz esošajām beidzies garantijas termiņš, bet vecās nonāk otrreizējā tirgū vai tiek utilizētas. Tas veicina nevajadzīgu resursu tērēšanu. Ja garantijas segtu ilgāku laika periodu, auto kalpotu ilgāk un tiktu izmantoti efektīvāk," spriež Guntars Pulss.
Tomēr tirgū ir izņēmumi, kas dod vēl lielāku garantiju. Piemēram, jau minētajam "KGM Torres EVX N1 Van" ir septiņu gadu vai 150 000 km garantija, savukārt akumulatoram tā ir 10 gadi vai pat vesels miljons kilometru. Tātad šis automobilis uzņēmumam efektīvi kalpos daudz ilgāk.
Tehnoloģiju nozīme pieaug
Komerctransporta galvenā funkcija ir pārvadāt kravas vajadzīgajā apjomā un svarā, taču tehnoloģijas ļaut to darīt ērtāk, efektīvāk un drošāk. Piemēram, aktīvās drošības sistēmas – tādas kā avārijas pašbremzēšana, joslas ieturēšana un aklo zonu uzraudzība – palīdz novērst negadījumus uz ceļa un pasargāt gan vadītāju, gan transportlīdzekli no bojājumiem.
Citi viedie risinājumi un savienojamība palielina ērtības un ietaupa ikdienas uzdevumiem nepieciešamo laiku. Piemēram, iespēja sinhronizēt viedtālruni ar automobiļa multivides sistēmu uzņēmuma automašīnās var būt pat svarīgāka nekā privātajos auto. "Dažās biznesa jomās šoferim nākas bieži atbildēt uz zvaniem, plānot optimālu maršrutu vai pat pārbaudīt e-pastu. Ja to visu var darīt, izmantojot paša automobiļa sistēmas, tā ir būtiska priekšrocība, jo tas ir ērtāk nekā skatīties salīdzinoši mazajā telefona ekrānā. Šīm sistēmām gan ir jādarbojas ātri un jābūt lietotājam ērtām," uzsver Guntars Pulss.
Tā kā ievērojama daļa vieglo kravas automašīnu izmanto tādas pašas tehnoloģijas kā vieglie pasažieru auto, nav pārsteigums, ka tās ir aprīkotas ar skārienekrāniem un ka tās var sinhronizēt ar viedierīcēm, pieslēdzoties "Apple CarPlay" vai "Android Auto".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
