Automehāniķa arods aizvien pieprasīts, bet vairums jauniešu nestrādā nozarē

Automehāniķa profesija piedzīvo būtiskas pārmaiņas – līdz ar elektroauto popularitātes kāpumu, gan ražošanā, gan transportlīdzekļu apkopē nepieciešamas jaunas zināšanas un prasmes. "Pieprasījums pēc kvalificētiem automehāniķiem aug, taču redzam, ka dažas tehniskās skolas vairs nepiedāvā apgūt šo specialitāti. Tas vēl vairāk akcentē nepieciešamību pēc nozares atbalsta un pārdomātām mācību programmām," uzskata Umbraško.

Rīgas Tehniskās koledžas Auto nodaļas vadītāja Sanita Eihmane piekrīt, ka situācija ir sāpīga. "Mēs esam vadošā skola automehāniķu sagatavošanā, taču daļa jauniešu nestrādā specialitātē. Galvenais iemesls ir atalgojums, kas neatbilst viņu ekspektācijām. Lai gan skolas sagatavo kvalificētus speciālistus, absolventi bieži vien izvēlas citu ceļu – darbu ārzemēs vai ienesīgākās nozarēs. Ja mūsu skolā liels procents absolventu turpina darbu nozarē, zinu, ka daudzās skolās šis skaitlis ir ievērojami zemāks."

Līdzīgu tendenci iezīmē arī Latgales Industriālā tehnikuma Metālapstrādes un mašīnbūves nodaļas vadītājs Aigars Veliks. Viņš atzīst, ka automehānikas audzēkņu skaits pamazām krītas arī lielajās reģionu skolās.

"Mazpilsētu skolas tiek apvienotas ar lielajām reģionu skolām, kas ierobežo jauniešu iespējas apgūt specialitāti. Pie mums katru gadu vairāk nekā 50 audzēkņi iestājas automehānikas programmā, taču tikai ap 10% paliek strādāt nozarē. Daudzi nepabeidz mācības, citi izvēlas zemāka līmeņa – atslēdznieka – kvalifikāciju, jo mācības ir īsākas un vieglākas. Savukārt automehāniķiem kavlifikācija ir augstāka, līdz ar to arī lielākas prasības," skaidro Veliks.

Automehānikas mācības ietver ne tikai automobiļu diagnostiku, remontu un tehnisko apkopi, bet arī prasmes komunicēt ar klientiem un vadīt zemākas kvalifikācijas darbiniekus. Sanita Eihmane uzsver nepieciešamību veikt dziļāku analīzi par to, kāpēc absolventi nepaliek strādāt nozarē. "Bieži vien jaunieši mācās tikai vidējās izglītības diploma dēļ, nevis patiesas intereses vadīti," viņa piebilst.

Darba devēji vēro jauno automehāniķu sniegumu

Latgales Industriālajā tehnikumā vecāko kursu audzēkņi piedalās jauno automehāniķu konkursos jau vairāk nekā desmit gadus. "Darba devēji uzmanīgi seko līdzi audzēkņu dalībai "Erasmus+" un jauno automehāniķu sacensībās. Nereti šīs pieredze kļūst par atslēgu labākai darba vietai nākotnē," stāsta Aigars Veliks.

"Jaunieši ar azartu piedalās konkursos un pieredzes apmaiņas projektos. Šī pieredze motivē kvalificēties augstākai specialitātei - viņi satiekas ar citiem nozares pārstāvjiem un gūst starptautisku pieredzi. Par labākajiem audzēkņiem darba devēji jau tagad izrāda interesi," turpina Veliks.

Tam piekrīt arī Sanita Eihmane, atzīmējot, ka viņas skolas absolvents ieguva darbu tieši pēc veiksmīgā starta pērnā gada jauno automehāniķu sacensībās "Young Car Mechanic."

Latvijas jaunieši šajās tehnisko prasmju sacensībās ik gadu demonstrē augstu līmeni. Pagājušajā gadā starptautiskajā finālā Smiltenes tehnikuma audzēknis Egīls Ausējs izcīnīja 2. vietu. "Mūsu jaunie automehāniķi ir starptautiski konkurētspējīgi. Pagājušajā gadā Egīls finālā ieguva vienādu punktu skaitu ar uzvarētāju. Rezultātu izšķīra vien uzdevuma izpildes laiks – nianses un veiksme," rezumē Armands Umbraško.

3200 jaunie automehāniķi sacentīsies starptautiskā konkursā

Starptautiskās jauno automehāniķu sacensības "Young Car Mechanic" ir vienīgais tik plaša mēroga konkurss, kas pulcē topošos automehāniķus vienuviet. Jauniešiem tā ir iespēja satikt dalībniekus no citām skolām un valstīm, pārbaudot prasmes un meistarību sarežģītu tehnisko problēmu risināšanā. Konkursu Latvijā jau 18. reizi organizē auto rezerves daļu izplatītājs "Inter Cars" sadarbībā ar pasaulē pieredzējušiem tehniskās industrijas uzņēmumiem.

Šogad ceļu uz finālu Horvātijā uzsāks 3200 dalībnieki no 260 skolām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Bulgārijā, Ungārijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā, Rumānijā, Grieķijā, Horvātijā un Ukrainā.

Konkursa pirmajai kārtai – teorētisko zināšanu pārbaudei – Latvijā dalību pieteikušas 14 tehniskās skolas: Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Latgales Industriālais tehnikums, Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, Jelgavas Tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un Tūrisma tehnikums, Liepājas Valsts tehnikums, LBTU Malnavas koledža, Rēzeknes Tehnikums, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Valsts tehnikums, Ventspils Tehnikums, Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina tehnikums, un PIKC RVT Krāslavas teritoriālā struktūrvienība.

Konkurss norisinās četrās kārtās, no kurām noslēdzošā ir starptautiskais fināls ar visu 13 dalībvalstu atlašu uzvarētājiem. Konkursa pirmā kārta būs teorētisko zināšanu pārbaude un norisināsies jau 16. janvārī.

Finālistus sagaida ne tikai sarežģīti uzdevumi, bet arī iespaidīgs balvu fonds – vairāk nekā 10 000 eiro Latvijas mērogā un 20 000 eiro starptautiskajā konkursā.