Eiropas Savienība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam padarīt mūsu kontinentu klimatneitrālu, un vieglajam transportam šajā procesā paredzēta svarīga loma. Viens no stūrakmeņiem būs izmaiņas vieglo spēkratu tirdzniecībā, proti – sākot no 2035. gada, pārdot varēs tikai tādus jaunos auto, kas nerada CO2 izmešus. Kā ražotāji gatavojas šo prasību izpildei un kas gaida mūs, reālos braucējus?
Pāreja uzņem tempu
Eiropā strādājošās kompānijas ir pārdomājušas dažādus risinājumus, kā sasniegt ES stingros piesārņojuma samazināšanas mērķus. Daudzi uzņēmumi nosliekušies par labu pārejai uz ilgtspējīgākiem risinājumiem, tāpēc aktīvi kāpina tempu šajā virzienā. Lielākie tirgus dalībnieki, to skaitā "Volkswagen Group" (VW), "Stellantis" un "Hyundai Motor Company", aktīvi paplašina savu elektrisko un hibrīdo klāstu, piedāvājot modeļus, kas atbilst augstajiem standartiem.
Tā "Hyundai" savus jaunākos elektromodeļus aprīko ar efektīvām nākamās paaudzes akumulatoru sistēmām. Taču ne tikai, vienlaikus tas pievērš uzmanību arī modeļu aerodinamiskajām īpašībām. Šāda pieeja ne tikai uzlabo veiktspēju, bet arī ļauj radīt unikāla dizaina auto, kas sapurina speciālistu aprindas.
Piemēram, pilnībā elektriskais "Hyundai Ioniq 6" un jaunais septiņvietīgais apvidus auto hibrīds "Santa Fe" saista ar savu veiktspēju un estētiku. "Ioniq 6" izceļas ar īpatnējo, bet ļoti aerodinamisko apveidu: tā gaisa pretestības koeficients ir tikai 0,21. Elektromobilim tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo maza pretestība palielina sniedzamību. Gadījumā ar "Ioniq 6", kas ir aprīkots ar 77,4 kWh akumulatoru, nobraukuma rezerve ar pilnu uzlādi sasniedz 610 km (WLTP rādītājs).
Automašīnām jābūt pieejamām
Nozarei orientējoties uz transporta ilgtspēju, uzmanības centrā nav tikai automobiļi vien. Liela loma ir energoefektīviem ražošanas procesiem un otrreizējiem materiāliem. Vienlaikus plašpatēriņa auto ražotājiem, kā VW, "Hyundai", "Stellantis" un "Renault-Nissan-Mitsubishi" aliansei, jāpanāk, lai cenas ziņā to modeļi būtu pieejami maksimāli lielam cilvēku lokam.
Tāpēc produktu portfelis jāveido tā, lai nenāktos maksāt Eiropas Savienības noteiktos sodus par vides piesārņošanu, jo šādi izdevumi palielinātu kopējās izmaksas un nepatīkami uzskrūvētu gala cenu. Šo centienu rezultātā pirmajās rindās tiek izvirzīti zaļie hibrīdi un pilnībā elektriskie auto, bet to cenas noteiktas salīdzinoši piezemētas, īpaši tādos reģionos kā Baltijas valstis, kur šis ir ļoti svarīgs aspekts.
Kā stāsta auto vēstures servisa "Auto DNA" vadītājs Agris Dulevičs, vietējie uzlādes pakalpojumu sniedzēji izsaka diezgan atšķirīgas prognozes par elektroauto īpatsvaru 2030. gadā. Optimistiskākie pieļauj, ka tie veidos 14%. Taču ir grūti iedomāties, kā tikai piecos gados šis skaitlis varētu palielināties vairākas reizes, tāpēc sasniegt 2035. gadam izvirzītos mērķus varētu būt problemātiski.
"Kas nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus? Vai nu negaidīts radikāls izrāviens tehnoloģiju jomā, vai konsekvents valdības atbalsts pircējiem un elektroauto īpašniekiem. Bet vēl labāk – abi divi," domā Agris. "Latvijā tas nozīmētu ieviest vēl plašāku subsīdiju programmu, piemēram, lai elektroauto izdevīgi varētu iegādāties arī uzņēmumi, tāpat pašreizējās privilēģijas jāsaglabā ilgtermiņā, jāizglīto sabiedrība un jāīsteno vēl arī citas lietas. Taču tam visam nepieciešamas ambīcijas un pozitīvi agresīva rīcība."
Hibrīdu dominance
Pašlaik visizplatītākais risinājums transporta emisijas samazināšanai ir hibrīdi. Vienā vai citā izpildījumā tos ražo visi uzņēmumi. "Vismaz īstermiņā tie ir efektīvākais variants. Šie auto patērē mazāk degvielas, tiem ir pietiekama jauda un salīdzinoši zema CO2 emisija, īpaši pilsētā, kur abi šie aspekti ir sevišķi nozīmīgi. Tirgus to saprot un pieņem. Un nav jau arī kur sprukt – galu galā iekšdedzes dzinēji bez elektriskās piedevas nu jau ir retums," piebilst Agris Dulevičs.
Hibrīdiem tiešām piemīt neapstrīdamas priekšrocības. Piemēram, populārais kompaktais apvidnieks "Hyundai Tucson" ar 215 ZS, pēc ražotāja datiem, vidēji patērē 5,6 litrus uz 100 km ceļa, bet tā CO2 izmeši ir 129 g/km.
Uzlādējamie hibrīdi izpleš spārnus
Tomēr ar tradicionālajiem hibrīdiem vien var nepietikt. Eksperti pauž bažas par elektroauto augsto pašizmaksu, uzlādes infrastruktūru un pat elektrības cenu. Lielie ražotāji, piemēram, "Ford", kas sabremzējis elektromodeļu ražošanu, un VW, kas Vācijā plāno slēgt divas rūpnīcas, neslēpj problēmas un kā vienu no straujākas elektroauto izplatības šķēršļiem min nepietiekamo pieprasījumu.
Tikmēr lielākā Eiropas Parlamenta politiskā grupa – Eiropas Tautas partija (EPP) – vēlas mīkstināt ES politiku attiecībā uz auto atgāzu samazināšanu. Kā ziņo "Reuters", EPP iestājas par to, lai arī pēc 2035. gada ļautu pārdot iekšdedzes automašīnas, kuras darbojas ar biodegvielu un alternatīvām degvielām. Tāpat EPP vēlas, lai ar speciālu politiku tiktu veicināta uzlādējamo hibrīdu popularitāte, jo tie videi ir vēl saudzīgāki nekā pašuzlādes hibrīdi. Piemēram, "Hyundai Tucson" lādējamā hibrīda versija ar 252 ZS patērē tikai 1,1 litru benzīna uz 100 km un izdala vien 25 g/km CO2.
Ceļš uz zemāku emisiju Eiropā ir patiesi akmeņains. Taču arī tas ir paveicams, ja pareizi tiks apvienoti sasniegumi tehnoloģiju laukā, valdību politika un atbalsts pircējiem. Lai gan šķēršļi joprojām pastāv, virzība uz videi nekaitīgāku transportu turpina pārveidot automobiļu ainavu, solot mums ilgtspējīgāku nākotni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
