Baltijas uzņēmumu autoparki ievērojami mainās – pat tie, kuri īpaši neinteresējas par šo jomu, to var skaidri saskatīt – uzņēmumu darbinieki arvien biežāk brauc ar dažādiem pilsētas apvidus automobiļiem un citiem paaugstinātas klīrensa modeļiem. Uzņēmumu autoparki seko Eiropā valdošajām tendencēm, taču šos krosoverus uzņēmumi vērtē pēc daudz pragmatiskākiem kritērijiem. Kādi ir šie kritēriji?
Arī ražotāji veicina pāreju
Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati liecina, ka gandrīz katrs otrais Eiropā pārdotais jaunais automobilis ir pilsētas SUV. Jau šobrīd Latvijā šāda tipa automobiļi veido būtībā pusi no jauno auto tirgus, kas liecina par izteiktu izvēli par labu automobiļiem ar augstāku virsbūvi, paaugstinātām sēdvietām un daudzpusīgu pielāgojamību.
Mats Buzelis, automobiļu vēstures verifikācijas platformas "carVertical" komunikācijas vadītājs, norāda, ka apvidnieki un krosoveri dominē gandrīz visu ražotāju klāstā. Pirms aptuveni 20 gadiem paaugstinātas virsbūves automobiļi bija tikai lielākiem automobiļiem, taču laika gaitā parādījās mazāki modeļi, tādējādi radot plašu SUV klāstu dažādos gabarītos.
"Tā ir globāla tendence: krosoveri ienāk visos citos segmentos. Hečbeki vēl nav pilnībā izzuduši, bet sedani un tradicionālie universāļi arvien biežāk tiek aizstāti ar dažādiem SUV modeļiem," norāda Buzelis.
Viņš piebilst, ka ražotāji bieži vien veicina šīs pārmaiņas, paredzot klientu vēlmes un izlaižot jaunus modeļus, kas ir augstāki, modernāki un labāk pielāgoti mūsdienu autovadītāju vajadzībām.
"Ņemot vērā hečbeku pieejamības samazināšanos, uzņēmumi attiecīgi reaģē. Uzņēmumi regulāri nomaina savus transportlīdzekļus, tāpēc lēmumu pieņemšanā liela nozīme ir tādiem faktoriem kā likviditāte un atlikusī vērtība. Krosoveriem ir tendence labāk saglabāt savu vērtību, kas būtiski ietekmē galīgo izvēli," saka Buzelis.
Daži ražotāji ir mēģinājuši apvienot īpašības, piedāvājot paaugstinātas tradicionālo hečbeku versijas ar izturīgiem, izturību imitējošiem plastmasas elementiem, piemēram, "Hyundai i20 Active", "Volkswagen Polo Cross" vai "Ford Focus Active".
Savukārt citi ir izvēlējušies būtiskākas izmaiņas. Piemēram, "Citroën C4" 2020. gadā tika pārveidots par ievērojami paaugstinātu modeli ar gandrīz 16 cm klīrensu, salīdzinot ar segmenta standartu 13-14 cm. Kā norāda ražotājs, šī jaunā paaudze apvieno krosovera un kupejas īpašības, arī arī augstākas sēdvietas, kas ir ļoti saistoši krosoveru pircējiem. Turklāt pavasarī Baltijas tirgū nonāks arī tā elektriskā versija "Citroën ë-C4" ar sniedzamību līdz pat 420 km.
Spēcīgs motivācijas līdzeklis darbiniekiem
"Uzņēmumi ievēro tādus pašus principus kā individuālie pircēji. Lai gan šie automobiļi ir paredzēti darbam, tie bieži kalpo kā motivācijas līdzeklis darbiniekiem. Nodrošināt darbiniekiem to, ko viņi vēlas, var būt efektīvs stimuls. Uzņēmumu autoparki vienkārši atspoguļo personīgās vēlmes," kompāniju autoparku pāreju no tradicionālajiem automobiļiem uz apvidniekiem skaidro autožurnālists un "Lietuvas Gada auto" žūrijas loceklis Justs Lengvins.
Elektromobiļu pieaugums rada papildu nianses uzņēmumu autoparku plānošanā. Buzelis uzskata, ka šī tendence ir vēl intriģējošāka. "Elektromobiļi – jaunās paaudzes automobiļi – ne vienmēr atbilst standarta definīcijām. Ražotāji arvien biežāk ievieš jaukta tipa modeļus, kas piesaista jaunus pircējus," viņš saka.
Elektromobiļi arī ļauj uzņēmumiem risināt plašākas problēmas, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisijas – rādītājs, kas Eiropas Savienībā kļūst arvien nozīmīgāks. Tas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kas sadarbojas ar lielām korporācijām, kurām katru gadu ir jāsniedz pārskati par ilgtspējas rādītājiem. Zemas emisijas var būt izšķirošs faktors, lai iegūtu līgumus.
Turklāt elektromobiļu ekspluatācijas izmaksas ir zemākas nekā iekšdedzes dzinēju modeļiem. Uzstādot uzlādes infrastruktūru, uzņēmumi var ievērojami samazināt ekspluatācijas izmaksas.
Valdības atvieglojumi bezizmešu transportlīdzekļiem vēl vairāk palielina to pievilcību. Piemēram, Latvijas uzņēmumi, kas iegādājas jaunus elektromobiļus, var pieteikties uz 5000 eiro subsīdiju no Vides investīciju fonda, turklāt vieglā komercauto (N1) gadījumā tie būtu pat 7500 eiro, bet mikroautobusa (M2, N2) – 15 tūkstoši eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
