
Vairāk nekā puse (57%) autovadītāju pirms braukšanas mīnus grādos nepārbauda, vai ceļš ir apledojis, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. 32% no viņiem apzinās, ka tas būtu jādara, bet 24% uzskata, ka pietiek tikai ar uzmanīgu braukšanu.
43% autovadītāju vienmēr pārbauda, vai ceļš nav apledojis, iesākumā strauji piebremzējot vai uzgāzējot. Salīdzinot ar situāciju pērn, šogad nedaudz pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri nepārbauda ceļa apledojumu – pagājušajā ziemā šādu atbildi sniedza 53% autobraucēju.
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norāda: "Ziemā ceļa segums var būt mainīgs, tādēļ autovadītājiem jāseko līdzi āra temperatūrai un pirms brauciena jānovērtē situācija, lai pielāgotu braukšanas stilu apstākļiem. Tāpat jāatceras, ka apledojums bieži veidojas uz tiltiem, viaduktiem, krustojumos un nobrauktuvēs, īpaši intensīvas snigšanas laikā, kad piebraukts sniegs no apakšas pakūst un pēc tam sasalst."
Analizējot pētījuma datus, iespējams secināt, ka sievietes daudz retāk pārbauda ceļa apledojumu. 61% sievietes norādīja, ka pirms braukšanas nepārliecinās, vai ceļš ir apledojis, kamēr šādu atbildi sniedza 54% vīrieši. Būtiskas atšķirības vērojamas, arī analizējot respondentu atbildes dažādās vecuma grupās. Piemēram, vecuma no grupā no 50 līdz 59 gadiem 65% autovadītāju nepārbauda ceļa apledojumu, bet vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 54%.
Tikai 38% autovadītāju Rīgā vienmēr pārbauda, vai ceļš ir apledojis. Tas ir zemāks rādītājs nekā citos reģionos un varētu būt saistīts ar pilsētas infrastruktūru un augstāku uzticēšanos tam, ka ielas tiek uzturētas atbilstoši laikapstākļiem. Reģionos ar mazāk intensīvu satiksmi (Latgalē un Vidzemē) autovadītāji biežāk pārbauda ceļa stāvokli.