Cēsīs pagājušā gada vasarā notika ceļu satiksmes negadījums, kurā nopietnas traumas guva velosipēda vadītājs. Cietušais un viņa ģimene ir pārliecināti, ka likumsargi lietu neizmeklē pilnvērtīgi, jo – kā tas nākas, ka administratīvo sodu piespriež tieši tam cilvēkam, kurš negadījumā cietis visvairāk? Šo situāciju skaidro LTV raidījums "4. studija".
Pagājušā gada 24. jūlijā Jānis agri no rīta Cēsīs ar velosipēdu devies uz darbu. Vienā no krustojumiem Jānis brauca ar velosipēdu pār gājēju pāreju un pēc tam tajā pašā krustojumā veica vēl vienu pagriezienu pa kreisi – šajā vietā gan gājēju pārejas vairs nav. Tajā pašā laikā šajā šķērsielā griezās iekšā arī "Volvo" autovadītājs, kurš velosipēdista otro manevru krustojumā nepamanīja un to notrieca.
Raidījumā publicēts arī ieraksts no videoreģistratora, ar kuru iemūžināts šis ceļu satiksmes negadījums.
Pēc negadījuma policija netika izsaukta, bet autovadītājs nogādājis cietušo velosipēdistu viņa darba vietā. Tur Jānim palicis slikti un viņš devies uz slimnīcu, kurā atklāja, ka pēc sadursmes ir lauzta riba, traumēta gūža un plecs. Tie ir vidēji smagi miesas bojājumi.
Velosipēdists šajā negadījumā sevi uzskata par cietušo, taču Valsts policija nolēma administratīvā kārtā sodīt tieši viņu. Rezultātā sanāk, ka cilvēks cietis negadījumā, bet vainojams tajā ir pats.
Cietušā Jāņa dēls Dāvis ir jurists, un viņam izdevās panākt kriminālprocesa ierosināšanu pret autovadītāju. Tomēr šī gada sākumā policija to izbeidza, jo velobraucēja rīcībā ir konstatēts pārkāpums, tādējādi nav cēloņu sakarības ar autovadītāja rīcību un velobraucējam nodarīto kaitējumu. Šis lēmums tika pārsūdzēts prokuratūrā, un arī tas cietušajam labvēlīgu rezultātu nav devis.
Kā liecina Valsts tiesu ekspertīžu biroja atzinums, "automobiļa "Volvo" vadītājam bija pienākums darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (šajā situācijā velosipēda vadītājs), un jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus: nogriezties pa kreisi vajadzēja tā, lai izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, automobilis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē. Bija jādod ceļš velosipēda vadītājam, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas".
"Kad automobilis ir jau manevra izpildes laikā, tad velosipēdists pēkšņi maina kustības virzienu, turklāt to dara vietā, kur vairs nav gājēju pārejas. Autovadītājam ir vajadzīga vismaz viena sekunde, lai noreaģētu. Konkrētajā gadījumā tas laiks bija tik mazs, ka autovadītājam īsti pat nebija iespējas, lai noreaģētu uz velosipēdista straujo kustības virziena maiņu," komentē Oskars Irbītis, CSDD satiksmes drošības eksperts, noskatoties videoreģistratora ierakstu.
"Autovadītājam nav tādas gaišreģa spējas, lai tad, kad viņš brauc, paredzētu, ka pēkšņi kāds no sāniem priekšā izbrauks. Ir ļoti bēdīgi, ka cieš mazāk aizsargāts satiksmes dalībnieks, bet arī velobraucējs nav atbrīvots no pienākuma pārliecināties par kustības drošību," rezumē Irbītis.
Valsts policija raidījumam norādīja, ka satiksmes negadījumi tiek izmeklēti, atmetot emocijas. Šajā gadījumā policija velosipēdistu par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu administratīvi sodīja ar brīdinājumu. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēda vadītājam ir laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdistiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
