"Vienu lietu es nepiedošu "līdz kapa malai"": Kas notika ar Miķeļa Goppera "Indian" motociklu?  (1)

Miķeļa Goppera motociklu pirmo reizi ieraudzīju pirms nepilna gada, kad, atverot portālu "Delfi", uzmanību piesaistīja brīnišķīga melnbalta fotogrāfija ar smaidīgu jaunu vīrieti galifē biksēs uz motocikla ar platu stūri. Ar interesi izlasīju rakstu par "enerģijas pielādēto motociklistu Miķeli". Tas sniedza ieskatu Goppera personībā un "Zelta Ābeles" darbībā, taču maz atklāja par pašu motociklu. Uzrunāju publikācijas autoru Viesturu Radovicu, vai ir kas vairāk zināms par fotogrāfijā redzamo motociklu un tā likteni, kad Miķelis Goppers kara laikā no Latvijas emigrēja. "Vispār labs jautājums," viņš atzina, bet atbildēt nevarēja.

Latvijas okupācija un sekojošais Otrais pasaules karš ir traģiska robežšķirtne valsts vēsturē, kas pārtrauca visas valsts attīstību, kā arī sagrāva un radikāli mainīja cilvēku likteņus. Traģēdija tā bija arī Gopperu ģimenē – Miķeļa tēvu, atvaļināto ģenerāli Kārli Gopperu, 1940. gadā okupācijas varas iestādes arestēja un nošāva, bet izdevniecību slēdza. 1945. gadā, Latvijai atkārtoti nonākot PSRS okupācijā, Miķelis Goppers bēga uz Zviedriju, kur pavadīja atlikušo mūžu. Uz šādu dramatisku pārmaiņu un kara asiņu fona materiālo lietu liktenis, protams, ir nebūtisks. Tomēr nolēmu noskaidrot, kas zināms par fotogrāfijā redzamo motociklu.

Goppera fotogrāfijā skaidri redzams uzraksts "Indian" uz motocikla bākas, konkrētu modeli identificēt gan ir nedaudz grūtāk. Vecākais ASV motociklu zīmols 20. gadu sākumā bija starp lielākajiem pasaules motociklu ražotājiem ar diviem veiksmīgiem modeļiem "Chief" un "Scout" – pirmajā acu uzmetienā abi diezgan līdzīgi.

Rūpīgi pētot šī perioda "Indian" fotogrāfijas, ar speciālistu palīdzību secinām, ka Goppers sēž uz "Scout". Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā apskatāms 1926. gada "Indian Scout" (foto zemāk) – līdzīgs, bet ne līdz galam. Galvenā un pamanāmākā atšķirība ir bremzes priekšējā ritenī – Goppera motociklam tās ir, bet muzeja eksemplāram nav. Līdz ar to nekļūdīgi var secināt, ka Gopperam bija tolaik jaunais "Scout 101" modelis, kas ražošanā nonāca 1928. gadā.

Pats "Indian" atsaucas uz laikabiedriem, kas "Scout 101" raksturojuši kā "labāko jebkad ražoto motociklu". Tas bija viegls un jaudīgs, ar zemu sēdvietu un vieglu vadāmību – modelis aprakstīts kāda Aiovas štata muzeja lapā. Savukārt "Indian" savā vietnē norāda, ka "Scout" motocikli bija iecienīti "wall of death" jeb "nāves sienas" triku braucējiem, kur motociklisti brauc pa speciāli izveidotas cilindriskas trases vertikālajām sienām.

Meklējot informāciju par Goppera "Indian", ar jautājumu, kad tas pirkts un kas ar to notika, kad Miķelis Goppers emigrēja no Latvijas, vērsos pie Zviedrijā dzīvojošā izdevēja dēla, ekonomista Kārļa Goppera.

Viņš norāda, ka par to nav daudz zināms, bet to, kas ir, varētu meklēt Laimoņa Oša iespaidīgajā 2024. gada divu sējumu izdevumā par "Zelta Ābeli" un tās izdevēju – "Grāmata kā meistardarbs" un "Ideālists merkantilā pasaulē". Vai arī pie darba autora, kurš, domājams, desmitgadēm ilgi pētījis Miķeļa Goppera darbu un dzīvi un ir vislabāk informētā persona par šiem jautājumiem uz planētas. Otrais sējums ir nepilnas 800 lapaspuses gara monogrāfija par Miķeli Gopperu.

Savukārt Kārlis Goppers laipni dalījās ar dažām privātā arhīva fotogrāfijām, kurās redzams tēva motocikls. Monogrāfijā publicētas divas no tām, tādējādi vēl dažas tiek publicētas pirmo reizi.

Atgriežoties pie "Indian Scout" kā triku meistaru iemīļota motocikla, motobraukšanas "trikus" nav smādējis arī Goppers, liecina Oša sarakstītā apjomīgā biogrāfija "Ideālists merkantilā pasaulē".

Goppers ļoti lepojies ar to, ka viņam izdevies uzbraukt stāvajā Tukuma Kapu kalnā (zināms arī kā Karātavu kalns). "Līdz šim šajā kalnā mēģinājuši uzbraukt daudzi, bet to izdarījuši bija tikai Žaks ("Indian") un Kalniņš ("Harley-Davidson"). Kalns gandrīz 45° stāvumā. Nu, 45° varbūt arī nav, bet vairāk par 35° noteikti, par to es galvoju. Ja motors braucot apstājas, tad lido lejā..." vēstulē draugam rakstījis Goppers. Žaks un Kalniņš – tobrīd Mākslas akadēmijas studenti, gleznotāji Kārlis Melbārzdis un Eduards Kalniņš.

Ņemot vērā, ka "Scout 101" modelis ražošanā nonāca 1928. gadā, Goppera motocikla iespējamais iegādes laiks aptver pavisam mazu laika posmu – nepilnu divu gadu robežās. Jāpieņem, ka motocikls, domājams, iegādāts jauns, jo laika posms kopš modeļa nonākšanas tirdzniecībā ir salīdzinoši mazs.

Precīzāku motocikla iegādes laiku varētu sniegt arhīva krājums, tomēr Rīgas prefektūras dokumenti, kur apkopoti motociklu reģistra dati, Latvijas Valsts arhīvā saglabājušies ļoti ierobežotā daudzumā un tikai par dažiem gadiem.

Turklāt starpkaru periodā numurus transportlīdzekļiem izsniedza uz vienu gadu kā atļauju piedalīties satiksmē, tāpēc tie vienam transportlīdzeklim varēja mainīties. Piemēram, par numuru 716, kas rotā Goppera motociklu vienā no fotogrāfijām, arhīva dokumentu žurnālos izdodas atrast, ka 1935. un 1936. gadā tāds piešķirts Lielupē dzīvojošā Frīdriha Šēnina motociklam "Ariel". Attiecīgi Gopperam šis numurs varētu būt bijis laika posmā līdz 1935. gadam.

Veiksmīgāks izrādās cits fotogrāfijās redzamais Goppera motocikla numurs – 978. Reģistra dati liecina, ka ar šo numura zīmi Goppers braucis 1935. un 1936. gadā. Par skārda numuru piešķiršanu samaksāti 2,50 lati.

Motociklu izvēle pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija plaša, par to liecina kaut vai nosaukumu dažādība, šķirstot motociklu reģistra žurnālus. Iespējams, izvēle par labu tieši "Indian Scout" modelim vismaz emocionālā līmenī varētu būt saistīta ar ģenerāļa Goppera un viņa dēla darbošanos Latvijas skautu kustībā.

Biogrāfijā minēts arī interesants fakts – būdams Aizsargu motociklistu rotā, Goppers, kā to vēlāk atzina, "pats to nezinot, piedalījies 15. maija apvērsumā".

Tomēr primāri motocikls ir transportlīdzeklis un tiek izmantots ikdienas mērķiem. Piemēram, nedēļas nogalēs kopā ar kādu draugu vai "Zelta Ābeles" līdzstrādnieku Goppers ar motociklu braucis uz trīsdesmito gadu sākumā tēva iegādāto lauku īpašumu Eikažu muižas centrā.

Viens no šādiem līdzbraucējiem bija gleznotājs Uga Skulme, kurš vēlāk atcerējās, ka Goppers viņu uz sava motocikla vedis ar ātrumu 90 kilometri stundā.

Vienā no Gopperu privātā arhīva fotogrāfijām, pateicoties ēkai fonā, izdevās identificēt tās uzņemšanas vietu.