Lietus Rīgā - 10
Foto: LETA
Akvaplanēšana, saslīdēšana, apgrūtināta redzamība un auto vadāmība, spēcīgas vēja brāzmas, stipru lietusgāžu radītas peļķes, uz ceļa sagāzti koki – tās ir tikai dažas no lietām, ar ko nākas saskarties autovadītājiem vasaras negaisu un rudens lietus perioda laikā. Tuvojoties gada lietainākajai sezonai, uz ceļiem ievērojami palielinās bīstamo situāciju iespējamība, tāpēc laikus jānovērtē ne tikai automobiļa tehniskais stāvoklis, bet arī braukšanas apstākļi, norāda Drošas Braukšanas Skolas (DBS) eksperti.

Īpaši bīstams ir lietus sezonas sākums, laiks pēc vasaras sausā perioda, kad ceļus sedz bieza putekļu kārta. "Lietum sajaucoties ar putekļiem, uz ceļa veidojas nenoturīga un slidena virskārta, kas ievērojami apgrūtina braukšanu. Līdzīga situācija ir laikā, kad kokiem nokritušas lapas. Lai gan sausā laikā ceļa segums var šķist pilnībā nožuvis, tomēr zem lapām saglabājas mitrums, kas neuzmanīgākajiem autovadītājiem var radīt nepatīkamas un pat kritiskas situācijas," skaidro DBS eksperts Andris Pļavenieks.

Ceļu braukšanas apstākļus rudens sezonā ietekmē arī stipras vēja brāzmas un vētra, kas uz ceļa var sagāzt dažādus šķēršļus, kā arī ilglaicīga līšana vai spēcīgas lietus gāzes, kas uz ielām un ceļiem var radīt dziļas peļķes vai ceļu pamatņu izskalojumus. "Ja automobiļa vadītājs šos ceļu braukšanas apstākļus neņem vērā, tad viņš var radīt tehniskus bojājumus sev piederošajam automobilim," norāda SIA "Domenikss" Pēcpārdošanas direktors Viesturs Liekna.

Viens no bīstamākajiem draudiem automobilim, sākoties rudens lietus sezonai, ir lietusgāžu radītās peļķes. "Bieži vien neapdomīga šādu peļķu šķērsošana var radīt reālas problēmas: caur gaisa ieplūdes sistēmu automobiļa dzinējā var nonākt ūdens, radot tam mehāniskus bojājumus. Turklāt tā saucamā ūdens hidrotrieciena rezultātā var tikt bojāti arī automobiļa dzinēja kloķa-klaņa mehānisma un gaisa ieplūdes sistēmas elementi," atzīst V.Liekna.

Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām uz ceļa, kā arī pasargātu sevi un savu automobili no bojājumiem, eksperti iesaka ūdens šķēršļus pārvarēt, braucot kājāmgājēja tempā (ar ātrumu līdz 6 km/h), savukārt tos ūdens šķēršļus, kuru dziļums pārsniedz 25 cm, šķērsot vispār nav ieteicams.

"Vēl der atcerēties, ka izbraucot cauri peļķei, uz bremžu diskiem un citiem bremžu mehānismiem nokļūst ūdens, smiltis un sīki akmentiņi, kas var būtiski pasliktināt bremzēšanas kvalitāti. Tāpēc, ja gadījies šķērsot kādu dziļāku peļķi, ieteicams, netraucējot un neapdraudot citus satiksmes dalībniekus, pāris reizes piebremzēt, tādējādi pārliecinoties, ka bremzes joprojām darbojas nevainojami," iesaka A.Pļavenieks.

Pirms rudens sākšanās kritiski jānovērtē automobiļa tehniskais stāvoklis. "Īpaša uzmanība jāpievērš tieši riepu protektoru dziļumam, jo lietus laikā tam ir būtiska nozīme – vai riepa spēs sašķelt uz ceļa esošo ūdens kārtu, vai sāks pa to akvaplanēt. Ja riepas protektora dziļums ir tikai kādi 2-3 mm, tad lietus laikā jābrauc ļoti apdomīgi un piesardzīgi," brīdina A.Pļavenieks. Turklāt svarīgi ņemt vērā, ka, sākoties rudenim, ievērojami pasliktinās redzamība, tāpēc ļoti rūpīgi jāpārbauda arī logu tīrītāju slotiņas, kā arī tas, cik tīri ir automobiļa lukturi.

Stipru lietusgāžu laikā DBS eksperts iesaka veikt dažus preventīvus pasākumus – ievērojami samazināt braukšanas ātrumu, kā arī ieslēgt aizmugurējos miglas lukturus. Savukārt pirms katra brauciena diennakts tumšajā laikā ieteicams notīrīt visas automobiļa apgaismes ierīces, kā arī regulāri pārliecināties, ka visas lampiņas ir darba kārtībā.

Taču gadījumā, ja automobilim gadās noslāpt peļķē, nekavējoties jāieslēdz avārijas signalizācija un, ja nepieciešams, uz ceļa atbilstoši ceļu satiksmes noteiktumiem jāizvieto avārijas trijstūra zīme. "Turklāt autovadītājiem vajadzētu automobilī vienmēr glabāt virvi, lai vajadzības gadījumā ar to varētu vilkt bojāto transportlīdzekli. Svarīgi apzināt arī vietu, kur nepieciešams piestiprināt virvi, lai to viegli varētu atrast arī tad, ja auto atrodas ūdenī. Bez tam virve vai trose automobilim jāpiestiprina tikai tam paredzētās vietās, nekādā gadījumā neizmantojot bamperus, "ķengurķeramos", dekoratīvos stieņus," norāda A.Pļavenieks.

"Turklāt svarīgi ņemt vērā, ka gadījumos, kad nepareizas automobiļa ekspluatācijas un vadītāja neuzmanīgas auto vadīšanas dēļ spēkratam tiek nodarīti kādi bojājumi, visi remonta izdevumi ir jāsedz pašam automobiļa īpašniekam. Īpaši tas attiecināms uz bojājumiem, kas radušies, transportlīdzeklim iebraucot peļķēs, applūdušās vietās un ūdenim nokļūstot transportlīdzekļa elektriskajos vai mehāniskajos mezglos un agregātos, piemēram, dzinējā, transmisijā u.tml. Šādās situācijās vairs nav spēkā automobiļa garantija, kā arī nedarbojas KASKO apdrošināšanas polise un netiek izmaksāta atlīdzība," skaidro V.Liekna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!