1862. gadā Ādams Opels sava tēva, atslēdznieka, darbnīcā Riselsheimā, Vācijā, sāk izgatavot šujmašīnas. Darbi veicas labi, un drīz vien 1886. gadā tiek uzsākta arī velosipēdu tirdzniecība – savu ceļu pie pircējiem sāk pirmais modelis "Velociped". Velosipēdi no Riselsheimas ātri vien kļūst populāri. 20. gadsimta 20. gadu vidū "Opel" jau ir nostabilizējis savu reputāciju kā pasaulē lielākais velosipēdu ražotājs. Pa šo laiku produktu klāstam jau ir pievienojušies arī motocikli. "Opel" automašīnu ražošanas vēsture sākas 1899. gadā, padarot to par otro vecāko vācu autoražotāju aiz "Daimler-Benz".
1902. gada rudenī "Opel" prezentē "patentēto Lucmana automobili (Lutzman motorcar patent)" ar 10/12 ZS motoru. Tie pavisam ātri sāk baudīt panākumus: 1906. gadā no rūpnīcas konveijera lentas ir noripojuši jau vairāk nekā tūkstotis šādu automobiļu. 1914. gadā "Opel" apsteidz visus savus konkurentus un kļūst par lielāko autoražotāju Vācijā. "Opel" zīmols iegūst slavu kā populāru un par pieejamu cenu iecienītu automašīnu ražotājs, radot tādus modeļus kā "Doktorwagen" (1909.) vai "Puppchen" (1914.). Šie modeļi ir pamatā "Opel" uzņēmuma tradīcijām ražot ārkārtīgi kvalitatīvus, uzticamus un pieejamus automobiļus plašam pircēju lokam.
20. gs. 20. gadi iemieso to "Opel" celmlauža garu, kas tam raksturīgs vēl šodien. Tā ir "Laubfrosch" (koku varde – tulk.) un "Rakete" (raķete) modeļu ēra. Mazā 4/12 ZS jaudīgā automašīna, pateicoties tās koši zaļajam virsbūves krāsojumam, ir labāk zināma ar iesauku "Laubfrosch" jeb "koku varde". 1924. gadā "Opel" ir pirmais vācu autoražotājs, kas mašīnu izgatavošanas procesā izmanto automatizētu konveijeru. Papildus tam uzņēmums sāk veikt arī iespaidīgus raķešu testus, kas vēlāk tiek atspoguļoti arī skaļos avīžu virsrakstos. Piemēram, 1928. gadā "Opel" raķešu automobilis Berlīnes "Avus" sacīkšu trasē uzstāda ātruma rekordu uz zemes. Frics fon Opels (Fritz von Opel) sasniedz ātrumu 238 km/h, kas tajos laikos ir neiedomājams veikums. Gadu vēlāk "Opel" tiecas jau uz debesīm: "Opel-Sander RAK1" paceļas gaisā no kādas augstceltnes Frankfurtē, padarot to par pirmo publisko cilvēka lidojumu raķetē, tiesa gan, īsu.
1929. gadā auto industrijā sākas grūti laiki, globālās ekonomiskās krīzes laikā miljoniem cilvēku zaudē darbu. "Straujo divdesmito gadu" beigās pasaules ekonomika sabrūk kā kāršu namiņš. Tomēr "Opel" reaģē ātri un atrod spēcīgu partneri Amerikā – "General Motors". Autoražotājs no Riselsheimas spēj saglabāt savu tirgus pozīciju un jau 1935. gadā paaugstināt savu gada izstrādes daudzumu virs 100 000 vienībām. Starp produktiem pieminams ir jaunais "Blitz" kravas automobilis, kas tiek ražots Brandenburgas rūpnīcā. Šajā laikā Riselsheimas autoražotājs ievieš tehnisku inovāciju: "Olympia" ir pirmais Vācijā ražotais automobilis ar pašnesošu virsbūvi, kas izgatavota tikai no tērauda. Gadu vēlāk uzņēmums uzsāk 75 gadus ilgu panākumu stāstu kompakklases automašīnu ražošanā – panākumu stāstu, kas turpinās līdz pat šai dienai. Šie sasniegumi aizsākās ar "Kadett" modeli un mūsdienās turpinās ar "Astra" saimi. 1936. gadā "Opel" ir lielākais autoražotājs Eiropā ar vairāk nekā 120 000 saražotu automobiļu gadā.
Tā kā kara gados ražošana civilajām vajadzībām tika apturēta, tad "Opel" darbu atsāk Vācijas atjaunošanas periodā. Vācijas ekonomikas brīnums tiek asociēts ar tādiem "Opel" modeļu nosaukumiem kā "Olympia", "Olympia Rekord", "Rekord P1" un "Kapitän", bet daudzas mājsaimniecības var lepoties arī ar "Opel" ledusskapjiem "Frigidaire". 1962. gadā, kas sakrīt arī ar "Opel" 100. dzimšanas dienu, Bohumā tiek atklāta šīs auto markas otrā rūpnīca, un tajā tiek ražots jaunais "Kadett". 60. gados tiek radīti modeļi, kas saglabā "Opel" sportisko un emocionālo auto reputāciju, to skaitā ir leģendārie un ikoniskie "Commodore", "Manta" un "GT" modeļi. Tāpat "Opel" piedāvā arī spēcīgus luksusa segmenta modeļus no prestižās KAD sērijas ("Kapitän", "Admiral", "Diplomat"), vēlāk tos aizstāj "Senator" un "Monza".
1971. gadā no konveijera noripo desmit miljonais "Opel". Šajā gadā Georgs fon Opels (Georg von Opel), braucot ar "Opel GT", pārspēj līdzšinējo ātruma rekordu ar baterijas piedziņas automobili – viņam izdodas sasniegt 188 km/h lielu ātrumu. Tas ir pierādījums, ka "Opel" ļoti nopietni pievēršas elektriskās mobilitātes tēmai – desmitiem gadu pirms laika, kad kāds cits vispār par to iedomājās. Mūsdienās "Opel" ir šīs jomas pionieris: 111 kW (150 ZS) "Ampera", kas ir aprīkota ar revolucionāro paveicamās distances palielinātāju, ir pasaulē pirmais sērijveida elektriskais pārvietošanās līdzeklis, kuram nav ar baterijas iespējām saistīti ierobežojumi.
1972. gadā "Opel" ir Vācijas veiksmīgākais autoražotājs. Riselsheimā rodas tādi modeļi, kuros lielākais uzsvars ir likts uz drošību, degvielas patēriņu un apkārtējās vides saudzēšanu. Piektās paaudzes "Kadett" modelim, kas parādās ar priekšas piedziņu, ir ļoti zems aerodinamikas koeficients – CD 0,39, tādējādi kļūstot par vienu no aerodinamiskākajiem kompaktajiem automobiļiem. Šo skaitļu rekordu virkni turpina "Omega A" (CD 0,28) un "Calibra" (CD 0,26). 1980. gados sabiedrības uzmanības lokā nonāk jautājums par kaitīgo izmešu daudzuma ierobežošanu, kur "Opel" atkal ir starp šīs aktualitātes pionieriem. Riselsheimas zīmols ir pirmais Vācijas uzņēmums, kas piedāvā visu modeļu gammu ar katalītiskajiem pārveidotājiem. No 1989. gada visi modeļi tiek aprīkoti ar šo tehnoloģiju.
1991. gadā "Astra" modelī savu pirmizrādi piedzīvo "Opel" drošības sistēma. Tajā apvienota sānu triecienu aizsardzība, sēdekļu stiprinājumi un drošības jostu spriegotāji. Ar jauno "Frontera" zīmols atkal pierāda, ka ir pionieris dažādām inovācijām. Šis atpūtas auto ir viens no SUV kustības priekštečiem un strauji iekaro segmenta līdera pozīciju. 1992. gadā "Opel" atver Eizenahas rūpnīcas vārtus – tajā laikā tā ir modernākā rūpnīca pasaulē. Turpmāk "Opel" ievieš vēl vairākus modeļus: 1997. gadā "Opel" kļūst par pirmo Eiropas autoražotāju, kas piedāvā ekonomisku triju cilindru automašīnu, un tirgū nonāk "Corsa" modelis. 1999. gadā savu pirmizrādi piedzīvo "Zafira". Riselsheimas uzņēmums ieliek pamatakmeni strauji augošajam kompakto vienapjoma virsbūves auto segmentam un nosaka jaunus standartus ģimenes automašīnu salona daudzpusīgumā un pielāgojamībā. Tāpat šajā gadā "Opel" svin greznu ražošanas jubileju: konveijerus atstājuši jau 50 miljoni "Opel" automašīnu.
2008. gadā ar "Insignia" prezentāciju "Opel" uzsāk zīmola pārpozicionēšanu. Jaunie vadošie modeļi uzsāk jaunu zīmola filozofiju: apvienot skulpturālu mākslinieciskumu ar vācu precizitāti. Šo ideju turpina arī jaunie "Zafira Tourer" un "Astra GTC" modeļi.
"Opel" un tā britu radniecīgā "Vauxhall" marka šobrīd automašīnas pārdod vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Kompānijas rūpnīcās un izstrādes centros, kas atrodas sešās Eiropas valstīs, strādā aptuveni 40 500 darbinieku. 2010. gadā "Opel" / "Vauxhall" pārdeva vairāk nekā 1,1 miljonu pasažieru un vieglo kravas automašīnu un sasniedza 6,2 procentus tirgus daļas Eiropā. Ar elektriskās automašīnas "Ampera" parādīšanos šis tradicionālais zīmols aizsāk jaunu Eiropas auto industrijas segmentu un pasvītro savu progresīvo mobilitātes risinājumu pioniera lomu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!