Motoru spektrā ietilpa jau priekšgājēja modelī izmantotie1,7- un 1,9-litru dzinēji ar 66, 83 vai 97 ZS. 1973. gadā to pulkam pievienojās arī dīzeļmotors. "Rekord 2100 D" kļuva par "Opel" pirmo pasažieru auto ar dīzeļdzinēju: četrcilindru agregāts ar 2,1 litra tilpumu un 60 ZS jaudu.
1972. gada pavasarī tirgū tika ieviesta jauna, sportiska un ekskluzīva radniecīgā modeļa "Commodore" versija. Tā otrā paaudze tika piedāvāta tikai sedana un kupejas variantos ar jaudīgiem un vienmērīgu gaitu nodrošinošiem sešcilindru dzinējiem. 2,5-litru bāzes modeļa jauda bija 115 ZS, bet "GS" variants spēja sasniegt pat 130 ZS. 1972. gada septembrī klajā nāca arī visgreznākā versija: "Commodore GS/E", kas bija aprīkota ar 2,8-litru iesmidzināšanas dzinēju un attīstīja 160 ZS lielu jaudu. "GS/E" ar "Diplomat" un "Admiral" dzinējiem spēja aizpildīt nišu starp vidējās izmēra klases un "premium" segmentiem. Tāpat kā to priekštečiem, arī "Rekord D" un "Commodore B" bija daudz piekritēju: līdz modeļa maiņai 1977. gadā tika pārdots 1,2 miljoni automašīnu.
Jaunā paaudze
"Rekord D" bija jādodas visai ievērojama priekšteča pēdās: iepriekšējais modelis, kura ražošana tika sākta 1966. gadā, bija pirmais "Opel" automobilis, kas savā segmentā sasniedza miljons pārdoto automašīnu robežu – vairāk nekā 1,2 miljoni pārdoto vienību. Turklāt jāpiemin, ka papildus tika pārdoti arī 150 000 augstvērtīgākā "Commodore A" modeļu. Pēc trīsarpus gadiem, kas tika veltīti pētījumiem un attīstībai, 1972. gada janvārī sabiedrībai tika atklāts jaunās paaudzes "Rekord". Pretēji "Record C" un tā Amerikas iespaidā radītajai "kolas pudeles formas" virsbūvei ar "gurnu izvirzījumu" pirms aizmugurējā statņa, jaunais modelis vairāk atspoguļoja Eiropas dizaina tendences. Skaidrās un funkcionālās līnijas, gludās virsmas, lielie logi un zemā viduslīnija virsbūvei piešķīra mūžam modernu izskatu.
"Tā eiropeiskā forma pilda, ko solījusi"
Tāpat kā tā priekšgājējs, arī šis modelis bija pieejams trīs virsbūves versijās: klasiskais sedans ar divām vai četrām durvīm, sportiska kupeja un universālis, kas pieejams ar trijām vai piecām durvīm. Privātiem un valsts uzņēmumiem "Opel" piedāvāja arī kravas furgona versiju – tas bija trīsdurvju universālis bez aizmugurējiem sānu logiem.
Specifikācijā galvenā loma bija atvēlēta pasīvajai drošībai: stiprinātie sāni un jumts nodrošināja labu aizsardzību sānu trieciena un apgāšanās gadījumā. Tikko ieviestās deformācijas zonas pasargāja pasažierus no priekšpuses triecieniem. Uzlabotā šasija ar neatkarīgo priekšējo balstiekārtu un atkarīgo "tristabilo aizmugurējo balstiekārtu" bija bāzēta uz šī modeļa priekšgājēja šasijas. "Opel" tālaika reklāmas sauklis bija "Tā eiropeiskā forma pilda, ko solījusi".
"Rekord D" dzinēji bija jau izmēģināto četrcilindru agregātu uzlaboti varianti ar sadales vārpstu dzinēja galvā – šāda versija tikusi izmantota jau vairāk kā diviem miljoniem automašīnu. Jaunajā motoru klāstā ietilpa 1,7-litru dzinējs ar 66 ZS, "S" versijas motors ar 83 ZS un 1,9-litru agregāts ar 97 ZS. Standarta versijā "Rekord" bija aprīkots ar četrpakāpju manuālo transmisiju, bet 83 un 97 ZS modeļus bija iespējams pasūtīt arī ar "Opel" trīspakāpju automātisko pārnesumkārbu.
Visus "Rekord" modeļus, izņemot kravas furgonu un versijas ar 66 ZS motoru, bija iespējams pasūtīt ar sportisko "Sprint" apdari. Tajā ietilpa matēta melnas krāsas radiatora restes, instrumentu panelis ar tahometru, voltmetru un eļļas spiediena mērītājiem. Vēl jāpiemin arī tāds papildaprīkojums kā sporta stūre, drošības jostas, gāzes spiediena amortizatori un 185/70 SR 14 izmēra riepas .Gan sedans, gan piecdurvju universālis bija pieejami arī luksusa variantā. "Rekord Coupé" standartaprīkojumā bija "premium" līmeņa apdare "L".
1972. gada septembrī "Opel" svinēja pasaules pirmizrādi: pirmoreiz vairāk kā 70 gadus ilgās "Opel" autobūves vēstures laikā tika prezentēts pasažieru automobilis ar dīzeļdzinēju – 1972. gada jūnijā "Opel GT" automašīnā. Četrcilindru turbomotors ar 95 ZS ļāva "Opel GT" uzstādīt 20 starptautiskus rekordus. "Rekord" dīzeļdzinēja jauda bija 60 ZS, tas vidēji patērēja 8,7 litrus degvielas uz 100 kilometriem un spēja sasniegt maksimālo ātrumu 135 kilometri stundā. Pateicoties tā vidū izliektajam motora pārsegam, "Rekord 2100 D" ir iespējams atpazīt nekavējoties. Dīzeļmotori ir augstāki nekā to benzīna līdzinieki, jo to sadales vārpsta atrodas augšā, un līdz ar to ir tikusi pārveidota arī cilindra galva.
"Opel Commodore" – šāda automašīna neparādās katru gadu
Drīz vien pēc "Rekord D" parādīšanās tirgū, jau 1972. gada martā modeļu klāstu papildināja "Commodore B". Būdams vidējā izmēra klases pārstāvis, tas aizpildīja nišu starp "Rekord" un "premium" klases modeļiem – "Admiral" un "Diplomat". Virsbūves forma tika aizgūta no "Rekord", taču pretēji "Rekord", "Commodore B" bija apveltīts ar greznāku aprīkojumu un to bija iespējams pasūtīt tikai ar sešcilindru motoru. 2,5-litru "S" versijas jauda bija 115 ZS. Līmeni augstāk "Commodore GS" spēja sasniegt jau 130 ZS. Nedaudz vēlāk "GS" piedāvājumu papildināja arī 2,8-litru dzinējs ar 142 ZS lielu jaudu un dubultajiem karburatoriem. 1972. gada septembrī tika prezentēts "Commodore" saimes flagmanis: 160 ZS jaudīgais "GS/E". Tā elektroniskā degvielas iesmidzināšana ļāva 2,8-litru dzinējam demonstrēt iespaidīgu jaudu. Kupeja spēja sasniegt maksimālo ātrumu 200 kilometri stundā, bet četrdurvju sedans – 195 km/h. "Commodore GS/E" bija aprīkots ar priekšējo spoileri, ko "Opel" inženieri bija izstrādājuši vēja tunelī. Tajā laikā "Opel" vēstīja: ""GS/E" patīk jaudīgu ceļojumu auto piekritējiem, kuri mīl ar lielu vidējo ātrumu braukt garus ceļa posmus un vēlas izbaudīt labu vadāmību un braukšanas komfortu".
Tāpat "Commodore GS/E" atstāja pēdas arī autosporta sacīkstēs un rallijos. 1973. gadā ar "Opel" automašīnu Montekarlo rallijā debitēja jaunais sacīkšu talants Valters Rērls (Walter Röhrl). Rērla un viņa blakussēdētāja Johena Bergera (Jochen Berger) sniegums bija labs, taču rezultātu diemžēl ietekmēja arī tas, ka "Irmscher" uzlabotais "Commodore GS/E Coupe" tika ierindots otrajā kategorijā – īstajām rallija automašīnām.
Lielākās uzvaras "Opel" ar savu duetu svinēja ikdienas dzīvē. Vienu gadu pirms modeļa maiņas tika sasniegta maģiskā viena miljona robeža. 1976. gada septembra sākumā kāds zelta krāsas "Rekord" sedans kļuva par miljono modeli, kas noripojis no ražošanas konveijera. Tieši laikā uz jubileju bija gatavs ierobežotā skaitā ražotais "Millionär", kas bija aprīkots ar "premium" līmeņa "Berlina" apdari un kopš 1975. gada septembra pieejamo divlitru 100 ZS jaudīgo "S" motoru. Brīdī, kad 1977. gada septembrī savu debiju piedzīvoja pēdējais "Rekord" paaudzes modelis, no konveijera jau bija noripojušas 1 128 196 "D" varianta automašīnas un 140 827 "Commodore B".