Motoru spektrā ietilpa jau priekšgājēja modelī izmantotie1,7- un 1,9-litru dzinēji ar 66, 83 vai 97 ZS. 1973. gadā to pulkam pievienojās arī dīzeļmotors. "Rekord 2100 D" kļuva par "Opel" pirmo pasažieru auto ar dīzeļdzinēju: četrcilindru agregāts ar 2,1 litra tilpumu un 60 ZS jaudu.
1972. gada pavasarī tirgū tika ieviesta jauna, sportiska un ekskluzīva radniecīgā modeļa "Commodore" versija. Tā otrā paaudze tika piedāvāta tikai sedana un kupejas variantos ar jaudīgiem un vienmērīgu gaitu nodrošinošiem sešcilindru dzinējiem. 2,5-litru bāzes modeļa jauda bija 115 ZS, bet "GS" variants spēja sasniegt pat 130 ZS. 1972. gada septembrī klajā nāca arī visgreznākā versija: "Commodore GS/E", kas bija aprīkota ar 2,8-litru iesmidzināšanas dzinēju un attīstīja 160 ZS lielu jaudu. "GS/E" ar "Diplomat" un "Admiral" dzinējiem spēja aizpildīt nišu starp vidējās izmēra klases un "premium" segmentiem. Tāpat kā to priekštečiem, arī "Rekord D" un "Commodore B" bija daudz piekritēju: līdz modeļa maiņai 1977. gadā tika pārdots 1,2 miljoni automašīnu.