Šelbijs savas karjeras laikā strādājis vairākos autoražotājos – "Ford", "Chrysler" un "General Motors". Kā konstruktors viņš darbu sāka "Ford" kompānijā aizvadītā gadsimta 60. gados. Savukārt viņa pēdējais veikums bija "Shelby GT500" jaunākā modifikācija.
Autosacīkstēs Šelbijs debitēja 1952. gadā. Divus gadus vēlāk uzmanību viņam pievērsa "Aston Martin" sacīkšu nodaļa. Startējot šī britu autoražotāja komandā, 1959. gadā viņš kļuva par otro amerikāni, kurš uzvarējis Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Sirdsdarbības problēmu dēļ tajā pašā gadā viņam nācās pamest autosportu.
Šelbija izstrādājumi aizvadītā gadsimta vidū ļāva uzlabot amerikāņu autobūves prestižu autosportā, kur tolaik dominēja Eiropas autoražotāji. "Shelby-American" komandas "Ford GT40" spēkrati Lemānas 24 stundu sacīkstēs uzvarēja 1966. un 1967. gadā, pārtraucot "Ferrari" uzvaru sēriju kopš 1960. gada.
Tomēr visatpazīstamākais Šelbija radītais automobilis ir "Shelby Cobra", kas tika izgatavota 1962. gadā. Konstrukcijas pamatā tika izmantota britu "A.C." šasija un divvietīgās kupejas virsbūve, kura tika papildināta ar "Ford" 4,3-litru dzinēju. "Cobra" pirmā versija tika atzīta par 1962. gada Ņujorkas autoizstādes visātrāko sērijveida automobili – maksimālais braukšanas ātrums sasniedza 213 km/h, bet līdz 100 km/h tas paātrinājās nepilnās sešās sekundēs. Vēlāk šis spēkrats bija pieejams ar 4,7- un pat septiņu litru motoru.
1964. gadā Šelbijs uzsāka sadarbību ar "Ford" kompāniju. Ar viņa palīdzību 1965. gadā debitēja "Ford Shelby GT350", kas bija to laiku "Mustang" modeļa sacīkšu modifikācija. Vēlāk tika radīta arī šī modeļa vēl jaudīgākā versija "Shelby GT500" un "GT500KR", kā arī sacīkšu "Ford GT40".
1970. gadā Šelbijs pārgāja uz "Chrysler" kompāniju, kur strādāja pie kompaktu un vidēja izmēra automobiļu "K-Car" platformas. Tāpat viņš piedalījās "Dodge Viper" radīšanā.
Vēlāk Šelbijs strādāja "General Motors" koncerna "Oldsmobile" nodaļā.