Latvijā ir plaša viedokļu gamma par ceļu sabrukšanas iemesliem, kur vienā spārnā gozējas satraukums par naudas trūkumu, kuru popularizē atbildīgās amatpersonas, bet otrā bažas par profesionālisma jeb kvalifikācijas trūkumu, kuru savukārt pauž sabiedriskās organizācijas. Profesionālisma trūkumu sekmē arī līdzšinējie ceļu būves iepirkumu noteikumi, kur uzvar lētākais, bet ne vienmēr kvalitatīvākais piedāvājums. Patiesība par ceļu bēdīgā stāvokļa iemesliem katrā konkrētajā gadījumā meklējama pa vidu starp galējiem viedokļiem, tomēr nevar noliegt, ka līdzekļiem ceļu būvei mūsu valstī būtu jāpieaug vairākkārt.
Šī iemesla dēļ, kādēļ valstij neizmantot pensiju fonda līdzekļus ceļu būvei šodien un garantēt to atgriešanu ar atbilstošu peļņu iedzīvotājiem, kad tiktu sasniegts pensijas vecums, protams, atbilstoši izlietoto līdzekļu apjomam un sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamās garantijas? Labklājības ministrija jau ir izteikusi priekšlikumu par maksas ceļu finansēšanu no pensiju fonda līdzekļiem, tomēr kādēļ tikai maksas? Šādu ceļu izplatība būtu nepieņemama, ņemot vērā, ka Latvijas autovadītājs jau tā ik gadu maksā daudz vairāk nekā Baltijas kaimiņi, un mūsu valsts konkurētspējas celšanas nolūkos, steidzami būtu jāsamazina Latvijas autovadītāju ikgadējie maksājumi. Kaut vai līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur nav atsevišķa ekspluatācijas gada nodokļa, bet šis maksājums iekļauts degvielas akcīzes nodoklī, tātad cik nobrauc tik maksā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!