f64_20090707_avarija_001
Foto: F64

OCTA nozare pērn nav būtiski mainījusies – tā joprojām cieš zaudējumus aptuveni divu miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika. Tomēr atsevišķos nozarei svarīgajos rādītājos redzamas arī pozitīvas iezīmes – samazinās apdrošināšanas gadījumu skaits.

Saskaņā ar LTAB datiem kopējais 2012. gadā uz zaudējumu pieteikumu pamata reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits ir 29 800, kas salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājies par 5,6%. Uz Saskaņoto paziņojumu pamata 2012. gadā reģistrēti 18 841 CSNg, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2011.gadā. "Būtiski palielinājusies autobraucēju vēlme reģistrēt CSNg tieši ar Saskaņotā paziņojuma palīdzību. Analizējot datus par CSNg skaitu, kas notikuši pēdējos piecos gados un reģistrēti uz Saskaņoto paziņojumu pamata, redzam, ka 2007. gadā tādi ir 54,2%, 2010.gadā – 59,6%; bet 2012.gadā jau 63,2%," skaidro Stengrevics.

No visiem pērn reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem 91,8% notikuši Latvijā, bet 57,9% – R īgā. "Salīdzinot šos datus pēdējo piecu gadu periodā, var izdarīt secinājumu, ka ārvalstīs notikušo apdrošināšanas gadījumu skaitam ik gadu ir tendence palielināties, jo, piemēram, 2005. gadā tas sastādīja 4,4%, 2008. gadā – 5,3%; bet 2012.gadā – jau 8,2% no visiem reģistrētajiem gadījumiem," stāsta Stengrevics, piebilstot, ka visvairāk reģistrēto apdrošināšanas gadījumu 2012. gadā fiksēts Vācijā (454), Krievijā (345) un Polijā (282).

2012. gadā pieņemti 35 475 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 22,3 miljoniem latu. Vidējās atlīdzības izmaksas lielums par apdrošināšanas gadījumu pērn bija 739 lati, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir pieaudzis par 4,4%. "Jāatzīmē, ka vidējais atlīdzības izmaksas lielums par 2012. gadā Latvijā notikušo apdrošināšanas gadījumu sastādīja 594 latus, savukārt par ārvalstīs notikušu apdrošināšanas gadījumu – 2 219 latus," norāda Stengrevics, piebilstot, ka šīs atšķirības skaidrojamas ar to, ka ārvalstīs ir ievērojami augstākas vidējās atlīdzības cietušajiem, jo, atlīdzinot zaudējumus par ārvalstīs notikušajiem negadījumiem, tiek piemēroti konkrētās valsts OCTA limiti, kas vairumā gadījumu ir augstāki nekā Latvijā, un zaudējumu atlīdzināšanas principi, kas nosaka konkrētās valsts likumdošanā paredzēto zaudējumu atlīdzināšanu. Tā piemēram, ir valstis, kur tiek apmaksāti līdzvērtīga transportlīdzekļa nomas izdevumi bojātā transportlīdzekļa remonta laikā, juridiskie pakalpojumi u.c., kā arī, runājot par cietušajām personām, jāatzīmē, ka pamatā ES valstīs ienākumu līmenis (darba samaksa) ir augstāka nekā Latvijā, līdz ar ko arī nodarīto zaudējumu apmērs, piemēram, par nesaņemtajiem ienākumiem pēc CSNg rēķināms atbilstoši faktiski zaudētajiem ienākumiem.

Vislielākā atlīdzību lēmumu summa pērn tika izmaksāta par transportlīdzekļu bojājumu un bojāejas zaudējumu atlīdzināšanu, kas kopā sastādīja 81,1% no kopējās atlīdzību summas. "2012. gadā atlīdzību lēmumu summa par transportlīdzekļa bojāeju ir pieaugusi par 12,3% salīdzinot ar 2011. gadu, un var pieļaut, ka šo pieaugumu galvenokārt ir ietekmējušas atlīdzības par jauno vai mazlietoto transportlīdzekļu bojāeju," skaidro Stengrevics.

2012.gadā atlīdzību izmaksām no Garantijas fonda par 666 apdrošināšanas gadījumiem pieņemti 818 lēmumi par kopējo summu 657 314 lati, no tiem 738 lēmumi pieņemti par Latvijā notikušajiem CSNg par kopējo atlīdzību summu 443 052 lati, bet par ārvalstīs notikušajiem CSNg 2012. gadā pieņemti 80 lēmumi par kopējo atlīdzību summu 214 262 lati.

2012. gadā apdrošināšanas sabiedrībām piekritušo atlīdzību prasību neto summa sastādīja 19,8 miljonus latu, kas ir par 12,6% vairāk nekā 2011. gadā, un attiecīgi nopelnīto prēmiju summa sastādīja 27,8 miljonus latu, kur arī ir vērojams pieaugums par 9,5%.

Analizējot OCTA apdrošināšanas nozares darbības rezultātus 2012. gadā, kopumā var apgalvot, ka situācija būtiski nav izmainījusies, salīdzinot ar 2011. gadu, jo, līdzīgi kā gadu iepriekš, OCTA nozare noslēgusi ar turpat divu miljonu latu lieliem zaudējumiem. 2012. gadā nopelnīto prēmiju summas pieaugums ir bijis par 3,1% mazāks, nekā piekritušo atlīdzību prasību neto summai. Kombinētais zaudējumu un izdevumu rādītājs nav izmainījies, bet joprojām tas ir lielāks par 100%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!