Desmit militārie transportlīdzekļi, ar kuriem var braukt arī pa ielu  (66)

"Unimog" jeb atšifrējumā no vācu valodas "UNIversal-MOtor-Gerät" ir visu riteņu piedziņas, plaša pielietojuma kravas automobilis, ko "Mercedes-Benz" ražo jau no 1951. gada. Militāriem mērķiem to izmanto armijas gandrīz visā pasaulē – Eiropā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Austrālijā.

Šobrīd to iespējams iegādāties kādā no trim modifikācijām, kuras civilām vajadzībām pamatā izmanto bezceļu ekspedīcijās. Ar dažādām ceļošanai pielāgotām ērtībām salonā "Unimog" var maksāt pat 250 tūkstošus eiro.

"Humvee" jeb pilnā nosaukumā "High Mobility Multipurpose Wheeled Vehicle" ir apmerikāņu militārais apvidus automobilis, kā ražotājs "AM General" vēlāk ieviesa plaši pazīstamo "Hummer" marku. Pamatā šo 1984. gadā ieviesto apvidnieku sākotnēji izmantoja tikai ASV armija, bet daži šī modeļa eksemplāri pirms kāda laika nonākuši arī Latvijas armijas īpašumā.

Interesanti, ka Arnolds Švarcenegers bija pirmā civilpersona, kurai šo apvidus automobili ražotājs pārdeva. Viegli šādu darījumu sarunāt nebija, bet populārajam aktierim, kas ir tamlīdzīgas militārās tehnikas cienītājs, tas izdevās. Tūlīt pēc tam interese par šo spēkratu radās arī citām privātpersonām, tāpēc "AM General" ražošanā ieviesa "Humvee" civilo versiju "Hummer H1".

Čehoslovākijas uzņēmums "Tatra" pirmo prototipu "183" ar visu četru riteņu piedziņu izgatavoja 1960. gadā, tomēr pēc pirmajiem izmēģinājumiem inženieri nolēma riteņu skaitu palielināt līdz astoņiem – visas četras asis ir velkošās. Tomēr modulārā platforma ļāva pircējiem izvēlēties četru, sešu vai visu astoņu riteņu piedziņu.

Ar V12 dzinēju aprīkoto "Tatra 813" varēja iegādāties ne tikai militārās struktūras, bet arī civilpersonas. Militārās versijas motors atšķīrās ar iespēju to darbināt gan ar benzīnu, gan dīzeli, gan aviācijas degvielu vai to maisījumu dažādās proporcijās.

Šis apkopojums nebūtu pilnvērtīgs bez kādas amfībijas. "TPz" atšifrējams kā "Transportpanzer" (bruņu transports – vācu val.), bet "Fuchs" tulkojumā no vācu valodas ir "lapsa". Šo militāro amfībiju 1979. gadā izstrādāja "Daimler-Benz", un tā tiek ražota vēl joprojām.

Ar 320 zirgspēku jaudīgo V8 dīzeļdzinēju 18 tonnu smagais bruņu auto spējīgs paātrināties līdz 105 km/h un ar pilnu degvielas tvertni nobraukt līdz pat 800 kilometru distanci. Šī amfībija izceļas ar klusām pārvietošanās spējām un pa ūdeni tā var peldēt ar ātrumu līdz 10 km/h.

Pagājušā gadsimta 50. gados Zviedrijas armija "Volvo TP21" izmantoja radio komunikācijas ierīču pārvadāšanai pa bezceļu. Virsbūves noapaļotās priekšējās un aizmugurējās daļas dēļ šo automobili tautā iesauca par "Sugga" jeb sivēnmāti.

Mūsdienās "TP21" ir iecienīts militārās tehnikas kolekcionāru, bezceļa braucēju un "Volvo" markas cienītāju vidū. Piemēram, "Red Bull" šo modeli dažādos pasākumos Eiropā, tostarp arī Latvijā, izmanto kā diskžokeja platformu.

"NSU SdKfz 2" jeb "Kettenkrad HK 101" ir mazākais kāpurķēžu vilcējtransports vācu armijā, ko varēja arī ievietot "Junkers Ju 52" lidmašīnā. Šo kāpurķēržu transportlīdzekli aviācijas spēki izmantoja ieroču pārvadāšanai pa sauszemi ar ātrumu līdz 70 km/h.

Kāpurķēžu dēļ pa asfaltu ar to mūsdienās nedrīkstēs braukt, bet pēc Otrā pasaules kara šo vilcējtransportu izmantoja lauksaimniecībā. Tā kā pa lauku ceļiem ja ne šodien, tad savulaik civilpersonas ar to ir gana izbraukājušās.

Šo transportlīdzekli noteikti būsiet redzējuši arī Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā.

"Volkswagen Type 183", kas plašāk pazīstams kā "Iltis", ir militārais apvidus automobilis, ko 1978. gadā "Volkswagen" ražošanā ieviesa pēc Vācijas armijas pasūtinājuma.

"Iltis" balstiekārtā tika izmantotas daļas no "Audi 100", arī motors bija aizgūts no "Audi" – 75 zirgspēku jaudīgais 1,7-litru četrcilindru agregāts. Interesanti, ka "Iltis" konstrukcijā izmantotā pilnpiedziņas sistēma kļuva par bāzi "Audi quattro" sistēmai, kas debitēja 1980. gadā. Pirms tam vēl "Audi" pārbūvētais "Iltis" uzvarēja Parīzes - Dakaras rallijreidā.

Līdz 1988. gadam, kad tika pārtraukta "Iltis" ražošana, kopumā tika izgatavoti nepilni 10 tūkstoši šī modeļa spēkratu. Vairākus šādus automobiļus 90. gados varēja redzēt arī Rīgas ielās.

Amerikāņu kompānijas "Oshkosh" no 1982. gada ražotais HEMTT jeb "Heavy Expanded Mobility Tactical Truck" pieejams dažādās variācijās. Tomēr jebkurā no tām HEMTT aprīkots ar astoņiem velkošajiem riteņiem. Šī spēkrata pamatnozīme ir smagās kravas transportēšana armijas vajadzībām.

Neskatoties uz saviem milzīgajiem gabarītiem un 17 tonnu svaru, HEMTT ir samērā ekonomisks šāda tipa transportlīdzeklim. Tas aprīkots ar 445 ZS jaudīgu amerikāņu 12-litru turbopūtes dīzeļdzinēju un ar 587 l degvielas tvertni spēj nobraukt līdz pat 644 km distanci ar ātrumu līdz 100 km/h.

Civilajā jomā HEMTT visbiežāk sastopams lidostās kā ugunsdzēšamā mašīna. Automobiļa cena atkarībā no versija ir no 135 tūkstošiem ASV dolāru.

"Daimler Ferret" tika izgatavots 1949. gadā, kad Lielbritānijas armijai pēc Otrā pasaules kara bija nepieciešamība atjaunināt savu vieglā bruņu transporta parku. Ņemot vērā iepriekšējā modeļa "Dingo" veiksmi, arī jaunā modeļa izstrādē tika noalgota kompānija "Daimler", kas citkārt nodarbojās ar luksusa limuzīnu ražošanu.

Pilnpiedziņas transportlīdzeklis bija aprīkots ar "Run flat" riepām, kas ļāva turpināt kustību arī pēc to sabojāšanas kaujas laukā. "Ferret" varēja aprīkot ar ložmetēju un sešiem granātu metējiem.

Pateicoties mazajiem gabarītiem, "Ferret" bija izmantojams arī pilsētās. Šobrīd britu armija tos vairs neizmanto, bet "Ferret" ir ļoti iecienīts kolekcionāru vidū, jo ir salīdzinoši lēts,– tā cena šobrīd ir no aptuveni 10 līdz 30 tūkstošiem latu.

Uz iepriekš uzskaitīto militāro transportlīdzekļu fona amerikāņu "Chenowth" ALSV (Advanced Light Strike Vehicle) noteikti būs visjestrākais braukšanā. Šis 1996. gadā izgatavotais transportlīdzeklis ir viegls un ātrs pa jebkādu ceļa segumu.

Šis pilnpiedziņas spēkrats aprīkots ar stūres pastiprinātāju un 160 ZS jaudīgu "Porsche" dīzeļdzinēju; pieejama arī versija ar benzīna motoru. Pusotru tonnu smagais apvidnieks līdz 50 km/h paātrinās četrās sekundēs.