Kā liecina testa rezultāti, visbiežāk šoferi Latvijā sevi uzskata par "Debespušu meistariem", ko arī satiksmes eksperti dēvē par tipisku Latvijas šoferi. Tas ir svārstīgs autobraucējs, kurš uzskata, ka dažkārt viņš brauc labi, bet citreiz – slikti. Savukārt vienlaikus ar testu notikusī VP darbinieku praktiskās pieredzes aptauja noskaidroja, ka policistu skatījumā drošs autovadītājs Latvijā ir 35 līdz 44 gadus vecs ar vismaz astoņu gadu braukšanas stāžu.
Kā "Nacionālā braukšanas testa" rezultātu prezentācijā atklāja "Balta" vadības pārstāve Ilze Rassa, tad "Nacionālo braukšanas testu" var uzskatīt par tiešām nacionālu: "No visiem 110 Latvijas novadiem testā iedzīvotāji pārstāv 109 novadus. Mēs esam sasnieguši gana lielu Latvijas autovadītāju daļu, mudinot aizdomāties par savu braukšanas kultūru un tās ietekmi uz satiksmes drošību, ko varam uzskatīt par pozitīvu rezultātu."
No "Nacionālo braukšanas testu" aizpildījušajiem ir 62% vīriešu un 38% sieviešu, kas proporcionāli atspoguļo kopējo autovadītāju īpatsvaru. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, patlaban Latvijā no visām aktīvajām vadītāju apliecībām 60% ir reģistrētas stirpā dzimuma pārstāvjiem, savukārt 40% - daiļā dzimuma pārstāvēm. No vīriešiem testu visbiežāk ir aizpildījuši vīrieši ar braukšanas stāžu virs astoņiem gadiem, savukārt sievietes – ar stāžu no trim līdz astoņiem gadiem.
Testa rezultāti - biežākie autovadītāju profili Latvijā:
Sievietes
1. "Debespušu meistare"
2. "Pagriezienu meistare"
3. "Saprātīgā braucēja"
4. "Teorētiski – ideāla"
5. "Satiksmes eksperte".
Vīrieši
1. "Debespušu meistars"
2. "Saprātīgs braucējs"
3. "Teorētiski – ideāls"
4. "Stūres rata meistars"
5. "Zirgspēku pavēlnieks".
Kā liecina tests, Latvijā vistipiskākais braucējs ir "Debespušu meistars", kas bieži maina viedokli par savu braukšanas kultūru, uzskatot, ka dažkārt brauc labi, bet dažkārt – slikti. Viņi ir nepastāvīgi un svārstīgi. Gana augstā vietā ir ierindojušies "Saprātīgi braucēji", kurus var dēvēt par gana zinošiem autovadītājiem un kuras spēj pieņemt lēmumus un attiecīgi rīkoties. Visticamāk, ka šī tipa autobraucējiem saistībā ar auto ir kādi neizdarīti tehniski sīkumi, taču tie ir nebūtiski.
Starp sievietēm otrās visbiežāk sastopamās autobraucējas Latvijā ir "Pagriezienu meistares", ko var dēvēt par visdrošāko šofera tipu, jo šīs braucējas ir prasmīgas, azartiskas, taču spēkratu vada ar prātu, kas nozīmē, ka Latvijā liela daļa sieviešu auto vada tiešām labi.
Savukārt vīriešu vidū drošākais tips ir "Stūres rata meistars", kas starp visiem vīriešu - autovadītāju tipiem ierindojies ceturtajā vietā. "Teorētiski - ideālus" autobraucējus var dēvēt par inteliģentiem šoferiem, kas daudz zina, taču tad, kad ir jārīkojas, viņiem pietrūkst iemaņu. Sarežģītākās situācijās viņi var apjukt un nezināt, kā pareizi rīkoties.
Vēl viens pozitīvs faktors, ko atklāj tests, ir fakts, ka nedrošākie autobraucēju tipi Latvijā ir sastopami visretāk – tie ir "Zirgspēku pavēlnieki" un "Satiksmes ekspertes". Šie autobraucēji patiesībā ir pārgalvīgi, viņi atļaujas vairāk nekā citi un maz domā par pārējiem šoferiem.
Aktīvākie novadi, no kuriem visvairāk iedzīvotāju ir aizpildījuši testu, ir Ādažu, Ogres, Cēsu, Tukuma un Ķekavas novadi.
Kā atklāja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, liela ietekme uz satiksmes drošību Latvijā ir katra autobraucēja attieksmei un uzvedībai, tāpēc ir svarīgi ar piesaistošām kampaņām, valsts institūciju un citu partneru iesaisti to arvien uzlabot: "Mūsu jaunākā 2012. gada statistika rāda, ka jauni vīrieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ātrumu pārsniedz teju septiņas reizes biežāk nekā attiecīgās vecuma grupas autovadītājas - sievietes. Šiem vīriešiem nereti mazāk rūp sava braukšanas kultūra un viņi biežāk nekā sievietes pārkāpj likumu, piemēram, nelieto drošības jostas vai pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Bet, kā zinām, panākt rīcības maiņu ir ļoti grūti, tāpēc tas ir ilgs, pamatīgs darbs, kur ir jāstāsta, jāstāsta un vēlreiz jāstāsta par to, ko nozīmē droša braukšana."
Starp biežākajiem negadījumu iemesliem VP min ātrumu un neuzmanību, piemēram, pagriezienos vai pārkārtošanās situācijās. Savukārt policijas darbinieku aptauja rāda, ka visdrošākie autobraucēji Latvijā, kurus visretāk piemeklē problēmas uz ceļa, ir 35 līdz 44 gadus veci autovadītāji, kuru stāžs ir vismaz astoņi gadi.
Noslēdzot "Nacionālā Braukšanas testa" prezentāciju, DBS valdes loceklis Artūrs Priednieks klātesošos iepazīstināja ar padomiem, ko būtu vērts ņemt vērā katra tipa šoferim, uzlabojot savu braukšanas kultūru. "Satiksmes ekspertēm" un "Zirgspēku pavēlniekiem" vajadzētu apslāpēt savu pārgalvību un ar cieņu izturēties pret citiem satiksmes dalībniekiem. "Teorētiski – ideāliem" autobraucējiem būtu vēlams uzlabot savas praktiskās auto vadīšanas iemaņas. "Debespušu meistariem" vajadzētu būt uzmanīgākiem, izlēmīgākiem un auto vadīšanas laikā vairāk koncentrēties. "Sapratīgie braucēji" ir gana zinoši, bet būtu vēlams praktisko iemaņu treniņš. Vislabākie autobraucēji ir "Stūres rata meistari" un "Pagriezienu meistares", taču arī šiem autovadītājiem jāapzinās, ka iemaņas nevar pazaudēt, tās arvien jāattīsta un jāuzlabo.
Kā ziņots, "Balta" kopā ar VP, DBS un portālu "Delfi" no 22. marta līdz 19. aprīlim rīkoja akciju "Nacionālais braukšanas tests", kas bija pieejams saitē www.katubrauc.lv un sociālajos tīklos "Facebook", "Twitter" un Draugiem.lv. Testa kopējie rezultāti piecās sieviešu un vīriešu kategorijās ļāva noteikt Latvijā izplatītāko stiprā un daiļā dzimuma autobraucēju tipu.