Desmit labākie priekšpiedziņas automobiļi vēsturē  (54)

Portāls "Delfi" piedāvā amerikāņu izdevuma "Jalopnik" apkopojumu ar desmit vislabākajiem priekšpiedziņas automobiļiem vēsturē.

Pirmās paaudzes "Volkswagen Golf" ražošanā nonāca 1974. gadā un kopš tā laika ir kompakta hečbeka etalons. Gadu vēlāk, 1975. gadā, Frankfurtes autoizstādē tika prezentēta tā "GTI" versija. Ideja bija vienkārša: paņemt ekonomisku automobili un padarīt to sportisku, apvienojot divas īpašības – praktiskumu un veiktspēju. Tas bija viens no pirmajiem mazajiem automobiļiem vēsturē ar mehānisko degvielas iesmidzināšanas sistēmu.

"VW Golf GTI" bija aprīkots ar 1,6-litru, četrcilindru benzīna dzinēju, "Bosch K-Jetronic" degvielas iesmidzināšanas sistēmu, kas ļāva automobilim attīstīt 110 zirgspēku jaudu un 140 ņūtonmetru griezes momentu. Tā kā spēkrats svēra tikai 810 kilogramu, tas līdz 100 km/h paātrinājās deviņās sekundēs un maksimāli sasniedza 180 km/h.

Šobrīd šis automobilis tiek uzskatīts ne tikai par vienu no labākajiem priekšpiedziņas automobiļiem 80. gados, bet gan par vienu no labākajiem tā laika auto vispār.

Klasiskais "Mini Cooper" bija tik veiksmīgs, ka bez būtiskām izmaiņām tika ražots četras desmitgades – no 1959. līdz 2000. gadam. Šis 60. gadu ikoniskais britu auto, pēc gabarītiem bija mazs arī savam laikam, tomēr 80% no tā platības bija atvēlēts pasažieru un bagāžas telpai.

Automobiļa mazais svars un lieliskā manevrētspēja to padarīja ļoti veiksmīgu arī autosportā. Piemēram, "Mini Cooper" uzvarējis Montekarlo rallijā vairākus gadus pēc kārtas – no 1964. līdz 1967. gadam.

Arī aktuālās paaudzes "MINI Cooper" tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem priekšpiedziņas automobiļiem.

Plaukstot Japānas ekonomikai, 80. gadu beigās "Honda" autoražotājam bija gana naudas, lai fokusētos uz inženiertehniski sarežģītu priekšpiedziņas automobiļu izstrādi. Viens no spilgtiem piemēriem šajā ziņā ir 1987. gadā debitējusī priekšpiedziņas "Honda Prelude 4WS" ar visiem četriem stūrējamiem riteņiem.

Automobilis bija tik labs vadāmībā, ka pēc tā laika "Road & Track" žurnāla testa "Honda Prelude 4WS" pārspēja jebkuru tā gada spēkratu slalomā, veicot to ar 105,4 km/h ātrumu, atstājot aiz sevis pat izteikti sportiskos "Porsche" un "Ferrari".

"Lancia Fulvia" tika prezentēta 1963. gada Ženēvas autoizstādē. Šo automobili ražoja līdz pat 1976. gadam. Priekšpiedziņas "Lancia Fluvia" spēja veiksmīgi konkurēt ar aizmugurējās riteņu piedziņas spēkratiem pat autosportā. 1972. gadā "Lancia Fluvia" uzvarēja Pasaules rallija čempināta kopvērtējumā.

"Citroen Traction Avant" ir vēl pirmskara periodā izstrādāts modelis. Šis viens no pirmajiem priekšpiedziņas sērijveida automobiļiem Eiropā bija tik labs vadāmībā savam laikam, ka to izvēlējās ne tikai gangsteri, bet arī policija. Periodā no 1934. līdz 1957. gadam "Citroen Traction Avant" tika saražots 760 tūkstoš vienībās.

"Renaultsport Megane R26.R" ir viens no visātrākajiem sērijveida priekšpiedziņas automobiļiem pasaulē, šo titulu savulaik ar trases apļa rekordu apstiprinot Nirburgringas sacīkšu trasē. Automobilis aprīkots ar 230 zirgspēku jaudīgu divlitru turbomotoru, kā arī virkni citu pārveidojumu salīdzinājumā ar standarta "RS" sportisko modifikāciju.

Britu sportisko automobiļu ražotājs "Lotus", kā visi spēkrati izcēlušies ar lielisku vadāmību, 90. gadu sākumā izgatavoja savu pirmo priekšpiedziņas spēkratu markas vēsturē. Daudzi "Lotus" cienītāji šī apstākļa dēļ saviebās un neatzina "Elan" par īstu šīs markas auto, tomēr arī priekšpiedziņas "Lotus" izrādījās pirmrindnieks vadāmībā. Lai arī vairums autožurnālisti slavēja "Elan" vadāmību, citiem atkal nepatika, ka šis spēkrats iet precīzi kā pa sliedēm – ir pārāk drošs un prognozējams, salīdzinot ar aizmugurējās piedziņas sportiskajiem spēkratiem.

"Alfa Romeo Alfasud", kas debitēja 1971. gadā, bija ģimenisks automobilis ar sportisku vadāmību. Tas ir viens no visveiksmīgākajiem šīs itāliešu markas modeļiem, kas kopumā izgatavots nepilnās 900 tūkstoš vienībās. Tolaik "Top Gear" apgalvoja, ka citiem autoražotājiem vajadzētu iegādāties "Alfa Romeo Alfasud" un iemācīties, kā gatavot patīkami stūrējamus automobiļus. Iespējams, tieši to izdarīja "Volkswagen", kurš pēc gadiem četriem ieviesa pirmo "Golf GTI".

Ja "Alfa Romeo Alfasud" un "VW Golf GTI" ir sākums sportiskiem hečbekiem, tad "Peugeot 205 GTi" šo formulu pilnveidoja. Kopš tiem laikiem neviens hečbeks nav bijis tik viegls un tik precīzs vadāmībā. "GTi" tehniskā ziņā būtiski atšķīrās no standarta "Peugeot 205" – tam bija ne tikai līdz pat 122 ZS jaudīgs dzinējs, bet arī pilnībā pārbūvēta balstiekārta. "Peugeot 205 GTi" guvis plašus panākumus arī autosportā.

Par vienu no vislabākajiem, ja ne vislabāko priekšpiedziņas automobili vēsturē uzskatāms trešās paaudzes "Honda Integra" modeļa īpaši sportiskā versija "Type-R", kas tika ieviesta 1995. gadā. Automobilis bija aprīkots ar 200 ZS jaudīgu 1,8-litru benzīna dzinēju, piecpakāpju manuālo pārnesumkārbu un pašbloķējošo diferenciāli. Šīs versijas spēkrats bija ar jūtami augstāku veiktspēju un vadāmību salīdzinājumā ar standarta "Integra". Dzinējs, kas rūpnīcā tika montēts ar rokām, spēja maksimāli sasniegt 8700 apgr./min! Automobiļa izstrādē tika ieguldīts tik daudz līdzekļu, ka "Honda" zaudēja naudu ar katru pārdoto "Integra Type-R" eksemplāru. Tomēr to tik un tā darīja, lai dabūtu FIA homologāciju savam sacīkšu spēkratam.