Desmit lielākie motori pasaulē  (117)

Portāls "Delfi" piedāvā apkopojumu ar desmit lielākajiem motoriem un turbīnām pasaulē.

Vislielākais dzinējs šobrīd ražošanā esošam sērijveida auto tiek uzstādīts "SRT Viper" spēkratā. Tā V10 motoram ir 8,4 litru darba tilpums un 640 zirgspēku jauda. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzes modeļa "Chrysler" grupa atteikusies no "Dodge" markas nosaukuma izmantošanas tajā.

"Lycoming XR-7755" ir vislielākais virzuļmotors, kāds jebkad ticis izgatavots lidmašīnām. Tam ir 36 cilindri un 127 litru darba tilpums. Šāds dzinējs spējīgs attīstīt 5000 zirgspēku. Šo motoru amerikāņi 1944. gadā sāka izstrādāt kādai "Eiropas kaujas lidmašīnai", tomēr rezultātā tapa pašu ASV gaisa spēku "Convair B-36" modelī. Kopumā tika izgatavoti tikai divi šādi eksemplāri, līdz projekts tika pārtraukts 1946. gadā.

Vislielāko vēja turbīnu pasaulē ražo "Siemens". Viens "SWT-6.0-154" vēja ģeneratora spārns ir gandrīz tikpat garš kā "Airbus A380" lidmašīnas abu spārnu kopgarums. Šādu produktu "Siemens" ieviesa 2012. gadā, un pirmie šādi 6 MW vēja ģeneratori ir uzstādīti Nīderlandē.

Visgarākais tvaika lokomotīves dzinējs tika ražots periodā no 1941. līdz 1945. gadam ASV. Par "Big Boy" nodēvētās 26 metru garās lokomotīves dzinējs attīstīja līdz pat 6290 ZS. Kopumā tika izgatavotas 25 šādas lokomotīves, no kurām katra svēra 345 tonnas un pēdējo reizi reisā devās 1959. gadā. Vairākas no tām joprojām saglabājušās līdz mūsdienām un ir izstādītas apskatei.

Visjaudīgākais lokomotīves dzinējs tika ražots periodā no 1958. līdz 1961. gadam ASV. Standartā šis gāzes turbīnas elektromotors attīsta 8469 zirgspēku, tomēr mērenā klimatā un retinātā gaisā – pat vairāk nekā 10 tūkstoš zirgspēku. Klīst leģendas, ka metāla tilti sāka kust, ja lokomotīve ar darbojošos dzinēju stāvēja uz tā. Divi šīs lokomotīves eksemplāri saglabājušies līdz mūsdienām un ir apskatāmi muzejos.

Vislielākā industriālā turbīna ir "Arabelle" (1750 MW), ar kuru atomelektrostacijās no tvaika enerģijas ražo elektrību. Franču "Alstom" izstrādātā turbīna ir vairāk nekā 70 metrus gara, un tās diametrs ir 6,4 metri, bet svars – 1100 tonnu. Turbīna griežas ar 1500 apgriezieniem minūtē.

Lai no Zemes nokļūtu kosmosā, nepieciešams ļoti daudz jaudas. Vislielākais šādam nolūkam izgatavotais dzinējs ir "Saturn V", ko periodā no 1967. līdz 1973. gadam NASA izmantoja "Apollo" programmas ietvaros. Līdz pat mūsdienām "Saturn V" saglabājis garākā, smagākā un visjaudīgākā dzinēja titulu kosmoskuģiem.

Ja vislielākais sērijveida vieglā automobiļa dzinējs, kāds tiek ražots mūsdienās, ir jau iepriekšminētais 8,4 litru V10 agregāts, kas tiek uzstādīts "SRT Viper" modelī, tad vēsturiski vislielākā motora tituls joprojām pieder 1911. gada "Fiat" izstrādātajam četrcilindru dzinējam ar 28,3 litru darba tilpumu. Kopumā tika izgatavoti tikai divi šādi auto ar 300 ZS jaudu. Vienu no tiem Austrālijā sadauzīja 1924. gadā, bet otrs joprojām palika "Fiat" īpašumā, 1920. gadā to izjaucot un paturot tikai tā dzinēju.

Vislielākais dīzeļdzinējs pasaulē ir somu ražotais "Wärtsilä-Sulzer RTA96-C", kas tiek uzstādīts kravas kuģiem. Tas ir arī vislielākais kuģa motors pasaulē. Šim divtaktu motoram ir 14 cilindri un turbopūte, ļaujot sasniegt līdz pat 109000 zirgspēku jaudu. Šis motors patērē 39 barelus dīzeļa stundā, kas izmaksā divtūkstoš dolāru (1052 lati).