Jau trešo gadu pēc kārtas Latgales reģionos, īpaši Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajonā, visbiežāk tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar transportlīdzekļiem, kuru īpašnieki nav apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) apkopotie dati par 2012. gadu.
Jau daudzus gadus LTAB apkopo informāciju par transportlīdzekļu bez OCTA izraisīto avāriju īpatsvaru Latvijas reģionos. Lai gan neapdrošinātu transportlīdzekļu īpatsvars šobrīd Latvijā nepārsniedz divus procentus, vēl joprojām Latvijā ir rajoni, kur neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju apmērs ir divas vai trīs reizes lielāks nekā vidēji citās Latvijas vietās. Ja 2011. gada top trijniekā ierindojās Alūksnes, Jēkabpils un Ludzas rajons, tad šobrīd vadošās pozīcijas ieņem Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajons. Tālu no vadošā trijnieka neatpaliek arī Talsu rajons, kur neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto CSNg īpatsvars ir gandrīz identisks kā Ludzas rajonā.
"Situācija ir līdzīga jau vairākus gadus. Piemēram, Ludzas rajons jau divus gadus pēc kārtas dominē kā viena no bīstamākajām vietām Latvijas kartē. Savukārt līderpozīcijas ieņēmušais Rēzeknes rajons bīstamāko vietu vidū ierindojās gan 2010. gadā, gan 2009. gadā," skaidro LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste. "Analizējot iegūtos datus, vērojams, ka rajonos izraisīto CSNg īpatsvars ir cieši saistīts ar ceļu satiksmes intensitāti konkrētajās vietās, piemēram, ārpus pilsētām biežāk CSNg notiek tajās vietās, caur kurām iet lielas automaģistrāles. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka vienu un to pašu rajonu parādīšanās tā saucamo bīstamo vietu vidū liecina par tendenciozitāti, kura nemainās no gada uz gadu."
Arī šogad vērojama iepriekšējo gadu tendence, ka pilsētās neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars ir mazāks nekā novados. Savukārt Rīgā un Rīgas rajonā, kurā ir vērojama vislielākā transportlīdzekļu plūsma, kā arī reģistrēto transportlīdzekļu skaits, neapdrošināto spēkratu izraisīto avāriju īpatsvars nepārsniedz 1–2% robežu.
Saskaņā ar LTAB statistiku, 2012. gadā kopā notikuši 328 CSNg, kuri izraisīti ar transportlīdzekļiem bez OCTA, un kopumā par šiem negadījumiem cietušie no Garantijas fonda saņēmuši zaudējumu atlīdzības gandrīz 220 tūkstošu latu apmērā. Tomēr, kā norāda Baiba Gribuste, autovadītāji vēl joprojām neapzinās tās sekas, kuras var rasties, izraisot CSNg bez OCTA.
"Maldīgs ir uzskats, ka CSNg izraisījušam transportlīdzekļa īpašniekam vai vadītājam nebūs jāatbild par sekām. Ja CSNg ir izraisīts ar neapdrošinātu spēkratu, cietušajiem radītie zaudējumi tiks segti no Garantijas fonda, taču pēc tam zaudējuma summa regresa kārtībā tiks piedzīta no CSNg izraisītāja – neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja. Dažreiz tie var būt pāris simti lati, taču tikpat tie var būt vairāki desmiti tūkstoši, kurus nākas atmaksāt dažreiz pat ļoti ilgstošā laika periodā," informē Gribuste.