Padomi lietota 'Volvo S60' un 'V70' izvēlē  (218)

Novērojot "Volvo S60" un "V70" automobiļu daudzumu ielās, varētu padomāt, ka šis spēkrats izceļas ar pievilcīgām ekspluatācijas īpašībām un apskaužamu uzticamību. Tomēr patiesība var būt citāda.

Portāls "Delfi" sadarbībā ar automobiļu ekspertu un pieredzējušo automehāniķi Vladimiru Petrovu apkopojuši informāciju par tipiskākajām problēmām, ar kurām saskaras no 2000. līdz 2009. gadam ražoto "Volvo S60" un "V70" automobiļu īpašnieki.

"Volvo" virsbūvei ir lieliska noturība pret koroziju – zviedri šajā jomā zina, ko dara, un aizsargā automobiļus pret rūsu augstvērtīgi. Pēc eksporta domām, "Volvo S60" un "V70" modelim ar virsbūvi būtisku problēmu nav – metāls cinkots no abām pusēm. Tāpat šim modelim nav problēmu ar virsbūves krāsojumu – saulē tas neizbalē atšķirībā no vecāku gada gājuma "Volvo" modeļiem.

Izvēloties "Volvo S60" un "V70", par virsbūves stāvokli nevajadzētu raizēties – ja automobilis nav bijis stipri dauzīts vai nekvalitatīvi remontēts, problēmu nebūs.

Pirmās paaudzes "Volvo S60" un "V70" modelim ir plaša dzinēju izvēle. Vispopulārākais ir 2,4-litru pieccilindru agregāts, kas ir arī viens no veiksmīgākajiem. Šis motors pieejams dažādās versijās – ar 140, 170 un 200 zirgspēku jaudu. Tāpat pieejami turbopūtes benzīna dzinēji ar divu un 2,5 litru tilpumu. Latvijā tie nav īpaši iecienīti – otrreizējā tirgū tādu ir maz. Un tam ir arī pamatojums, jo šie divi motori nav īpaši uzticami ekspluatācijā. Vainas ir dažādas – komplicēta dzinēja elektroniskās vadības sistēma un nepietiekams turbīnas resurss.

Tāpēc, ja vēlaties šo "Volvo" ar benzīna dzinēju, tad meklējiet ar 2,4 litru tilpumu. Ar šī motora mehāniskajiem agregātiem problēmu praktiski nav, ko gan nevarētu teikt par elektroniku, kura var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. Kā tipiskāko problēmu var nosaukt radiatora ventilatoru, kas var laikus neieslēgties un tādējādi pārkarsēt motoru. Tāpat neuzticams ir benzīna sūknis un gaisa masas mērītājs – šīs detaļas reti kad iztur vairāk par 100 tūkstoš kilometru nobraukumu. Maiņa – attiecīgi 70 un 60 lati.

Daudz nopietnāka problēma šī modeļa benzīna dzinējiem ir droseļvārsta elektroniskās vadības bloks. Šis mezgls var pēkšņi sākt niķoties vai vispār nedarboties. Simptomi – nevienmērīgi dzinēja apgriezieni brīvgaitā un neadekvāta reakcija uz akseleratora pedāļa nospiedienu (nevienmērīgs apgriezienu kāpinājums). Vārstu var mēģināt tīrīt un remontēt, tomēr, kā liecina meistaru pieredze, šī procedūra nav īpaši efektīva – drīz vien tāpat tas būs jāmaina, kas izmaksās ap 400 latu.

Vēl jāpievērš uzmanība eļļas patēriņam – vairāk nekā 200 tūkstoš kilometru nobraucis "Volvo S60" vai "V70" uz 10 tūkstošiem kilometru patērēs līdz pat 2,5 litrus eļļas.

Visādi citādi 2,4-litru benzīna motoru var atzīt par labu. Turklāt šo motoru var aprīkot ar gāzes iekārtu.

Arī dīzeļa dzinēji "Volvo S60" un "V70" modelim ir pieccilindru un tā cilindru bloks ir maksimāli unificēts ar benzīna motoru. Tas gan neattiecas uz "Audi" 2,5-litru dīzeļdzinēju, kas šim "Volvo" modelim bija pieejams izlaides pirmajos gados. Joprojām vairāki eksperti šo "Audi" dzinēju uzskata par vienu no vislabākajiem "Volvo" automobilī. Lai arī vācu motoram nepieciešama kvalitatīva degviela, tas ir ilgmūžīgs. Tomēr tas nenozīmē, ka šo dzinēju varēs remontēt ar "Audi" un "Volkswagen" detaļām, jo "Volvo" inženieri tam veikušas vairākas izmaiņas.

Daudz populārāka izvēle "Volvo S60" un "V70" modelim ir pašu zviedru izstrādātais dīzeļdzinējs ar "D5" apzīmējumu. Atkarībā no versijas tas attīsta 130, 163 vai 185 zirgspēku jaudu. Par optimālo izvēli tiek uzskatīta 163 ZS jaudīgā modifikācija. Jā, tā nav tik jaudīga un moderna kā 185 ZS versija, tomēr būs mazāk problēmu ar kvēpu filtru (DPF), kurš lietotam automobilim parasti aizķep tiktāl, ka to nāksies izņemt (process izmaksās ap 300 latu) vai nomainīt ar jaunu (ap 700 latu pie oficiālā dīlera). Tāpat šim zviedru dīzeļmotoram var nākties remontēt vārstu mehānismu un hidrokompensatoru (izmaksās 350 līdz 400 latu).

Pie "Volvo S60" un "V70" problēmām ar dīzeļdzinēju var pieminēt arī tās, kas ir arī citiem lietotiem auto ar šī degvielas tipa motoru – likstas ar turbīnu. Atkarībā no problēmas var iztikt vai nu ar mezgla restaurāciju (izmaksās 200 latu), vai ar tā nomaiņu pret jaunu (550 līdz 700 latu).

Neskatoties uz risku iekulties ļoti dārgās problēmās, "D5" dīzeļdzinēji kopumā ir visai uzticami un ilgmūžīgi – bez nopietniem remontiem var nobraukt pat 400 tūkstoš kilometru. Būtiski ir arī tas, ka "D5" motori ir ļoti ekonomiski, kas vidēji patērē 6–6,5 litru dīzeļa uz 100 km komplektācija ar manuālo pārnesumkārbu un 7,5–8 litrus – ar automātisko. Tas ir labs rādītājs tik lielam sedanam vai universālim.

Pirmās paaudzes "Volvo S60" un "V70" pieejams ar kādu no četrām pārnesumkārbām – piecu vai sešu pārnesumu manuālo, klasisko automātisko un "Geartronic" automātisko transmisiju, kura ļauj pārnesumus pārslēgt manuāli.

Manuālajām pārnesumkārbām problēmu praktiski nav. Vienīgo pārsteigumu var sagādāt sajūgs – īpaši versijām ar jaudīgu benzīna motoru. Ja "S60" standarta versijām sajūgs nokalpos līdz aptuveni 200 tūkstoš kilometru nobraukumam, tad sportiskajām "T5" un "S60R" – jūtami mazāk.

Lielas nepatikšanas var sagādāt "Aisin" ražotās automātiskās pārnesumkārbas, kuras šim "Volvo" modelim tika uzstādītas līdz 2005. gadam. Kā vēlāk noskaidroja zviedru inženieri, šīs automātiskās pārnesumkārbas pat civilos režīmos darbojās pāri savām iespējām un ātri pārkarsa. Niķojās arī elektronika – pēkšņi var pārtraukt darboties automātiskās pārnesumkārbas vadības bloks. Tiesa, šīs problēmas varēja novērst garantijas perioda laikā, kad auto vēl bija jauns, tomēr "Aisin" kārbas vājumu atzīst pats autoražotājs.

Daudz labāka izvēle ir "Geartronic" automātiskā pārnesumkārba, kas tika uzstādīta no 2008. gada. Šāda transmisija bez problēmām var izturēt līdz pat 300 tūkstoš kilometru nobraukumu.

"Volvo S60" un "V70" balstiekārta kopumā būtu vērtējama ar četrām ballēm (no piecām iespējamām). Problēmas bija novērojamas tikai pirmo izlaiduma gadu eksemplāriem, tomēr tās noteikti ir atrisinājis automobiļa pirmais īpašnieks vēl garantijas periodā.

Sākot ar 2004. gadu, šī modeļa balstiekārta kļuva daudz uzticamāka – būtisku negatīvu pārsteigumu šeit nav. Tomēr ir arī savas īpatnības – piemēram, stabilizatoru atsaites atsevišķi nav maināmas. Nāksies pirkt stabilizatorus kopā ar atsaitēm, kas priekšējai balstiekārtai maksā 70 latu, bet 120 latu – aizmugurējai.

Dārgi (ap 250 latu) izmaksās "Nivomat" aizmugurējo amortizatoru maiņa. Šie amortizatori automātiski regulē cietību – tādus uzstādīja atsevišķiem sedaniem un vairumam "Volvo" universāļu. Tomēr šos regulējamos amortizatorus var aizstāt ar tradicionālajiem, kas maksā trīskārt lētāk, un to lietoto "Volvo" īpašnieki Latvijā arī dara.

Vairāk tipisku problēmu balstiekārtai nav. Protams, kā jau visiem auto, arī "Volvo" tā būs "jāpārlasa" reizi 200 tūkstoš kilometros, kas izmaksās līdz 400 latu.

Nopietnas problēmas "Volvo S60" un "V70" īpašniekam var sagādāt, pirmajā brīdī šķietami, dažādi sīkumi. Pirms šī modeļa iegādes ieteicams īpašu uzmanību pievērst automobiļa elektronikai un aizvest to uz diagnostiku. Šeit ir, kā saka – piecdesmit uz piecdesmit –, ir eksemplāri ar uzticamu elektroniku un ir tādi, kuriem niķojas praktiski viss.

Izplatītākās "Volvo S60" un "V70" elektroniskās problēmas ir ABS bloka pēkšņa atteikšana, pēkšņa akumulatora pašizlāde (pat jauna) divu trīs diennakšu laikā, kā arī neprognozējama audio sistēmas darbība (radio var neskanēt, CD diskus var "spļaut" atpakaļ). Nereti pilnībā nestrādā sānskata spoguļu elektriskā regulēšana – tas parasti notiek ziemā sasalušā kondensāta dēļ. Konstrukcijas īpatnību dēļ tos saremontēt nevar – tikai nomaiņa, kas izmaksās ap 200 latu par pāri.

Arī klimata kontroles sistēma var pēkšņi pārtraukt darboties. Iemesls – ne pārāk veiksmīgs kondicionētāja kompresora uzmavas novietojums. Pielipušo netīrumu dēļ tā var nedarboties; maiņa pret jaunu – ap 200 latu.

Ziemā bez vajadzības nevajadzētu ieslēgt lukturu tīrītājus – piesalušo slotiņu dēļ var viegli salauzt mehānisma reduktoru vai nodedzināt tā elektromotoru. Remonts šādai otršķirīgai ekstrai var izmaksāt ap 150 latu, tāpēc nav brīnums, ka vairumam Latvijā sastopamo "S60" un "V70" lukturu tīrītāji nemaz nedarbojas.

Pirmās paaudzes "Volvo S60" un "V70" tiešām var nosaukt par tautas automobiļiem. Šim nosacījumam tiem ir viss – pat standartā bagātīga komplektācija un augsts drošības līmenis.

Tomēr arī trūkumu šim modelim nav mazums. Ja mehāniskās problēmas var novērst un par tām aizmirst uz vairākiem gadiem, tad cīnīties ar elektronikas niķiem, ja tādi parādīsies, nebūs tik viegli.

Vienmēr pastāv iespēja nepirkt lietotu "Volvo S60" un "V70". Arī šādu lēmumu var uzskatīt par saprātīgu, jo nereti lietoti zviedru automobiļi ekspluatācijā var izrādīties tikpat dārgi kā "premium" vācu auto, bet līdz tiem "Volvo", pēc daudziem parametriem, ir tālu.

Vismazāk iespējamo problēmu būs "Volvo S60" un "V70" gadījumā ar manuālo pārnesumkārbu un 163 ZS jaudīgo "D5" dīzeļdzinēju vai 2,4-litru benzīna motoru (versijā ar 140 vai 170 ZS). Var riskēt un izvēlēties modifikāciju ar 183 ZS dīzeļdzinēju, tomēr pastāv iespēja saskarties ar kvēpu filtra problēmām.