Žurnālu "TopGear" izdevēji Baltijas valstīs sadarbībā ar CSDD un vairākiem partneriem Lietuvā aizvadījuši unikālu eksperimentu, triecientestā pārbaudot avārijā smagi cietuša un vēlāk atjaunota lietota auto drošību. Pēc minētā testa atklājās, ka, braucot ar ātrumu 64 km/h, pēc frontālās sadursmes autovadītājs būtu gājis bojā, bet blakussēdētājs – visticamāk, ratiņkrēslā. CSDD apņēmies tehniskajā apskatē rūpīgāk pārbaudīt spēkratu pasīvās drošības sistēmas un grozīt likumus, lai nopietnās avārijās cietušos auto speciāli pārbaudītu pirms atļaut to ekspluatāciju.
Kopā ar gadiem lietotu automobili gandrīz vienmēr cilvēki nopērk arī jaunas problēmas. Dažas no tām ar neprofesionāļa aci ir grūti pamanīt, taču tās var būt dzīvībai bīstamas. Latvijas autoparka vidējais vecums ir apmēram 13 gadu, un daudzi no šiem automobiļiem savas dzīves laikā piedzīvojuši būtiskus satiksmes negadījumos gūtus bojājumus. Taču pēc sadursmes auto atdzīvināti un atkal piedalās ceļu satiksmē.
"Eksperimenta mērķis ir nevis norādīt, ka visi lietotie auto ir bīstami, bet gan aicinājums cilvēkiem izvērtēt, vai uz remonta kvalitāti ietaupītā nauda ir drošības vērta. Autoražotāji ir paredzējuši noteiktas spēkratu remonta tehnoloģijas un metodiku, taču, tās neievērojot, pat relatīvi vienkārša sadursme var pārvērsties par traģēdiju. Žurnāls "TopGear Latvija" aicina iedzīvotājus pirms lietota auto iegādes pārbaudīt tā vēsturi un izvairīties no mašīnām, kuru pagātne vai ārējais izskats liecina par smagiem negadījumiem un nekvalitatīvu remontu," skaidro Ilmārs Līkums, žurnāla "TopGear Latvija" galvenais redaktors.
Sagatavotais jeb "atdzīvinātais" auto tika nogādāts ADAC laboratorijā Vācijā, kur pēc "EuroNCAP" metodikas tiek veikti triecientesti, ar ātrumu 64 km/h pakļaujot spēkratus sadursmei ar nekustīgu objektu. "BMW" triecientesta rezultāti apliecina, ka nekvalitatīvi veiktais auto remonts būtiski ietekmējis spēkrata izturību un negadījumā liela daļa no metinājuma vietām nav izturējušas slodzi. Iegūtie rezultāti apliecina – ja šāds negadījums būtu noticis reālajā dzīvē, autovadītājs būtu gājis bojā, bet pasažieris guvis smagus ievainojumus. ADAC laboratorijas eksperti šā auto drošību pēc "EuroNCAP" metodoloģijas novērtēja ar sliktāko iespējamo rezultātu – nulli zvaigžņu.
"Šobrīd Latvijā nav sistēmas, kas ierobežotu nekvalitatīvi remontēta automobiļa atgriešanu ceļu satiksmē. Apzinoties bīstamību, ko pierāda "atdzīvinātā" auto drošības tests, patlaban ir izveidota darba grupa, kurā darbojas Satiksmes ministrijas, CSDD, Valsts policijas, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja un Auto asociācijas pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir definēt tos bojājumus, pie kādiem transportlīdzeklim pēc avārijas aizliegt piedalīties ceļu satiksmē, kā arī panākt, lai šis auto tiktu remontēts pie kvalificētiem un sertificētiem speciālistiem. Kā pirmo soli CSDD apņemas no nākamā gada, veicot transportlīdzekļu tehnisko apskati, pilnveidot pasīvās drošības sistēmu pārbaudes. Vienlaikus ļoti būtiski ir ne vien Latvijas, bet arī citu valstu reģistros izdarīt atzīmi, ka automobilis ir bijis būtiski bojāts, un ar šo informāciju dalīties savā starpā. Tikai ar šādām darbībām mēs panāktu, lai ne vien pa Latvijas, bet arī pa citu valstu ceļiem ripotu droši auto," skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Diemžēl Latvijā ir cilvēki, kuri ir sēdējuši šādās automašīnās un piedzīvojuši arī satiksmes negadījumus. Kamaniņbraucējs Juris Šics pirms vairāk nekā diviem gadiem iegādājās automašīnu, par kura drošību jau sākotnēji viņam bija aizdomas, bet aizņemtības dēļ viņš neveica pilnu auto diagnostiku. Mēnesi pēc auto iegādes lietainā laikā Juris piedzīvoja traģisku avāriju, pēc kuras atmodās tikai nākamajā dienā un ārsti viņam pateica, ka viņš vairs nevarēs sportot. "Pateicoties rūpīgam ārstu darbam, es šobrīd atkal varu braukt ar kamaniņām. Pēc tam auto speciālisti skaidroja, ka mans auto bija sakombinēts no vairākām automašīnām, turklāt metinājums bijis nekvalitatīvs," stāsta Juris. Viņš iesaka, pērkot lietotu auto vienmēr pārliecināties par tā izcelsmi un tehnisko stāvokli.
Ja video neizdodas noskatīties iegultā veidā, aplūkojiet to šeit!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
