Tipisks "dienesta auto" ir kompaktklases un vidējās klases automašīna, visbiežāk ar bāzes vai vidējo aprīkojuma līmeni un manuālo pārnesumkārbu. Vidējās klases automašīnas visbiežāk izvēlas vidējā vai augstākā līmeņa vadītāju vajadzībām atkarībā no uzņēmuma lieluma.
Galvenie izvēles kritēriji ir automašīnas cena, līzinga nosacījumi (atpirkuma procentu likme), kā arī ekspluatācijas izmaksas un degvielas patēriņš. Tātad vislielākā nozīme ir tam, cik auto izmaksās ne tikai pirkuma veikšanas brīdī, bet arī katru mēnesi, kamēr automašīna tiek ekspluatēta, un pēc līzinga termiņa beigām.
Privāta automašīna, pretstatā uzņēmuma auto, visbiežāk ir apvidus auto, īpaši mazās klases (piemēram, "Nissan Juke").
Izvēloties automašīnu privātām vajadzībām, klientiem svarīgākie kritēriji lielā mērā atšķiras no tiem, kuri ir nozīmīgi uzņēmumiem. Tie ir: ikmēneša maksājuma apjoms, 0% pirmā iemaksa un pietiekami bagātīgs aprīkojuma klāsts.
Tāpat privātpersonas, pretstatā uzņēmumiem, par automašīnas iegādi visaktīvāk interesējas pavasarī. Iegādājoties automašīnu savām vajadzībām, daudz lielāka nozīme tiek piešķirta vadītāja un pasažieru komfortam un dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kuri atvieglo automašīnas lietošanu ikdienā, piemēram, kruīza kontrole, atpakaļskata kamera, stāvvietā novietošanas sensori u.c. Nereti pircēji izvēlas arī automašīnas ar automātisko transmisiju.
Viena no pēdējā laika tendencēm tieši juridisko klientu vidū ir izvēlēties automašīnas ar ierobežotu CO2 izmešu līmeni. Šo kritēriju automašīnas izvēlē par svarīgu uzskata tieši ārvalstu kompāniju pārstāvniecības Latvijā. Tas ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas ir izstrādāti valsts iestādēm un nosaka maksimāli pieļaujamo CO2 izmešu apjomu (2013. gadā – 140 g/1 km; 2014. gadā – 135 g/1 km), taču tos ņem vērā arī daži uzņēmumi.
Tāpat arvien pieaug interese par elektromobiļiem. To sekmē arī publiskajā vidē parādījusies informācija par gaidāmo valsts atbalstu elektromobiļu iegādei – līdz pat 50% no automašīnas vērtības. Pagaidām šis projekts ir izstrādes stadijā un nav zināms, kad atbalstu varētu ieviest, taču interese par to ir ļoti liela. Piemēram, Igaunijā elektromobiļi jau plaši tiek izmantoti, un viens no spilgtākajiem piemēriem ir Tartu taksometru kompānija, kuras autoparkā ir 14 elektromobiļu vienības.
Uzņēmumu automašīnas ir samērā pieprasītas arī otrreizējā tirgū. Pirmkārt, bieži vien tās iegādājas paši uzņēmuma darbinieki, ja automašīnas iegādes nosacījumi ir izdevīgi un tā ir labā stāvoklī (kas visbiežāk tā arī ir, jo pats darbinieks bija to ekspluatējis, plānojot nākotnē to pārpirkt savām vajadzībām).
Otrkārt, uzņēmuma automašīnai garantijas laikā visi apkopju un remonta darbi tiek veikti pie dīlera, līdz ar to nākamais pircējs var būt drošs par automašīnas vēsturi un tehnisko stāvokli. Tas izslēdz risku nopirkt "kaķi maisā", kā tas parasti notiek ar automašīnām, kas uz Latviju tiek atvestas no Vācijas, Itālijas, Šveices un citām valstīm.
Visbiežāk no Latvijas uzņēmumiem otrreizējā tirgū nonāk trīs līdz četrus gadus vecas automašīnas ar nobraukumu līdz 100 tūkstošiem kilometru, bieži vien tas ir līdz ar garantijas beigām.
Izvēloties sadarbības partneri automašīnu iegādei, uzņēmumi izvērtē tādus faktorus kā piedāvāto modeļu klāstu – jo tas ir plašāks, jo lielāka iespēja nodrošināt ar transportlīdzekļiem visu līmeņu darbiniekus, iegādājoties transportlīdzekļus pie viena dīlera un iegūstot pilnu pakalpojumu klāstu vienuviet, kā arī pietiekami plašu noliktavu, kas nodrošina operatīvu automašīnas piegādi.
Tāpat viens no svarīgākajiem kritērijiem ir jaudīgs serviss, kas var nodrošināt pietiekamu kapacitāti, lai pierakstīšanās laiks uz servisa darbiem nebūtu pārāk ilgs un darbu izpilde notiktu iespējami īsos termiņos, nezaudējot kvalitāti.