Kampaņas "Cieņa darbojas!" un Rīgas velo nedēļas atklāšana - 21
Foto: LETA

Gada pirmais ceturksnis ir laiks, kad visstraujāk aug velosipēdu zādzību skaits. Šāgada pirmajos trīs mēnešos nozagti jau 167 velosipēdi, un tas ir par 33% vairāk nekā šajā pašā laika periodā gadu iepriekš, liecina Valsts policijas dati.

Daļēji tas skaidrojams ar to, ka šogad ziema bijusi neierasti silta un īsa, tāpēc velosipēdi lietoti aktīvāk un pieprasījums pēc tiem bijis lielāks.

Velosipēdu zādzības visaktīvāk tiek pastrādātas tieši sezonas sākumā – aprīlī un maijā, jo pēc tiem ir vislielākais pieprasījums un nozagto pārvietošanās līdzekli iespējams ātri realizēt. Valsts policijā atgādina, ka visbiežāk tiek zagti nepieslēgti velosipēdi vai tie, kas ir saslēgti ar nepietiekami kvalitatīvu atslēgu.

"Jau vairākus gadus Valsts policijā novērojam, ka arvien vairāk velosipēdi tiek nozagti no kāpņutelpām, šķūņiem un balkoniem, respektīvi – no vietām, kas ir tuvāk mājām. Atstājot velosipēdu daudzdzīvokļu kāpņu telpās, nereti cilvēki tos pat nepieslēdz, domājot, ka drošību garantē durvis ar kodu, labas kaimiņu attiecības u.tml.," stāsta Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis.

"Joprojām reti velosipēdus zog pie veikaliem, un to parasti dara tikai "ekstrēmie" garnadži. Taču ir gadījumi, kad velosipēds vispār netiek saslēgts, jo cilvēki domā, ka atstāt braucamo tikai uz pāris sekundēm ir droši. Tomēr vienmēr ieteicams atcerēties, kas zaglim pietiks vien ar dažām sekundēm," norāda Valsts policijā.

Saskaņā ar "Ergo" datiem 2013. gadā vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par nozagtu velosipēdu bija 355 eiro. Lielākā izmaksātā atlīdzības summa – 700 eiro.

"Velokultūras popularitāte Latvijā strauji attīstās un raksturīgi, ka katru pavasari pieaug arī velobraucēju interese par iespējām pasargāt savus braucamrīkus no zādzības. Tomēr jāatceras, ka drošākais risinājums ir neatstāt velosipēdu bez pieskatīšanas un lietot kvalitatīvu saslēgu, pat ja braucamais tiek atstāts vien uz neilgu brīdi vai it kā šķietami drošā vietā, kā piemēram, kāpņu telpā vai pagalmā. Turklāt velosipēdu ieteicams reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai pēc zādzības, noķerot zagli, varētu vieglāk pierādīt savas īpašumtiesības uz atrasto velosipēdu," uzsver Ivars Vismanis, "Ergo" atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!