Lietotu auto tirgotāji bieži noklusē spēkrata avāriju vēsturi  (10)

Rezultātā autovadītāji ne tikai pārmaksā, bet arī būtiski pakļauj sevi riskam iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, kas var apdraudēt kā autovadītāja, tā apkārtējo drošību.

Tādēļ LTAB aicina autovadītājus pārbaudīt potenciālā auto negadījuma vēsturi, kas ļaus būtiski ieekonomēt līdzekļus un pasargās no iespējas nopirkt "lūzni" jauna auto vietā.

2014. gada 1. maijā no visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem tehnisko apskati bija izgājuši 676 876 spēkrati, liecina CSDD dati. Savukārt no visiem reģistrētajiem 836 102 transportlīdzekļiem spēkā esoša OCTA polise bija 690 893 autoīpašniekiem.

Ja analizē reģistrēto transportlīdzekļu vidējo vecumu, tad redzams, ka Latvijā tehniskajā kārtībā esošo automobiļu vidējais vecums ir gandrīz 13 gadi. Savukārt vidēji autoparkam tie pat ir 14 gadi, kas ir par 40% vairāk kā vidējam Eiropas Savienības autoparkam.

"Bieži autovadītāji uz sava spēkrata vecumu raugās no vizuālā aspekta, respektīvi, cik daudz ir parādījusies rūsa, kā arī, cik daudz ir jāiegulda remontā. Tomēr daudz lielākas problēmas ir saistītas ar automašīnas ekspluatāciju ceļu satiksmē, jo proporcionāli auto vecumam palielinās avārijas izraisīšanas iespējamības risks, īpaši ja auto nav labā tehniskā stāvoklī jeb daudzu avāriju rezultātā atjaunots un salikts no detaļām. Turklāt lielākā problēma, ka daudzi autovadītāji šādus deformējumus neredz, un par tiem nav informēti, jo iegādes brīdī patiesā informācija par auto vēsturi tiek slēpta vai noklusēta," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Par pamatu ņemot LTAB datus, nesen Auto asociācija veica pētījumu, kura ietvaros tika pārbaudīts, cik pārskatāma ir auto veiktā servisa vēsture, kā arī, cik detalizēti ir pieejama informācija par apdrošināšanas gadījumiem. Eksperimenta rezultātā tika secināts, ka vairāk kā 100 automašīnām odometra grozījumi ir veikti vairāk nekā 40% gadījumu. Rekords atgrieztam odometram ir pat 300 000 km. Tāpat tiek manipulēts ar auto izcelsmes valsti un tā vēsturi.

Tomēr pats bīstamākais, ka tiek slēpta informācija par notikušiem CSNg un to apmēru. Vairākiem spēkratiem OCTA izmaksas bija veiktas pat 30% apmērā no auto vērtības, lai gan auto pārdevēji par to informāciju nesniedz, tādējādi apzināti noklusējot autovadītājiem svarīgu informāciju.

"Nesaņemot objektīvu informāciju par potenciālo auto, spēkrata pircējs ne tikai pārmaksā auto reālo vērtību, bet var iedzīvoties arī neplānotos izdevumos. Turklāt, ja auto CSNg rezultātā ir būtiski cietis un remonts veikts nekvalitatīvi, kardināli mainās tā vērtība, savukārt pārvietošanās ar šādu auto var būt apdraudējums autovadītāja un apkārtējo drošībai," uzsver Stengrevics.

"Protams, nekādā mērā fakts, ka auto ir remontēts nenozīmē, ka remonts ir veikts nekvalitatīvi, tomēr neprofesionālim to būs grūti noteikt. Jebkurā gadījumā autovadītājam ir tiesības saņemt informāciju, lai varētu izvērtēt, vai maksāt prasīto summu, un vai tā, ņemot vērā negadījumu vēsturi, ir adekvāta auto vērtībai. Tāpēc, lai palīdzētu autoīpašniekiem iegūt objektīvu informāciju, LTAB izveidoja transportlīdzekļu zaudējumu vēstures datu rīku, ar kura starpniecību ikviens autovadītājs var noskaidrot patiesos datus par sava esošā vai potenciālā auto vēsturi," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs.

Ikviens autovadītājs LTAB mājas lapā var noskaidrot datus par sava esošā vai potenciālā auto CSNg vēsturi laika posmam no 1997. gada. Lai iegūtu informāciju, autovadītājam nepieciešams zināt tikai transportlīdzekļa reģistrācijas un reģistrācijas apliecības numurus.

Informācija par transportlīdzekļa zaudējumu vēsturi ir pieejama kopš brīža, kad transportlīdzeklis ir reģistrēts Latvijā, un tajā ir apkopoti dati par CSNg, gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.

Gadījumā, ja konkrētais spēkrats ir CSNg cietusī puse, datu pasūtītājs iegūs arī informāciju par izmaksu apmēru, pēc kā būs iespējams novērtēt avārijas un tās rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru. Šobrīd LTAB ir vienīgā organizācija Latvijā, kura piedāvā autovadītājiem šādu informāciju.