Automobilis izgatavots uz kāda no veco "Opel" modeļu rāmja, virsbūve tam izgatavota no stiklšķiedras, bet grīda – no finiera. Motors aizgūts no žiguļa, tomēr pārnesumkārba esot paša konstruēta, tāpat kā balstiekārtas priekšējais tilts.
Interesanti, ka autors savam darbam tā arī nav devis kādu atsevišķu nosaukumu vai īpašu vārdu, ģimene to vienkārši saukusi par "samoģelku" (paštaisīts – tulk. no krievu val.), atklāj Ņina. Arī Latvijas transportlīdzekļu reģistrā tam ailē "marka un modelis" rakstīts vienkārši "pašizgatavots".
Turklāt ar šo automobili konstruktors Pjotrs braucis ikdienā uz darbu atšķirībā no daudziem citiem padomju laika pašizgatavoto spēkratu īpašniekiem, kuri tos atveda tikai uz parādēm. Pēdējo reizi tehniskā apskate tam tika veiksmīgi izieta 2009. gadā.
Ar automobili kopumā tika nobraukts vairāk nekā miljons kilometru, pa šo laiku nomainot divus žiguļa motorus. Padomju laikā ceļojumos ar to pabūts gan Krievijas ziemeļos pie Norvēģijas, Baltkrievijā, Ukrainā un pat Tjumeņā (Sibīrijas apgabals).