Latvijā ir vairāki reģioni, kuros statistiski daudzas reizes biežāk nekā pārējā Latvijas teritorijā, tiek izraisīti negadījumi ar neapdrošinātu transportlīdzekli. Analizējot ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) datus vairāku gadu griezumā, nākas secināt, ka bēdīgā statistika turpinās, jo jau ceturto gadu pēc kārtas Latgales reģionā tiek visvairāk izraisītas avārijas ar transportlīdzekļiem, kuriem nav OCTA, vadošajā trijniekā ierindojoties Rēzeknes, Krāslavas un Jēkabpils rajoniem.
Jau daudzus gadus Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopo informāciju par Latvijas rajoniem, kuros visbiežāk tiek izraisīti CSNg bez spēkā esošas OCTA, vienlaikus, analizējot izraisīto negadījumu intensitāti, un mainību pa gadiem, izkristalizējot tā saucamos "melnos" punktus Latvijas kartē.
Analizējot datus vairāku gadu garumā, redzams, ka, lai gan neapdrošināto autoīpašnieku skaits Latvijā nav liels, tie ir mazāk par 2%, no gada uz gadu atkārtojas viena un tā pati situācija. Latvijā ir reģioni, kuros neapdrošināti transportlīdzekļu īpašnieki vai vadītāji divas vai trīs reizes biežāk izraisa avārijas nekā vidēji citās Latvijas vietās. Turklāt gadu no gada, nemainīga saglabājas jau iepriekšējos gados vērojamā tendence – skaita ziņā daudz transportlīdzekļu, kuriem nav OCTA, izraisītas avārijas notiek Latgales reģionā.
Salīdzinājumam: 2011. gadā visbiežāk bez OCTA avārijas tika izraisītas Alūksnes, Jēkabpils un Ludzas rajonos. Savukārt 2012. gadā vadošajā trijniekā ierindojās Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajoni. Taču pērnajā gadā top trīs vietās atkal ir iekļuvusi Rēzekne, Jēkabpils un kā jaunpienācēju var uzskatīt Krāslavu.
"Analizējot datus par pēdējiem gadiem, redzams, ka Latgales reģionā nav vērojami nekādi būtiski uzlabojumi. Rajoni mainās savā starpā, taču no vietām, kurās ir augsts neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars neizkrīt, dominējot no gada uz gadu," informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
"No vienas puses, tas ir saistīts ar ceļu satiksmes intensitāti konkrētajās vietās. Piemēram, ārpus pilsētām biežāk CSNg notiek tajās vietās, caur kurām iet lielas automaģistrāles, taču no otras puses, vienu un to pašu vietu dominēšana Latvijas "melnajā kartē" liecina par tendenciozitāti un, iespējams, paaugstinātu bīstamību konkrētajās vietās, kas nozīmē, ka atbildīgajām institūcijām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai mazinātu CSNg riska draudus," uzskata Stengrevics.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nemainīga ir arī tendence, ka pilsētās transportlīdzekļu, kuru īpašnieki nav apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību, izraisītu avāriju īpatsvars ir mazāks nekā novados. Savukārt Rīgā un Rīgas rajonā, kurā ir vērojama vislielākā transportlīdzekļu plūsma, kā arī reģistrēto transportlīdzekļu skaits, neapdrošināto spēkratu izraisīto avāriju īpatsvars nepārsniedz 1 – 2% robežu, turpretim Latgales reģionā tas ir robežās no 2 – 6,4%.
"Saskaņā ar OCTA likumu cietušajiem atlīdzības par neapdrošināta auto izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem tiek izmaksātas no OCTA Garantijas fonda. Pēc kā izmaksātās atlīdzības no vainīgā transportlīdzekļa vadītāja vai juridiskā īpašnieka tiek atgūtas regresa ceļā. Tāpēc maldīgs ir uzskats, ka autoīpašniekam vai vadītājam nebūs jāatbild par avārijas rezultātā radītajām sekām. Vainīgajai pusei būs ne tikai jāsedz visi zaudējumi, bet, arī apdrošinot savu civiltiesisko atbildību, turpmāk visticamāk nāksies maksāt dārgāk, jo būs sabojāta apdrošināšanas vēsture, un autoīpašnieks būs ierindots paaugstinātā riska klasē," brīdina LTAB valdes priekšsēdētājs.
Saskaņā ar LTAB statistiku 2013. gadā kopā notikuši 353 CSNg, kuri izraisīti ar transportlīdzekļiem bez OCTA, un kopumā par šiem negadījumiem cietušie no Garantijas fonda saņēmuši zaudējumu atlīdzības gandrīz 383 tūkstošu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
