Atsevišķu auto remonta uzņēmumu iniciatīva izskaust OCTA atlīdzību izmaksas skaidrā naudā, nosakot, ka pēc avārijas autoīpašniekam atlīdīzbu iespējams saņemt tikai pakalpojuma formā, nav atbalstāma, uzskata Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka pārbaužu rezultātā Latvijas autoservisu darbībā ir konstatēti pārkāpumi – netiek veikti nodokļu aprēķini, kā arī netiek deklarēti saimnieciskās darbības ieņēmumi.
Tā rezultātā VID uzlicis par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, pretējā gadījumā solot uzsākt vērienīgus represīvus pasākumus. Vienlaikus atsevišķi remontuzņēmumu pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu izskaust naudas apriti apdrošināšanas jomā vispār, nosakot, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) autoīpašniekiem atlīdzību būtu iespējams saņemt tikai pakalpojuma formā, t.i., transportlīdzekļa remontu.
"Nelegālas uzņēmējdarbības apkarošana un vēlme sakārtot nozari nenoliedzami ir atbalstāma iniciatīva, tomēr, pilnībā atsakoties no naudas izmaksas kā apdrošināšanas atlīdzības iespējas, tiktu pārkāptas patērētāju tiesības un ierobežota to izvēles brīvība, līdz ar ko, šādi priekšlikumi noteikti nebūtu atbalstāmi," uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
2011. gada rudenī stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kuri paredzēja, ka apdrošināšanas atlīdzību par transportlīdzeklim nodarītiem zaudējumiem auto īpašnieks var saņemt naudā bez PVN. Savukārt, ja autoīpašnieks patiešām ir veicis transportlīdzekļa remontu un spēj uzrādīt darījumu apliecinošus dokumentus, autoīpašniekam tiks atlīdzināta arī PVN summa.
Šādi grozījumi veicināja ne tikai plašāku remontpakalpojumu izmantošanu, novēršot CSNg iesaistītā transportlīdzekļa bojājumus, bet arī ļāva nodrošināt, ka ceļu satiksmē piedalās tehniskā kārtībā esošs un braukšanai drošs transportlīdzeklis. Būtiski arī, ka pateicoties apdrošinātāju un autoremontuzņēmuma veiktajiem norēķiniem, tiek nodrošināta nodokļu samaksa valstij.
"Krīzes periodā, līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī, pieauga to CSNg cietušo transportlīdzekļu īpašnieku skaits, kuri pēc avārijas vēlējās saņemt zaudējumu atlīdzību naudā. Tā rezultātā nereti transportlīdzekļi tika remontēti nelegālos servisos vai pat apšaubāmās garāžās, nesaņemot pretī nekādus darījumu apliecinošus dokumentus, un vairumā gadījumu neesot arī pārliecinātiem par veiktā remonta kvalitāti," skaidro Stengrevics.
"Protams, ka, izvēloties remontēt savus spēkratus šādā veidā, autoīpašnieki veicināja pelēko ekonomiku, kā arī tika kropļota konkurence. Tomēr, analizējot pēdējā laika situāciju, jāteic, ka tā pamazām mainās, un arvien vairāk autoīpašnieku pēc CSNg, piesakot zaudējumus atbildīgajam apdrošinātājam, uzreiz izvēlas saņemt pakalpojumu, nevis atlīdzību naudā. To apliecina arī mūsu dati," informē LTAB valdes priekšsēdētājs.
"Ja pavērojam statistiku par pēdējiem gadiem, tad redzams, ka, lai gan kopumā joprojām vairumā gadījumu apdrošināšanas atlīdzība par CSNg bojātu transportlīdzekli tiek saņemta naudas izmaksas veidā, autoīpašnieku īpatsvars, kuri izvēlas saņemt transportlīdzekļa remontu, arvien palielinās. Salīdzinājumam: ar pērno gadu pieaugums ir 10%. Šāda autovadītāju izvēle par labu autoservisiem ir saprotama, jo ir daudz plusu, kāpēc neizvēlēties skaidras naudas darījumu," skaidro Stengrevics.
Vienlaikus LTAB uzsver, ka vēlme sakārtot nozari nekādā mērā nevar notikt uz patērētāju rēķina. "Mēs pilnībā atbalstām iniciatīvu sakārtot nozari, tomēr cīņā ar autoservisiem, kas nemaksā nodokļus vai kā citādi pārkāpj likumu, nevar iesaistīt patērētāju, un tā nevar būt dominējošāka par patērētāju tiesībām un to vēlmi izvēlēties, kad, kur un pie kā pakalpojumu pirkt," uzskata LTAB valdes priekšsēdētājs.
"Ir arī daudz gadījumu, kad autoīpašniekam tomēr ir izdevīgāk izvēlēties naudas darījumus, nevis saņemt remonta pakalpojumus. Piemēram, gadījumos, kad autoīpašnieks, pēc CSNg ir nolēmis automašīnu pārdot, nenovēršot spēkrata vizuālos bojājumus. Neviens viņam šādu darbību nevar liegt," pauž Stengrevics.
"Tāpat mēdz būt situācijas, kad CSNg rezultātā automašīna ir pilnībā iznīcināta un nav izmantojama turpmākai ekspluatācijai. Saņemot atlīdzību naudā, autoīpašnieks var iegādāties citu spēkratu, nevis censties saremontēt lūzni, kurš būtu apdraudējums pašam, kā arī pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tādēļ iniciatīva par skaidras naudas darījumu ierobežošanu nav atbalstāma," rezumē Stengrevics.
Saskaņā ar LTAB datiem saistībā ar šāgada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2014. gada sešos mēnešos par transportlīdzekļu bojājumiem kopumā ir pieņemti 14 117 lēmumi par kopējo summu 11 689 857 eiro. Savukārt par transportlīdzekļa bojāeju šāgada pirmajos sešos mēnešos pieņemti 1 206 lēmumi par kopējo summu 2 152 637 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
