Tieši Rīgā notiek vairāk nekā 70% transportlīdzekļu negadījumu, kas radušies lietavu rezultātā, tai skaitā hidrotrieciens, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" dati. Paaugstināts risks iekļūt šādos negadījumos ir Ulmaņa gatvē, Krasta, Duntes un Skanstes ielās, kā arī citviet.
"Ergo" pēc lielajām lietavām parasti saņem vairākus zaudējumu pieteikumus, kas radušies, iebraucot peļķē vai applūdušā vietā. Paredzams, ka arī šomēnes nule piedzīvoto un vēl gaidāmo lietavu dēļ šādu negadījumu skaits varētu pieaugt.
Hidrotrieciens ir negadījums, kas notiek, automašīnai iebraucot peļķē vai atrodoties kustībā pa applūdušu brauktuvi, kā rezultātā ūdens iekļūst motora telpā un rada bojājumus motoram un citiem elektriskajiem mezgliem vai agregātiem. Šādi negadījumi visbiežāk notiek Rīgā un citās lielajās pilsētās, īpaši vietās, kur lietus kanalizācijas ir novecojušas, nekvalitatīvas vai dažviet to nav vispār.
Kopš "Ergo" piedāvā KASKO polises standarta segumā papildus iekļaut risku, kas ietver atlīdzību hidrotrieciena gadījumā, kompānijā saņemti jau vairāki desmiti zaudējumu atlīdzību pieteikumi par bojājumiem, kas radušies hidrotrieciena rezultātā pēc spēcīgām lietusgāzēm.
Lielākais negadījums, kas reģistrēts "Ergo", noticis Duntes ielā, kur auto iebraucis peļķē un hidrotrieciena rezultātā automašīnai neatgriezeniski tika bojāts motors.
"Šādu bojājumu novēršanai nereti nepieciešams kapitālais remonts, kad daļēji vai pilnībā jāmaina, piemēram, motora bloks ar virzuļiem un klaņiem, kā arī elektrosistēma. Vidēji šāds remonts izmaksā no 1700 līdz 2000 eiro, taču mūsu pieredzē bijis arī gadījums, kad remonta cena mērāma jauna auto vērtībā – gandrīz 10 000 eiro," stāsta "Ergo" atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.
Biežākie bojājumi, ko var izraisīt iebraukšana peļķē vai applūdušā brauktuvē ir motora bloka bojājums (izsists caurums), saliekti klaņi, virzuļi vai vārsti, kā arī nozaudēts auto numurs.
Lai izvairītos no hidrotrieciena un citiem ūdens radītiem bojājumiem, "Ergo" eksperti iesaka pirms lielas peļķes samazināt braukšanas ātrumu, jo sadursme ar ūdeni lielā ātrumā pielīdzināma auto sadursmei ar ietves apmali.
Savukārt, ja esat jau iebraucis peļķē, tad tai cauri jābrauc vienmērīgi, nesamazinot ātrumu, lai neradītu atpakaļejošu ūdens vilni, kas var iekļūt motortelpā. Tomēr, ja priekšā redzama liela peļķe, visprātīgāk ir to apbraukt, ja iespējams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
