Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) šomēnes aprit 10 gadi kopš tā dibināšanas. Šo gadu laikā izdevies veikt būtiskus uzlabojumus OCTA sistēmas sakārtošanā, kas palīdzējis veicināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušo interešu aizstāvību.
Desmitgades laikā ir izdevies būtiski samazināt neapdrošināto autoīpašnieku skaitu, ir ieviesta OCTA e-polise, autovadītāju riska izvērtēšanas jeb "Bonus - Malus" sistēma, kā arī Saskaņotais paziņojums, ar kura palīdzību autovadītāji, neziņojot policijai, drīkst fiksēt CSNg.
Tāpat šo gadu laikā būtiski ir palielināti OCTA atlīdzību limiti, kā arī ir izveidota jauna pārbaudes sistēma, kas ļauj gan autoīpašniekiem saņemt informāciju par savu OCTA vēsturi, gan arī Eiropas Savienības apdrošinātājiem pārbaudīt sniegtās ziņas par OCTA apdrošināšanas vēsturi.
Būtiski samazinājies neapdrošināto autoīpašnieku skaits
LTAB dati liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā izdevies nozīmīgi samazināt neapdrošināto autoīpašnieku skaitu. Ja 2004. gadā autoīpašnieku skaits, kuri piedalās ceļu satiksmē bez spēkā esošas OCTA polises bija 4,4%, tad 2014. gada pirmajos astoņos mēnešos šis skaitlis ir pietuvinājies 1%.
"Pēdējo desmit gadu laikā ir ieguldīts milzīgs darbs, kā arī līdzekļi, lai panāktu neapdrošināto skaita samazinājumu. Administratīvā soda palielināšana ir tikai viens no veidiem kā likt autovadītājiem apzināties, ka braukšana bez OCTA ir būtisks pārkāpums," norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
"Paralēli tam ir ieviesta arī kārtība, ka par braukšanu bez OCTA tiek piešķirti soda punkti. Tāpat gadu gaitā ir veikts intensīvs skaidrojošais darbs, rīkotas sociālas drošības kampaņas, kuru mērķis ir bijis veicināt autovadītāju informētības līmeni, liekot apzināties, kādas sekas var rasties, ja tiks izraisīts CSNg ar neapdrošinātu transportlīdzekli," informē Stengrevics.
"Kompleksas pieejas rezultātā ir izdevies samazināt neapdrošināto skaitu līdz minimumam, un nākotnē plānoti arī pasākumi, lai izņemtu no dalības ceļu satiksmē neapdrošinātus transportlīdzekļus. Taču vēl vairāk priecē, ka pakāpeniski mainās pašu autovadītāju attieksme, kuri iegādājas OCTA nevis tāpēc, ka to regulē likums, bet tāpēc, lai sevi pasargātu no nevēlamām sekām," rezumē LTAB valdes priekšsēdētājs.
Tiek ieviesta e-polise
Lai atvieglotu autovadītāju ikdienu, 2007. gadā tika veikti grozījumi OCTA likumā, pateicoties kuriem tika vienkāršota OCTA standartlīguma slēgšanas kārtība un pārbaudes par OCTA polises esamību. Pateicoties e-polises ieviešanai, autovadītājiem vairs nav jāvadā līdzi OCTA polise papīra dokumenta veidā, kā arī autovadītājiem ir iespēja ar distances saziņas līdzekļu (interneta) starpniecību slēgt OCTA standartlīgumu, kas ļauj ieekonomēt ne tikai laiku, bet arī līdzekļus.
Kā liecina LTAB dati, e-polises popularitāte no gada uz gadu pieaug, 2014. gada sešos mēnešos no visiem noslēgtajiem 651 141 standartlīgumiem 19,7% jeb 128 328 līgumi ir noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus.
Kopš e-polises ieviešanas šādā veidā noslēgto līgumu skaitam ir vērojama pieauguma tendence, pirmajā pusgadā noslēgto e-polišu skaits salīdzinājumā ar 2013. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 36 727 polisēm jeb par 40,1%, vienlaikus ir pieaudzis arī e-polišu īpatsvars noslēgtajos standartlīgumos.
Izveidota autovadītāju risku izvērtēšanas jeb "Bonus - Malus" sistēma
2005. gadā tika ieviesta "Bonus - Malus" sistēma, kuras mērķis ir diferencēt autovadītājus pēc to apdrošināšanas vēstures, nosakot katra autovadītāja riska pakāpi. Kopīgas sistēmas, kurā ikviens apdrošinātājs redz autoīpašnieka apdrošināšanas vēsturi, dati ļauj noteikt katra autoīpašnieka riska pakāpi. Izrietot no noteiktās riska pakāpes, apdrošinātājs lemj piemērot paaugstinātu vai pazeminātu cenu OCTA polisei.
Aprēķinot "Bonus - Malus" klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā. Lai "Bonus - Malus" klase paaugstinātos, katrā no periodiem apdrošināšanas dienu skaitam ir jābūt vismaz 275 dienas un nedrīkst būt izraisīti CSNg.
"Kamēr nebija ieviesta vienotā "Bonus - Malus" datubāze, bija situācija, kad autoīpašnieki pēc negadījuma izraisīšanas nomainīja apdrošinātāju un tādā veidā, izmantojot apdrošinātāju nezināšanu, varēja iegūt tikpat izdevīgu cenu polisei, kā tie, kas nav izraisījuši nevienu negadījumu," atklāj Stengrevics.
"Šobrīd tas vairs nav iespējams, tā kā dati par apdrošināšanas vēsturi ir pieejami visām apdrošināšanas sabiedrībām vienkopus. Vienlaikus "Bonus - Malus" sistēma ļauj veikt uzskaiti, nosakot katra autoīpašnieka riska pakāpi, ierindojot to riskantāko vai apzinīgāko autovadītāju kategorijās, attiecīgi tiem piemērojot palielinātu vai samazinātu OCTA polises cenu, kā arī nodrošinot to, ka apzinīgākie autoīpašnieki par polisi maksā mazāk," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs.
Palielināti apdrošināšanas atlīdzību limiti
Lai aizsargātu CSNg cietušo intereses, šo desmit gadu laikā ir būtiski izdevies palielināt apdrošināšanas atlīdzību limitus gan par cietušo mantai nodarītajiem zaudējumiem, gan veselībai radīto kaitējumu. Ja 2004. gadā apdrošināšanas atlīdzību limits par mantai nodarītajiem zaudējumiem bija līdz 70 000 latu neatkarīgi no trešo personu skaita, tad šobrīd apdrošināšanas atlīdzību limits šajā kategorijā sastāda jau līdz vienam miljonam eiro.
Savukārt par nodarīto kaitējumu personas veselībai apdrošināšanas atlīdzību limits no 250 000 latiem ir pieaudzis līdz pieciem miljoniem eiro.
OCTA apdrošināšanas sistēma Latvijā tika ieviesta no 1997. gada 1. septembra un sistēmas darbības nodrošināšanai tika izveidots LTAB (līdz 2004. gada 31. augustam LR Satiksmes birojs).
LTAB ir LR Satiksmes biroja saistību un tiesību pārņēmējs, un tā funkcijas ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību, veicināt OCTA sistēmas stabilitāti un attīstību, kā arī saskaņā ar likumdošanu nodrošināt izmaksas no OCTA Garantijas fonda.