Sociālo tīklu aktīvie apmeklētāji noteikti ir pamanījuši, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) Biķernieku trasē sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu (DBS) piedāvā ar autobraucēja paša auto bez maksas apmācīt, kā pareizi braukt pa slidenu ceļu.
Tas ir apsveicami, jo instruktori paskaidro par konkrētā auto riepām, par niansēm, kas jāņem vērā, vadot dažādu piedziņu automobiļus, kuriem nav vai ir modernās pretizslīdes, stabilitātes un bremzēšanas sistēmas. Konsultāciju kurss sastāv no divām daļām – teorētiskās un praktiskās –, un iegūtās zināšanas var nostiprināt praksē.
Apmācības Biķernieku trasē iziet aptuveni 70 cilvēku dienā. Un tās atklāja vēl vienu nepatīkamu ziņu – ziemas riepu kvalitāti. Katra drošas braukšanas kursu braucēja auto riepas pārbauda, tiek mērīts protektora dziļums un noskaidrots, kurā gadā ziemas riepas ir izgatavotas.
Vairāki drošas braukšanas nodarbību apmeklētāji sūdzējās, ka riepas ir pirktas nesen, bet auto ar tām slikti vadāms. Atklājās, ka ne tikai protektora dziļums iespaido bremzēšanu, bet arī riepas vecums. Apskatot riepu marķējumus, atklājas, ka vienas no "nesen pirktajām riepām" ir ražotas 2004. gadā!
Skumīgi, bet Latvijas ekonomiskā situācija un iedzīvotāju pirktspēja ir radījusi pieprasījumu, līdz ar to – arī vecu auto riepu piedāvājumu. Žēl, ka šajā gadījumā pārdevēji neuzņemas nekādu atbildību par riepu stāvokli un risku, ja riepas iepriekšējā lietošanas laikā ir bojātas, ja cietusi riepas konstrukcija vai sīku dūrumu dēļ protektora daļā un ūdens iedarbības dēļ riepas konstrukcijā ir sākusies kordu korozija.
Iespējams, vienīgais ieguvums, pērkot riepas, kurām ir vairāk par 10 gadiem, varētu būt tikai cena, pilnīgi upurējot drošības augstos standartus, kādus riepu ražotājiem šodien uzstāda auto ražotāji ar jaudīgajiem jaunajiem auto un pieaugošā satiksmes intensitāte. Riepu ražotāji papildus piedāvā arī riepu garantiju pret riepu bojājumiem to ekspluatācijas laikā.
Pircējs riepu garantiju no dažiem pasaulē pazīstamiem ražotājiem var saņemt uz pieciem gadiem no riepas ražošanas nedēļas ("DOT" kods uz riepas sāniem, kur pēdējie četri cipari ir ražošanas nedēļa un gads) vai pieciem gadiem no dienas, kad riepa ir tikusi iegādāta pie oficiālā dīlera un to apstiprina pirkšanas - pārdošanas dokuments (rēķins vai čeks). Tātad garantija ir spēkā vismaz astoņus gadus no ražošanas brīža.
Motobraucēji Latvijā, pērkot riepas motocikliem, uzmanību vienmēr pievērš diviem faktoriem – kad riepa ražota un kādi ir neatkarīgo testu rezultāti. Riepa ir ļoti būtisks drošas braukšanas nosacījums. Pilnīgi pretēja situācija valda Latvijas auto tirgū, kur primārais ir cena. Pārtikas lielveikalos bieži vien parādās nezināmu zīmolu ziemas riepas par īpašu akciju cenu, bet faktiski tās gadiem ilgi gulējušas noliktavās un to tehniskās raksturlīknes ir tālu līdz ideālām.
Normunds Lagzdiņš, BKSB vadītāja vietnieks: "Veicot apmācības Biķernieku trasē un tiekoties ar cilvēkiem, nebeidz pārsteigt dažu līdzpilsoņu dīvainā attieksme. Viņi grib iegūt ziemas braukšanas iemaņas, bet paša auto protektora biezums knapi sasniedz 3 mm.
"Galvenā problēma, ar kuru saskaros ik dienu, ir vecas riepas. Faktiski protektora dziļums ir 6 un pat 7 mm, bet spēkrats, kas apauts ar vecām riepām, veic krietni vien garāku bremzēšanas ceļu un arī "neierakstās" manevrēšanas trajektorijās."
"Divi vienas klases automobiļi, kas apauti ar līdzīgām riepām, tikai vienam ir vecas, bet otram – samērā jaunas riepas ar vienādiem protektora dziļumiem, uz slidena ceļa uzrāda ievērojamu atšķirību. Bremzēšanas ceļš vecai riepai ir krietni vien garāks. Lieki piebilst, ka šie daži metri ekstrēmā situācijā var būt liktenīgi."
Latvijas likumdošana noteic, ka minimālais pieļaujamais protektora dziļums ziemas riepām ir 4 mm. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir stingrākas prasības pret ziemas riepu protektoru, citviet Eiropā prasības paredz, ka minimālais ziemas riepu protektora dziļums ir 3 mm. Jāpiebilst, ka jaunu riepu protektora dziļums ziemas riepām parasti ir 8 – 10 mm. Braucot ar nodilušām vecām ziemas riepām un nokļūstot CSNg, var gadīties, ka nepietiekama protektora dziļuma dēļ apdrošinātājs atteiks zaudējuma atlīdzības izmaksu.
Oskars Irbītis, sertificēts valsts tiesu eksperts, RTU autotransporta katedras lektors: "Riepas raksturo ne tikai izmērs, nodiluma pakāpe un protektora zīmējums, bet arī to ķīmiskais sastāvs. Riepas pamatmateriāls ir gumija – polimērs, kas armēts ar dažādu veidu kordu. Atkarībā no tā, kādai sezonai un kādiem apstākļiem riepa paredzēta, ražotāji samaisa nepieciešamo sastāvu un riepu vulkanizē līdz nepieciešamajai cietības pakāpei."
"Riepas gumijas polimēri karsēšanas procesā izveido savstarpējas saites. Jo vairāk šo saišu, jo cietāka riepa. Šāds pat process riepā turpinās visu laiku – veidojas saites, garās polimēru virknes sairst, riepa kļūst cietāka, trauslāka, sāk veidoties plaisas. Gumija pēc kāda laika pārvēršas par ko līdzīgu cietai plastmasai. Riepa spēj savas īpašības saglabāt tikai kādus piecus gadus. Pēc tam novecošanās dēļ tās saķeres īpašības strauji pasliktinās."
"Autovadītāji naudas taupīšanas nolūkā brauc ar kaut kur dabūtām lietotām riepām vai, godīgi braucot, paši tās sataupījuši jau piecas sezonas un priecājas, ka protektora dziļums vēl atbilst noteikumu prasībām, bet riepa nepavisam vairs neatbilst tās sākotnējiem tehniskajiem parametriem."
"Ja gribam rūpēties par savu un tuvinieku drošību, tad vajadzētu pievērst uzmanību arī riepas vecumam un nebraukt ar riepām, kas vecākas par pieciem gadiem, skaitot no to ražošanas brīža."
"Strādājot pie sava doktora darba, veicu pētījumus par saķeres apstākļiem uz dažādiem ceļa segumiem un konstatēju, ka riepām ar vienādu protektoru un tā nodilumu saķeres parametri var atšķirties par 30% un vairāk. Atšķirība šīm riepām bija tikai vecumā, līdz ar to – arī cietībā. Minētais apstāklis uzskatāmi atspoguļojas arī CSNg negadījumu iemeslu analizē — automobiļi slīd, kļūst nevadāmi."
"Braucot vienotā plūsmā, pēkšņi vienam no rindas rodas problēmas. It kā darījis visu to pašu, ko citi, bet pēkšņi netiek galā ar vadību. Ņemot vērā manu pieredzi CSNg izmeklēšanā, itin bieži nākas secināt, ka negadījums tiešā vai netiešā veidā ir saistīts ar novecojušām riepām. Riepas it kā formāli atbilst Ceļu satiksmes noteikumu prasībām, bet to fizikālās īpašības ir krietni mainījušās — riepas vairs netur ceļu, saķeres īpašības ir mazinājušās."
"Šie apstākļi īpaši izpaužas zemās temperatūrās, uz apledojuma. Latvijā pēc negadījumiem policija nefiksē riepas vecumu, arī tālākā CSNg izvērtēšanā tam netiek pievērsta pietiekama vērība, jo normatīvie dokumenti nereglamentē riepas vecumu, bet tikai kopējo stāvokli (plaisas, griezumi, tieši redzami bojājumi un nodilums)."
Edmunds Ozolnieks, Drošas braukšanas skolas valdes loceklis: "Apmācības akcijas laikā atklājās, ka lielākajai daļai zināšanas par riepām beidzas tikai ar protektora dziļumu. Par slodzes un ātruma indeksiem un to, kā uzzināt, kad riepa ražota, zina tikai retais."
"Daudzi brauc ar vissezonas riepām, bet tās nav ideālas nedz ziemā, nedz arī vasarā. Tikpat skumdinošs ir fakts, ka daudzi paļaujas uz automašīnas drošības sistēmām un riepām, aizmirstot, ka fiziku nepiemānīsi nedz ar jaunākā modeļa auto, nedz tādām pašām riepām."
"Visam pamatā ir spēja racionāli domāt pie stūres un pieņemt pareizus lēmumus. Vienlaikus atceroties, ka riepu izvēlei ir ļoti liela – ja pat ne galvenā – nozīme, jo jūsu auto uz ceļa notur tikai "četras plaukstas", jo tieši tik liels ir četru riepu saķeres laukums ar ceļu."
"Taupot līdzekļus, autovadītāji pērk tikai ziemas riepas. Ziemas sezonu sāk ar jaunām un brauc līdz ziemai, kad nobrauktās met ārā un liek svaigu ziemas riepu komplektu. Ar likumu nav aizliegts, jo minimālais pieļaujamais protektora dziļums vasaras riepām ir 1,6 mm."
Intars Vizbulis, "Bridgestone" mārketinga vadītājs Baltijā: "Ziemas riepu pircēji Latvijā priekšroku dod bezradžu riepām, kas veido vairāk par pusi no pārdotajām ziemas riepām vieglajiem automobiļiem. Savukārt mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi priekšroku dod radžu riepām, un tas sastāda teju 70 procentus. Lietuvieši savukārt pretēji – vien 14 procenti ziemā izmanto radžu riepas. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka Polijā braukt ar radzēm ir aizliegts."
"Tāpēc nav jābrīnās, ka daudzi ziemas riepas nobrauc līdz nākamajai sezonai, jo bezradžu riepu gumijas sastāvs parasti ir mīkstāks. Braukt ar ziemas riepām vasarā nav droši, jo ziemas riepu gumijas sastāva dēļ būtiski pagarinās bremzēšanas ceļš gan uz slapja, gan sausa asfalta."
"Perfektu riepu izvēli nosaka vairāki faktori, ko daudzi autovadītāji, šķiet, aizmirst. Tāpēc – pirms plānojat veikt riepu pirkumu, ir vērts apmeklēt profesionālu tirdzniecības vietu. Kvalificēti riepu servisa darbinieki palīdzēs jums izvēlēties pareizo produktu."
"Biežākā kļūda, kuru izdara transportlīdzekļa īpašnieks, ir riepu izvēle un iegāde internetā, balstoties tikai uz cenu vai pievilcīgu protektora zīmējumu. Tomēr pareiza riepu izvēle ir sarežģīts lēmums, kas nosaka mūsu, kā arī mūsu pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošību. Ir vērts uzticēties ekspertiem, lai tie palīdzētu jums veikt pareizo produktu izvēli."
Kā noteikt riepu vecumu?
Riepas ir marķētas ar dažādiem kodiem. Bet riepu ražošanas biznesā valda strikta kodu kārtība un ikviens var uzzināt, kad riepa ir ražota. Uz riepas sānu malas sameklējiet apzīmējumu "DOT" ("Department of Transportation"), aiz kura 10 burtu un ciparu kombinācijā norādīts riepas identifikācijas numurs.
Tālāk ovālā rāmītī atrodama vajadzīgā četru ciparu kombinācija, kas saīsinātā formā norāda riepas ražošanas laiku. Pirmie divi cipari parāda ražošanas nedēļu, bet nākamie divi – pēdējos divus ciparus no ražošanas gada.
Tiesu eksperts Oskars Irbītis šodienas bēdīgās statistikas iespaidā uzdeva jautājumu: "Ko tu, autovadītāj, esi izdarījis, lai tavs brauciens būtu drošs arī sliktos apstākļos?"
Un te jāpiekrīt Irbīša kungam, jo par savu un savu tuvinieku drošību jāparūpējas mums pašiem. Palīdziet saviem draugiem un vecākiem – izskaidrojiet, ka ne tikai pārtikai ir jāskatās ražošanas un derīguma termiņš, bet arī riepām.