Pēc CSDD kampaņas par 6% pieaudzis drošības jostu lietotāju skaits  (22)

Turklāt kampaņa mudinājusi ne vien pašam piesprādzēties, bet arī sekot līdzi, lai to dara visi auto sēdošie – vadītājs un pasažieri, liecina Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" un kampaņas īstenotāja DDB veiktie pētījumi.

Visbūtiskāk ir uzlabojušies Rīgas rādītāji, kur piesprādzējas 93% autovadītāju, 92% priekšā un 58% aizmugurē sēdošo pasažieru. Bet īpaši jāatzīmē vecāku un pieaugušo atbildības pieaugums par bērnu drošību automobilī; saskaņā ar novērojumiem, Rīgā patlaban tiek piesprādzēti 89% bērnu, pirms kampaņas – 80%.

"Veiktais pētījums, novērojot autovadītāju un pasažieru sprādzēšanās ieradumus, un interneta aptauja apliecina, ka kampaņa "Dzīvības josta" ir ne tikai pamanīta, bet sasniegusi rezultātu – mudinājusi vairāk lietot drošības jostas, sekot līdzi ne tikai saviem, bet arī citu cilvēku sprādzēšanās paradumiem," pētījumu rezultātus skaidro "Latvijas Fakti" vadītājs Aigars Freimanis.

"Gadu gaitā, pētot cilvēku uzvedības tendences, ļoti labi redzam, ka sabiedrības paradumu maiņa nenotiek ne vienas dienas un pat ne gada laikā, taču ar šādām kampaņām sakustinot ledu, pozitīva tendence turpina īstenoties ilgtermiņā," norāda Freimanis.

Kopumā Latvijā autovadītāju drošības jostu lietojums no 80% pieaudzis līdz 83%, priekšā sēdošajiem pasažieriem pieaugums ir no 75% līdz 81%, savukārt aizmugurē sēdošajiem – no 51% līdz 52%. Taču īpaši satraucoša situācija joprojām ir vairākās Latvijas reģionu pilsētās, kas CSDD un Valsts policiju rosina domāt par turpmākām reģionālām aktivitātēm drošības jostu lietojuma uzlabošanai.

Par kampaņas spilgtāko tēlu kļuva jauns puisis no kampaņas video klipa, kura galva avārijas brīdī pārtapa par akmens bumbu un kā ierocis ietriecās priekšā sēdošajos. Šis video internetā skatīts ap 200 tūkstošiem reižu, tādejādi tas ir kļuvis par skatītāko video klipu CSDD sociālo kampaņu 15 gadu vēsturē.

Spilgti parādot, kā aizmugurē sēdošā pasažiera nesprādzēšanās avārijas situācijā var radīt smagas sekas, tika pievērsta uzmanība un panākta rezonanse sabiedrībā, kā arī diskusijas sociālajos medijos, kur cilvēki viens otram atgādināja par sprādzēšanās nozīmi. To darīja arī kāda ģimene, kas pēc piedzīvotas avāriju dalījās iespaidos, ka tieši piesprādzēšanās viņus ir izglābusi no traģiskām sekām.

Tāpat sociālo mediju lietotāji akcentēja, ka satiksmes drošības jomā vadošajās valstīs drošības jostu lietojums ir tik pašsaprotams, ka autovadītājs nemaz neuzsāk kustību, līdz visi pasažieri nav piesprādzējušies. Kopējā #Dzīvībasjosta sociālo mediju ierakstu ekspozīcija sasniedza teju pusmiljonu reižu.

Kampaņu "Dzīvības josta" visā Latvijā notika no 2015. gada maija vidus līdz jūnija vidum. Kampaņa daļēji finansēta no OCTA līdzekļiem.