Viņš skaidro, ka šo pārbaudi var veikt tikai laboratorijas apstākļos, veicot noteiktus cikla mērījumus. Ceļu satiksmes drošības direkcija tehniskās pārbaudes laikā to nevarēja konstatēt, uzsver eksperts. Arī citās valstīs situācija esot līdzīga. Rūtiņš skaidro, ka piemērotas laboratorijas nav ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Turklāt šādas pārbaudes izmaksājot dārgi un klienta mašīna tad būtu jātransportē uz tuvāko laboratoriju. "Grūti iedomāties, kā tas notiks," secina eksperts.
Rūtiņš norāda uz šīs problēmas citu aspektu. Latvijā jauno mašīnu īpatsvars esot niecīgs, līdz ar to arī rādītāju falsificēšana atstājot mikroskopisku ietekmi. Latvijā pārsvarā braukājot ar četrus līdz desmit gadus vecām mašīnām, no kurām nereti izmešu kontrolējošās iekārtas ir vienkārši "amputētas". To esot grūti konstatēt arī tehniskās apskates laikā.
Kā ziņots, pēc uzņēmuma "Volkswagen" skandāla par kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanu Eiropas Komisija (EK) aicinājusi visas 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pārbaudīt, vai pārdotās automašīnas atbilst bloka standartiem.
EK atbild par standartu noteikšanu piesārņojuma kontrolei un mazināšanai, bet ES dalībvalstu varasiestādes ir atbildīgas par to ievērošanu.
Kā vēstīts, ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) atklāja, ka "Volkswagen" atsevišķām dīzeļdzinēju automašīnām uzstādīta programmatūra, kas pilnīgu kaitīgo izmešu kontroli veic vien brīdī, kad tai tiek izdarītas oficiālās emisijas pārbaudes. Tādējādi šo automobiļu izdalīto kaitīgo izmešu daudzums pārsniedz oficiāli atļauto.
Otrdien uzņēmums atzina, ka pasaulē ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, aprīkoti līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu.
Trešdien "Volkswagen" izpilddirektors Martins Vinterkorns atkāpās no amata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
