Padomi līdz piecus gadus veca 'VW Passat' iegādei  (73)

"Passat" sestajai paaudzei uz konveijera pavadot piecus gadus, B7 kļuva par vācu kompānijas atbildi uz iepriekšējās desmitgades ekonomisko krīzi. Nodēvēts par jaunu auto, "Passat" patiesībā bija modernizēta B6 versija, ražotājam koncentrējoties uz atsevišķiem automobiļa aspektiem. Neskatoties uz modernizācijas mērenību, pircēji gan drīzāk tikai ieguva.

Tā "Passat" tika pie jauna dizaina virsbūves paneļiem, labākas salona apdares un papildu aprīkojuma, kas tam – vismaz pircējiem pieejamo iespēju ziņā – palīdzēja palikt soli priekšā konkurentiem. Mašīnas arsenālā parādījās daudzrežīmu balstiekārta, gaismu asistents ar automātiskām tālajām gaismām, noguruma detektors, kā arī avārijas bremzēšanas sistēma pilsētas satiksmē.

Lai arī "Passat" tehniskās uzticamības reputācija nav pilnīgi nevainojama, augsto pieprasījumu jāskaidro ar lieliski apvienotām īpašībām. "Passat" prot spēlēt dažādas lomas – no pelēka darba zirdziņa līdz glaunai raķetei, kas tur līdzi dārgākiem auto. To ietekmē ne vien aprīkojuma iespējas, bet arī tehnika: "Passat" ir plašs dzinēju klāsts, turklāt auto ir pieejams ar pilnpiedziņas transmisiju.

"Passat" stiprā puse ir gaitas īpašības. Neatkarīgi no piedziņas veida auto ir stabils visos braukšanas apstākļos, un to raksturo veiksmīgs kompromiss starp komfortu un precīzu vadāmību, ko vēl vairāk stiprina regulējamā amortizācija.

Cits "Passat" trumpis – ietilpība. Pat uz jaunākās paaudzes automobiļu fona "Passat" B7 ir atzīstami praktisks braucamais, it īpaši universāļa formātā. Salīdzinājumam B7 riteņu bāze ir 2712 mm, jaunajam "Passat" – 2791 mm. Bagāžnieka ietilpība, salīdzinot universāļus: 603–1731 litrs pret 650–1780 litru astotās paaudzes mašīnā. Tas nozīme, ka vecais "Passat" ir ietilpīgāks arī par jaunāko "Ford Mondeo".

Kabīnes iekārtojums allaž ir gaumes jautājums, taču "Passat" nevar pārmest brāķi ergonomikā: pogas, sviras atrodas tieši tur, kur gaidīts, un pie stūres ērtu sēdpozīciju var ieņemt dažādi vadītāji.

2012. gadā parastajam "Passat" pievienojās modernizētais "Alltrack", kura būtiskākās iezīmes bija lielāks klīrenss (165 mm) un virsbūves plastmasas aizsarguzlikas, kā arī jaunākā "Passat CC" versija.

"Passat" B7 pamatā ir no "Passat" B6 pārņemta platforma, ko priekšgājējs kopš 2005. gada dalīja ar "Golf" V. Tas nozīmē šķērsām novietotu dzinēju, pilnpiedziņu ar "Haldex" sajūgu aizmugurējā tiltā un neatkarīgu visu riteņu piekari. Pēdējā visā visumā kalpo uzticami, un ne visai dārgo daļu maiņa diez vai būs vajadzīga biežāk kā reizi pāris gados.

Modeļa dzinēju klāstam jāspēj apmierināt ļoti dažādas gaumes. Benzīna mašīnu piedāvājumu veido 1,4 TSI (122 ZS), 1,4 TSI "EcoFuel" (150 ZS), 1,4 TSI (160 ZS), 1,8 TSI (160 ZS), 2,0 TSI (210 ZS) un 3,6 FSI 4WD (300 ZS). Dīzeļdzinēji: 1,6 TDI (105 ZS) un 2,0 TDI (140 vai 170 ZS). No šīm versijām ar pilnpiedziņu varēja apgādāt jaudīgāko benzīna mašīnu un divlitrīgos dīzeļus.

Kurš motors ir labākā izvēle? Savu uzdevumu – pārvietot relatīvi lielu auto – paveiks arī mazie dzinēji, taču labāko dinamikas un ekonomiskas ekspluatācijas salikumu piedāvā divlitru dīzeļdzinējs ar 140 ZS. Ja plānotais nobraukums nav liels, interesants kandidāts ir 1,8 TSI benzīnnieks – ar to auto ir dinamisks, kluss un komfortabls. Tiesa, 1,8 TSI var sagādāt raizes ar mehāniskiem defektiem un prasa regulāru eļļas līmeņa kontroli.

Atsevišķs stāsts ir automātiskā pārnesumkārba – alternatīva sešpakāpju manuālajām. VW pircējiem piedāvāja sešu un septiņu pārnesumu divsajūgu automātisko transmisiju, ar ko varēja aprīkot visus dzinējus, izņemot mazāko dīzeļa agregātu.

Septiņu pārnesumu DSG ir ar sausajiem sajūgiem un domāta dzinējiem, kuru maksimālais griezes moments nepārsniedz 250 Nm. Pārējos motorus komplektēja ar sešu pārnesumu DSG, kam sajūgs ir eļļas vannā. Lietotāju pieredze ar DSG nav viennozīmīgi pozitīva, atsauksmēm liecinot gan par sajūsmu, gan par vilšanos. Protams, pārnesumkārbas izvēle ir personīgo prioritāšu jautājums, turklāt neplānotus izdevumus nevar izslēgt arī ar manuālo kārbu (skat. tālāk par divu masu spararatu).

Viltots nobraukums. Savā dzimtenē "Passat" dažos gados mēdz nobraukt milzu distanci, bet auto salons ir nostrādāts tik kvalitatīvi, ka to var nepamanīt. Reālajam nobraukumam solīto pārsniedzot divas, trīs reizes, var sākties domino efekts, un īpašniekam jāmetas nevienlīdzīgā cīņā pret remontu vējdzirnavām. Pārbaudiet auto vēsturi!

Cieto daļiņu (kvēpa) filtrs. Filtra nokalpošanu nevar uzskatīt par defektu, taču pie apmēram 200 000 km nobraukuma tas šā vai tā būs jāmaina. Filtra cena divlitru dīzeļdzinēja gadījumā: 2360 eiro plus 130 eiro par uzstādīšanu.

Divu masu spararats. Mašīnām ar manuālo kārbu uzstāda divu masu spararatu, kura uzdevums ir samazināt no dzinēja nākošās vibrācijas. Pieredze liecina, ka tā kalpošanas laiku nav iespējams prognozēt: sajūgs var "izbeigties" pie 100 000 km, bet var arī nokalpot līdz 300 tūkstošiem. Lietpratīgs servisa meistars viegli atklās bojājumu. Spararata un papildu detaļu cena ir 900 eiro, kam jāpieskaita 285 eiro par nomaiņu.

DSG. Izvēloties lietotu auto ar divsajūgu kārbu, ir svarīgi sekot tās darbībai. Auto apkopjot pie dīlera vai nopietnā servisā, kārbu jums visdrīzāk piedāvās nokalibrēt, lai tā strādātu atbilstoši disku nodiluma pakāpei. Ja kārba nefunkcionē, kā nākas, servisa apmeklējumu nevajag atlikt – sekas var būt pārāk dārgas.

Prakse rāda, ka sešu pārnesumu DSG kalpo uzticamāk nekā septiņu pārnesumu.

Automobilim ar 1,4 litru benzīna dzinēju jauna DSG kārba (ar septiņiem pārnesumiem) maksā 4884 eiro, vadības bloks ar izpildmehānismu – 1320 eiro. Darbu izmaksas ir attiecīgi 270 vai 186 eiro.

VW DSG kārbām dod divu gadu garantiju (trīs gadu vai 100 000 km, ja auto pirkts Baltijas valstīs). Beidzoties garantijai, katrs gadījums tiek izskatīts individuāli, un ražotājs daļēji vai pilnībā var segt izdevumus.

Rūsa. "Passat" B7 īpašnieku komentāri liecina, ka mašīna rūsē. Problēmvietas ir pie aizmugurējās numurzīmes un bagāžnieka vāka mala. Lai arī šādu apgalvojumu izteikt, iespējams, ir pāragri, šķiet, ka B7 rūsa apdraud mazāk nekā B6. Vērts atcerēties, ka ražotājs dod trīs gadu garantiju krāsai un lakojumam, savukārt no problēmām ar caurejošu rūsu klientam vajadzētu būt pasargātam 12 gadus.