Šie spēkrati ir īpaši ar to, ka 30 gadu vecums ir slieksnis, kad automobilis ir uzskatāms par vēsturisku transportlīdzekli, jo kā zināms, tad ļoti maz automobiļi spēj sasniegt šādu vecumu, jo pirmais īpašnieks to pērk kā pārvietošanās līdzekli, bet tikai pēc gadiem 25 – 30 šādam automobilim mainās statuss no pārvietošanās līdzekļa uz saudzējamu eksemplāru ar perspektīvu nākotnē.
Protams, ka otrais, trešais un n-tais lietotājs, iegādājoties lietotu un jau nobrauktu automobili, pret to attiecas arvien nesaudzīgāk un uztur to nereti tikai braukšanas kārtībā, kas ļauj kvalificēties tehniskajai apskatei, bet neremontē defektus, kas netraucē lietot automobili un to neprasa tehniskajā apskatē. Tas arī ir iemesls, kāpēc tie "trīsdessmitgadnieki", kas ir saglabājušies cienījamā tehniskā un vizuālā stāvoklī ir pelnījuši atšķirīgu transportlīdzekļa numurzīmi un atvieglojumus ekspluatācijas nodoklim.