Septiņi 'Jeep' modeļi, par kuru eksistenci visdrīzāk pat nenojauti  (18)

Iepriekšminētie modeļi ir pirmie, kurus atsaucam atmiņā, kad izdzirdām vārdu "Jeep". Patiesībā ar šo marku ražoja ne tikai džipus, kurus varētu attiecināt uz vieglo pasažieru kategoriju. "Jeep" emblēma un nu jau leģendārā dizaina radiatora dekoratīvais režģis ir rotājis ne tikai militāros spēkratus, bet pat pasta piegādes un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu. Tomēr visos laikos tiem bijis kopīgs uzdevums – sasniegt mērķi pat tur, kur ceļu nemaz nav.

"Jeep CJ-6" bija autoražotāja atbilde uz patērētāju vēlmēm pēc ietilpīgāka apvidus automobiļa. "CJ-6" ir tas pats populārais "Jeep CJ-5" (1954 – 1983), bet ar 50 centimetru lielāku riteņu garenbāzi. Izklausās pēc uzvaras formulas, ņemot vērā mūsdienu "Wrangler Unlimited" veiksmi, bet tolaik "CJ-6" bija komerciāla izgāšanās.

Neskatoties uz to, ka "CJ-6" tika komplektēts ar amerikāņiem tīkamo V6 un V8 dzinēju, 20 gadu laikā tika saražotas tikai 50 tūkstoš vienības šo džipu (salīdzinājumam: īsās bāzes "CJ-5" tika saražots 600 tūkstoš vienībās). Daļu no "CJ-6" pārdeva Dienvidamerikā, kur tos pārbūvēja par četrdurvju džipiem ar brezenta tentu, vēl daļu –, piemēram, mums netālajiem kaimiņiem Zviedrijā. Savukārt pašās ASV "CJ-6" izmantoja pamatā meža dienesti, bet tikai reto šī modeļa džipu iegādājās privātpersonas – viena no tām gan bija ASV prezidents Ronalds Reigans.

Kravas automobilis "Jeep CJ-10" bija izgatavots uz Amerikā populārā "Jeep J10" pikapa bāzes. Pamatā gan šis kravas auto tika eksportēts – visvairāk uz Austrāliju, kur tas tika dēvēts par "Jeep 1 Tonner". Ar kantainajiem lukturiem priekšējos spārnos un desmit atverēm (nevis tradicionālajām septiņām) radiatora dekoratīvajā režģī tas nebija no estētiski pievilcīgākajiem "Jeep".

Interesanti, ka šo spēkratu varēja iegādāties arī ar brezenta jumtu, tādējādi to bezmaz var dēvēt arī par pikapu - kabrioletu. Tam bija pieejami ne tikai benzīna dzinēji, tostarp 4,2 litru rindas sešcilindru (vectētiņš "Jeep" leģendārajam četrlitru motoram), bet arī 3,2 litru "Nissan" dīzeļa agregāts.

DJ, kas ir abreviatūra no "Dispatcher Jeep", debitēja 1955. gadā kā pārveidots "CJ-3A" modelis. Tas tika komplektēts ar trīspakāpju manuālo pārnesumkārbu un četrcilindru dzinēju no Otrā pasaules kara laika leģendārā džipa "Willys".

DJ modeli izmantoja dažādas sagādes kompānijas, īpaši ASV pasts. Automobilis bija pieejams kā ar auduma, tā arī metāla jumtu. Tas bija viens no vispraktiskākajiem tā laika kravas pārvadājumu spēkratiem. Un pat šodien dažos ASV nostūros DJ joprojām tiek ekspluatēts ikdienā.

Kad automobiļu kontekstā izdzirdāt burtu salikumu "FJ", noteikti pirmās asociācijas rodas ar "Toyota FJ" apvidniekiem, kuru vēsture arī sniedzas 60. gados. Tomēr šo burtu salikumu tajā pašā laikā izmantoja arī "Jeep", lai arī tas netika pozicionēts kā tik robusts apvidnieks kā japāņu "FJ".

"Jeep FJ Fleetvan" bija sava laika "Ford Transit Connect" – salīdzinoši neliels komerctransports. Pamatā to pirka un izmantoja ASV pasta serviss. Automobilis bija izgatavots uz "DJ-3A" modeļa bāzes un tika komplektēts ar četrcilindru dzinēju un trīspakāpju manuālo vai automātisko pārnesumkārbu.

"Jeep Forward Control" jeb vienkārši FC, iespējams, ir visjancīgākais (sk. arī raksta galveno titulbildi) no visiem "Jeep" modeļiem vēsturē. Tā dizainers Brūks Stīvens esot iedvesmojies no 50. gadu ASV tipisko kravas automobiļu veidola, kuriem bija samērā gara kabīnes pārkare. FC debitēja 1956. gadā un konstrukcijas pamatā tika izmantots pārbūvēts "CJ-5" džips.

FC bija pieejams dažādos virsbūves un funkciju tipos – ugunsdzēsēju, neatliekamās medicīniskās palīdzības, preču piegādes u.c. transports, tostarp arī militārais. Par "FC150" daudz populārāka bija "FC170" modifikācija ar īpaši palielināto, 2,6 metru riteņu garenbāzi. Šo džipu komplektēja ar dažādiem dzinējiem, ieskaitot V8.

Šis "Jeep" modelis tika ieviests 1966. gadā, lai konkurētu ar tobrīd popularitāti gūstošajiem "Ford Bronco" un "International Harvester Scout". Tolaik "Jeep Jeepster Commando" bija daudzpusīgs spēkrats, kas bija pieejams gan kā kabriolets, gan pikaps, gan rodsters, gan arī universālis.

Vēlāk, 1972. gadā, ražotājs atteicās no "Jeepster" modeļa nosaukumā, un tas kļuva vienkārši par "Jeep Commando". Diemžēl līdz ar šī džipa modernizāciju "American Motors Corporation" uzraudzībā tas ieguva "Jeep" markai netipiska dizaina radiatora dekoratīvo režģi, līdzinoties "Ford Bronco", tomēr tādā versijā to ražoja tikai divus gadus.

Militārais pikaps "Jeep M715", kas bija izstrādāts uz "Jeep Gladiator" bāzes, tika radīts kā alternatīva "Dodge M37" modelim, kurš tobrīd bija viens no vispopulārākajiem militārajiem spēkratiem, bet ar ļoti augstām ekspluatācijas izmaksām.

Lai piedāvātu šim "Dodge" lētāku alternatīvu, "Jeep" savu "M715" modeli izstrādāja, izmantojot vairākas komponentes no civilās "CJ" modeļu saimes platformas. Militārajam pikapam bija nolaižams priekšējais vējstikls, sešcilindru dzinējs un četrpakāpju manuālā pārnesumkārba. Triju gadu laikā tika saražotas 30 tūkstoš šī modeļa vienības.