Pirms trim gadiem solīju sev nekad nebraukt skatīties auto uz Rumbulas plačiem, jo varbūtība notrāpīt uz kaut ko sakarīgu ir mikroskopiska (ir pieredze). Diemžēl vai par laimi radās fīlings sevi drusku apčakarēt un bezjēdzīgi iztērēt daļu dzīves, jo draugs meklēja auto, un kaut kā, pa "ss.lv" bakstoties, uzpeldēja šis skaistulis – "Audi A4" tikko no Holandes ar servisa grāmatiņu, 165 tūkstoš kilometru nobraukumu un patiesi fantastisku aprīkojumu.
Vienīgais mīnuss – tirgo Rumbulā. Zinām, zinām, ka Rumbula ir s*du spainis, kurā varbūtība atrast dimantu ir 1%, bet tomēr – cerība mirst pēdējā...
Par ko vēsture neklusē
Pēc CSDD datiem, auto tikko ievests Latvijā un izgājis tehnisko apskati. Jauki! Nākamais – auto vēstures pārbaude Nīderlandes reģistrā, izmantojot "AutoDNA" portālu. Neko sliktu neatradām – divi īpašnieki, nekādu sliktu zīmju. Pēdējā pārbaude – servisa vēsture no "Audi" dīleru tīkla.
Uzzinām, ka auto ir ticis labi kopts līdz 2013. gadam, savā laikā tikusi labota un krāsota priekšdaļa, kā arī citā reizē tikuši krāsoti buferi. Taču nobraukums... 2013. gada beigās tas jau bijis par 5000 lielāks nekā šobrīd, un tā kā pēc vēstures auto saimnieks gadā vidēji braucis 20 tūkstošus, tātad uzreiz skaidrs, ka odometrs ir paskrējis atpakaļ vismaz savus 40 000 km. Sīkums, bet nepatīkams... Nekas, tīts odometrs vēl nenozīmē neko – braucam skatīt!
Rumbulas šarms un burvība
Atbraucam uz placi – te tādu plaču desmitiem, visu laiku turpu šurpu cirkulē mašīnas ar tranzīta numuriem, bizness griežas. Atrodam īsto placi un mūsu melno skaistuli. Sagaida mani diezgan bravūrīgs onkulis spēka gados, redzams – rūdīts vecu auto tirgonis.
Diemžēl onkulis neapmierināti paziņo, ka neko par šo auto nezinot, to tirgo īpašnieks. Nu, O.K., interesants īpašnieks, kas tikko atdzinis auto un jau tirgo. Labi. Onkulis arī paliek manāmi saskābis, redzot, ka esmu "okšķerējis internetos" un esmu paņēmis līdzi virsbūves krāsas biezuma mērītāju, taču piedāvā apskatīties auto vēsturi un ir pat servisa grāmatiņa. Veram vaļā, bet tur...
Servisa grāmatiņa kā dekoratīvās mākslas priekšmets
Lai dieviņš nogrābstās! Brīnums zemes virsū – servisa grāmatiņā pilnīgi citi nobraukuma rādītāji nekā dīleru tīkla datu bāzē un cita servisa zīmogi. Modernā māksla. Es biju dzirdējis, ka plačinieki jau sen uzķēruši šo lietu un paši taisa Vācijas servisa grāmatiņas, tik vien kā nebiju tādu turējis rokās. Vispār slikti, skaidrs, ka pasākums sāk izgāzties, esam uzrāvušies uz blēžiem... kā parasti. Bet varbūt tomēr.
Lackschade un rost
Nostaigāju auto ar krāsas biezuma mērītāju. Atrodu gan dīlera vēsturē minētās mazās avārijiņas pēdas, tiesa, "Audi" meistari Nīderlandē tās novērsuši godam, gan arī citus pārsteigumus, ieskaitot rūsu un nemākulīga virsbūves remonta pēdas pilnīgi citā vietā. Slikti, bet nekas krimināls, taču zem motora pārsega mūs gaida nākamais pārsteigums.
Motorschaden...
Ar neapbruņotu aci redzami normāli eļļas pleķi vairākās vietās, arī visa turbīna ir "puņķos". Pabāžu roku dziļāk, novelku ar pirkstu – viss eļļā... Scheise! Onkulis gan mierina, ka tas nekas, tā jābūt visiem veciem auto. Jā, kā tad....
Vest pārbaudīt uz servisu nedrīkst!
Jūtu, ka sapnis ir beidzies un ir laiks mosties, taču vēl tik ļoti gribas pasapņot. Ja nu tiešām visam tā jābūt? Varbūt jātic cilvēkam? Ja kārtīgi pārbauda servisā, tad taču var pirkt.
Piedāvājam iegādāties auto, ja to varēsim kārtīgi pārbaudīt kādā labā servisā pēc mūsu izvēles. Godīgi pasakām, ka tītais odometrs mūs neuztrauc, bet interesē reālais stāvoklis. Onka neko nezina, lai zvanam īpašniekam. Īpašnieks paziņo, ka nē – nekādas baudīšanas servisā nebūs!
Līdz elektronikai nemaz netikām...
Lai gan līdzi tika paņemts auto diagnostikas dators, kas ļautu pārbaudīt elektroniku un arī dažādu mezglu stāvokli, nolemju, ka nav vērts turpināt. Rumbula ir un paliek Rumbula, un mums te vairs nav ko darīt.
Rūgtā pēcgarša
Tā arī pasakām, ka mums radies iespaids, ka mēģina mūs apčakarēt un nepirksim šo auto, ja nevar pārbaudīt kārtīgi. Plača onka manāmi neapmierināts, ka iztērējis laiku un sāk dusmoties uz mums. Neko darīt, nelaipni atvadāmies un dodamies prom...
Stāsta morāle
Ja kaut kas izskatās pārāk labi, lai tā būtu taisnība, tad... Varbūt jau šis auto nemaz nav tik slikts, varbūt, ka motoram jānomaina tikai pāris blīves un virsbūve drusku jāpiekrāso. Var jau būt, ka tas ir normāli, ka servisa grāmatiņa ir viltota un odometrs tīts, bet mums nepatika. Tā kā Rumbula ir un paliek s*du spainis, kurā, iespējams, ir pa kādam dimantiņam, vislabākais variants tomēr ir negrābt neskatoties.
Kā man teica paziņa, kurš saistīts ar Rumbulas auto biznesu – Rumbulā var nopirkt labu auto, bet ir ļoti ļoti jāmeklē un jāuzmanās, jo kamēr sliktas mašīnas tiks tirgotas kā labas par neiespējami zemām cenām, kropļojot tirgu, nopelnīt, tirgojot labus auto par atbilstošu cenu, nebūs iespējams.
Padomi pircējiem:
- Pārbaudīt auto vēsturi visos iespējamajos veidos un datu bāzēs, rūpīgi analizēt datus un izdarīt secinājumus;
- Ja maza pieredze un zināšanas, censties nepirkt auto aizdomīgos plačos, īpaši Rīgā, jo tirgotāji savā prasmē pierunāt, viltot un apmānīt ir spēcīgāki par vairumu pircēju;
- Pirkt auto tikai no tādiem īpašniekiem, kas nepretojas auto pirmspirkuma pārbaudei servisā;
- Ja ir entuziasms un vēlēšanās pašam kaut ko apgūt un kļūt zinošākam auto pirkšanā, iegādāties un iemācīties lietot auto krāsas biezuma mērītāju (tāds maksā 50 līdz 70 eiro) un vienkāršu auto diagnostikas datoru (90 līdz 150 eiro);
- Izmantot citus pieejamos līdzekļus – pazīstama speciālista palīdzība u.tml.
P.S. Apsveicu nākamo šī auto īpašnieku! Ieguldot vēl zināmu naudas summu (kādi pāris tūkstoši) remontos, būs jēdzīgs spēkrats, jo ir redzēti stipri stipri sliktāki... Veiksmi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
