Seši iemesli, kāpēc pirkt lietotu auto ir izdevīgāk  (309)

Pērkot jaunu automobili no salona, jūs zaudējat līdz pat 40% tā vērtības jau pirmajā gadā. Arī piecus gadus vecam spēkratam, gadiem ejot un nobraukumam palielinoties, vērtība joprojām krīt. Automobiļiem, kas vecāki par 15 līdz 20 gadiem, tirgus cenu ietekmē reālais tehniskais stāvoklis un nedaudz arī komplektācija, nevis izgatavošanas gads vai nobraukums.

Pārdevējam nav jēgas jūs krāpt ar sagrozītiem odometra cipariem, viltotām servisa grāmatiņām un stāstiem par iepriekšējo saimnieku – mācītāju, kurš lietojis auto tikai svētdienās. Jūs tam visam nepievērsīsiet uzmanību, jo būsiet aizņemts, pētīdams rūsas daudzumu sliekšņos un arkās.

Izdevāt 800 eiro par 1994. gadā ražotu automobili? Apsveicam – jūs varēsiet to pārdot par tādu pašu summu arī pēc diviem gadiem pie nosacījuma, ka tam būs izieta tehniskā apskate un tas nebūs sliktākā stāvoklī kā pirkšanas brīdī.

Pat necilajam opīša pasātam, lēnīgi iestūrējot autoklasikas statusā, tā tirgus cena sāks tik pat lēnīgi un nemanāmi pieaugt ar katru gadu, taču, mašīnai sasniedzot muzeja cienīgu vecumu, cena jau būs izaugusi ievērojami.

Automobiļi ar pilnāko komplektāciju un jaudīgāko pieejamo dzinēju, dažādi ekskluzīvu un sporta sēriju automobiļi, kā arī tie auto, kas, vēl būdami jauni, tikuši iekāroti un baudījuši kulta statusu, kļūs par klasiku ātrāk, un to cena augs straujāk.

Daži piemēri. Pēc Mobile.de atrodamās informācijas, 30 gadus vecs pirmās paaudzes "BMW M3" šobrīd Eiropā maksā ap 50 000 eiro, taču divtūkstošo gadu sākumā tādu varēja iegādāties zem 10 000 eiro.

Pēc ss.lv atrodamās informācijas, astoņdesmito gadu vidū ražots 5. sērijas BMW ar E28 virsbūvi (ražoja no 1981. līdz 1988. gadam) kaut cik pieņemamā stāvoklī "sākas" no 1400 vai 1800 eiro – uz trešdaļu vai pat pusi dārgāk nekā 10 gadus jaunāks 5. sērijas BMW labākā stāvoklī.

Visi lietoti automobiļi lūst. Piecus gadus vecs spēkrats, kam sen kā beidzies garantijas laiks, lūzīs tikpat bieži kā 25 gadus vecs.

Sevišķi lielas galvassāpes sagādās nevis lētais korejiešu kompaktklases hečbeks, bet tieši palietoti "premium" kastas automobiļi ar daudzām elektroniskām komponentēm, jaudīgiem dzinējiem, smalkām, taču lielām slodzēm pakļautām transmisijām, kurās ražotājs nav paredzējis eļļas maiņu, dārgām pneimatiskām komforta balstiekārtām utt.

90. gados automobiļu projektēšanu no inženieriem sāka pārņemt ekonomisti un mārketinga speciālisti. Komforts, ekoloģija un degvielas ekonomija kļuva par teju svarīgākajām autobūves vadlīnijām, kā rezultātā elektronisku vadības ierīču palika vairāk, piekares kļuva sarežģītākas, materiāli kļuva vieglāki, trauslāki, dzinēju tilpumi mazāki, jaudas lielākas, resurss – īsāks.

Veciem automobiļiem, ja vien tie nav kļuvuši tik veci un tik reti, ka no autokapsētām un metāllūžņu pieņemšanas punktiem tos atpērk muzeji, un rezerves daļas tiem var atļauties pasūtīt tikai Džejs Leno, detaļu cenas būs ievērojami lētākas.

Vecās balstiekārtas ir viscaur no tērauda, jaunām ir daudz dārgu alumīnija detaļu, kas ātrāk lūst un maksā dārgāk. Divtūkstošo gadu auto elektronikas remonti ir dārgi, neizbēgami un tos var veikt tikai pie speciālistiem.

Remontējot vecu braucamo autoservisā, pastāv iespēja, ka ne tikai rezerves daļas, bet arī mehāniķa darbs izmaksās mazāk, jo remonts prasīs mazāk laika vienkāršākās konstrukcijas dēļ.

Jo vecāks ir automobilis, jo vienkāršāki tā mezgli. Jebkurš, kam gadījies kādreiz uzlikt nokritušu riteņa ķēdi vai pievienot tam bremzes, spēs arī nomainīt nodilušus trumuļu bremžu elementus vai pārtrūkušu sajūga trosi. Ja gadās kas sarežģītāks, mūsdienās visu interesējošo iespējams viegli atrast "YouTube" videotēkā.

Ja neesat pieredzējis automehāniķis, bet vēlaties ietaupīt simtiem eiro gadā par autoservisa pakalpojumiem, izvēlieties 18 līdz 30 gadus vecu "tautas klases" auto. Vienalga, vai tas ir VAZ vai "Mercedes-Benz" markas, galvenais, lai tas nav pārāk sarežģīts un ekstrām nopakots "premium" klases limuzīns.

Jaunākiem automobiļiem piekļuvi motortelpai traucē dažādi dekoratīvi plastmasas pārsegi jeb "dress up kit", savukārt veciem spēkratiem motortelpas ir vieglāk pārskatāmas. Tādi defekti kā sulojošas blīves, tekošas degvielas vai dzesēšanas šķidruma caurules, bojāti vadi ir vieglāk pamanāmi, bojātas piekares detaļas ir viegli noņemamas, atskrūvējot dažas skrūves. Vecākam automobilim retāk būs jāveic sarežģītas operācijas, piemēram, motora izcelšana, lai tiktu klāt bojātam termostatam vai ģeneratoram.

Ja spēkratam ir vairāk par 25 gadiem, jūs tajā varat ieliet vislētāko, vissliktāko tirgū pieejamo eļļu, un tā joprojām būs labāka nekā tā, ar kuru tas savulaik noripoja no konveijera. Modernās smērvielas un cita autoķīmija palīdzēs veciem agregātiem un iekārtām darboties vēl ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts.

Vecā automobilī jūs varat daudz drošāk liet nezināmas izcelsmes degvielu. Ir dzirdēti nostāsti par veciem "Mercedes-Benz", "Volkswagen", "Ford" vai "Renault" dīzeļiem ar mehānisko barošanas sistēmu, kuri godam kalpojuši, lejot bākā gan atstrādātu motoreļļu, gan lietotu cepamo eļļu, kas palikusi pēc fritēšanas.

Jaunākiem automobiļiem ir tendence būt ar lielāku riteņu diametru un šaurāku riepu profilu, kas nozīmē, ka riepu maiņa tiem būs dārgāka. 80. gados arī vidēja izmēra ģimenes automobiļiem izplatīts disku izmērs bija 13 un 14 collas. Mūsdienās šāda izmēra riteņu diski sastopami tikai uz pašiem mazākajiem kompaktklases automobiļiem.

Veciem automobiļiem ir savi plusi un mīnusi, un lētāka ekspluatācija noteikti ir viens no plusiem, taču uz veca automobiļa iegādi ar nelielām niansēm attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkura automobiļa iegādi:

Pirms iegādes noteikti ievāciet informāciju par konkrēto modeli, konkrēto motoru, konkrēto komplektāciju.

Pārbaudiet konkrētā automobiļa stāvokli, vispirms uzmanību pievēršot tieši korozijas izraisītiem bojājumiem. Ja korozija skārusi nesošās konstrukcijas, vai arī korozijas radītu bojājumu apjoms ir pārāk liels, automobili remontēt, visticamāk, neatmaksājas vai pat nav iespējams.

Nākamo pārbaudiet motoru – tā maiņa vai kapitālais remonts veciem automobiļiem var nebūt pārāk dārgs un, iespējams, der kā risinājums, taču katrā gadījumā individuāli jāizvērtē, vai esat gatavi šādam ieguldījumam.

Apziniet visus pārējos iespējamos defektus, sevišķu uzmanību pievēršot konkrētā modeļa "slimīgajiem" mezgliem. Ja bojājumu ir pārāk daudz, izvērtējiet, vai esat gatavs šādam ieguldījumam.

Ja esat izpildījis "mājasdarbu", un zināt ko pērkat, ir reāla iespēja zem 1000 eiro iegādāties pietiekami uzticamu transportlīdzekli, kas ar minimālām izmaksām jums kalpos vēl daudzus gadus.