Pieci interesanti fakti par 'Maybach' limuzīniem Latvijā un pasaulē  (26)

"Maybach" vēsture sniedzas tālajā 1909. gadā, kad Vilhelms Maibahs ar savu dēlu nodibināja kompāniju, kas sākotnēji ražoja dzinējus dirižabļiem jeb cepelīniem. Ņemot vērā, ka Maibahs seniors līdz 1907. gadam strādāja "Mercedes-Benz" markas automobiļu ražotājā par tehnisko direktoru, likumsakarīgi "Maybach" industrializācijas bumā drīz pievērsās arī automobiļu ražošanai.

Pirmais "Maybach" automobilis tika prezentēts 1919. gadā Berlīnes autoizstādē. Šie luksusa spēkrati tika pozicionēti virs tobrīd greznības etalona "Mercedes-Benz", un savu statusu attaisnoja ar izcilajiem inženiertehniskajiem risinājumiem. Diemžēl "Maybach" vēsturi pārrāva Otrais pasaules karš un 1960. gadā to, kas bija palicis pāri no šī zīmola, iegādājās "Mercedes-Benz" ražotājs.

No Latvijā šobrīd 22 reģistrētajiem "Maybach" automobiļiem visvecākais ir 1940. gada izlaiduma "Maybach SW 42 Ave Maria". Tas ir viens no pēdējiem automobiļiem, kas izripoja no "Maybach" manufaktūras vārtiem, un arī visjaudīgākajā no tā dzinēju versijām.

"Maybach SW" būtiskākā īpatnība ir "swing axle" (agrīns neatkarīgās balstiekārtas paveids) konstrukciju, kas tobrīd bija revolucionārs izgudrojums autobūvē. Tas nodrošināja automobilim līganu gaitu, braucot pa ceļa nelīdzenumiem, jo katrs ritenis triecienu amortizēja atsevišķi, nevis ar visu riteņu asi. Savukārt indekss "42" modeļa nosaukumā liecina, ka tam ir 4,2 litru sešcilindru dzinējs (tobrīd jaudīgākais "Maybach" piedāvājumā) ar 140 ZS.

Pirmais atjaunotais "Maybach" markas limuzīns kopš Otrā pasaules kara tika prezentēts 1997. gadā kā prototips, bet ražošanā kā sērijveida limuzīns nonāca 2002. gadā. "Maybach 57", ko radīja "Mercedes-Benz" ražotājs, bija konstruēts ar tālaika S-klases limuzīna agregātiem.

Pirmais "Maybach 57" limuzīna īpašnieks Latvijā un pat, kā tolaik mēļoja vietēja dzeltenā prese, pirmais pat visā Austrumeiropā bija tobrīd veiksmīgās "Parex" bankas līdzīpašnieks Valērijs Kargins. Drīz vien pēc tam šīs markas limuzīnu nopirka arī viņa kolēģis Viktors Krasovickis (attēlā).

Gadu gaitā abi "Maybach" limuzīnus aizstāja ar jauniem – par pusmetru pagarināto "Maybach 62" versiju. Šāda limuzīna kopgarums sasniedza 6,2 metrus, kas ir vismaz par metru vairāk nekā "Mercedes-Benz" S-klasei.

Tomēr īsi pirms "Parex" bakas pārņemšanas 2008. gadā kredītiestāde izveidoja uzņēmumu SIA "Autobag", kurā bijuši 11 spēkrati, tostarp abi "Maybach" limuzīni, kas, valstij kļūstot par galveno kredītiestādes īpašnieci, nenonāca valsts īpašumā. Gadu vēlāk, 2009. gadā, abi nu jau bijušo "Parex" līdzīpašnieku "Maybach" limuzīni tika pārdoti ārvalstīs.

Lai arī kopš pirmā mūsdienu "Maybach" automobiļa nonākšanas ražošanā ir pagājuši tikai 14 gadi, ar to dažs pamanījies nobraukt vairāk nekā miljonu kilometru. Jebkura mūsdienu automobiļa kontekstā tas ir ļoti cienījams nobraukums, jo šodien spēkratus vairs neražo tik robustus kā pirms vairākiem desmitiem gadu.

Kāds Lihtenšteinas uzņēmējs 2004. gadā iegādājās "Maybach 62" limuzīnu un jau sešus gadus vēlāk – 2009. gadā – viņš bija nobraucis miljonu kilometru, gan stūrējot pats, gan sēžot aizmugurē kā pasažieris.

"Maybach" nav vienīgais īpaši grezno automobiļu segmentā, tam jākonkurē ar sevi jau pierādījušajiem "Bentley" un "Rolls-Royce", no kuriem otrais tajā pašā laikā bija prezentējis ļoti iespaidīgo jauno "Phantom" modeļu saimi.

2012. gadā "Mercedes-Benz" ražotājs "Daimler" bija spiests jau atkal "Maybach" marku nolikt plauktā. Ražošanas pēdējos septiņos gados "Maybach" tika pārdots tikai trijos tūkstošos eksemplāru. Industrijas analītiķi bija aprēķinājuši, ka ar katru pārdoto "Maybach" spēkratu ražotājs zaudēja ap 300 tūkstoš eiro – praktiski tikpat cik šis auto maksā.

Kāpēc "Maybach" limuzīniem neveicās tirgū? Pamatā kā iemesli tiek minēti divi apstākļi. Pirmkārt, kamēr "Bentley" un "Rolls-Royce" piedāvāja tradīcijām bagāto dizainu un veidolu mūsdienīgā izpildījumā, tikmēr "Maybach" bija viscaur mūsdienīgs – gan dizainā, gan tehnikā. Līdz ar to "Maybach" limuzīni morāli novecoja, tāpat kā standarta "Mercedes-Benz" S-klases limuzīns. Tik dārgu auto pircēji to nevēlas.

Otrkārt, "Maybach" limuzīna izstrāde pārāk ieilga un ražošanā tas nonāca ar jau tobrīd novecojušu pamata konstrukciju, kas ierobežoja jaunāko elektronisko sistēmu ieviešanu. Piemēram, aizmugurējais tilts "Maybach" limuzīnam bija vēl no 90. gadu sākuma S-klases limuzīna un tā konstrukcijas dēļ nebija ieviest tobrīd paralēli ražošanā esošā "Mercedes-Benz" S-klases modeļa pašsaprotamās tehnoloģijas, piemēram, sadursmes paredzēšanas un novēršanas sistēmu.

2014. gada beigās Losandželosas autoizstādē "Mercedes-Benz" prezentēja jaunā S-klases limuzīna visgreznāko modifikāciju "Maybach". Tā bija pirmā reize pēc 2012. gada, kad "Daimler" atkal izmanto šīs leģendārās markas nosaukumu.

Šoreiz ar "Maybach" netiek prezentēts atsevišķs, unikāls modelis. Jā, attiecīgā S-klases limuzīna versija nav vairs "Mercedes-Benz", bet gan "Mercedes-Maybach" (līdzīgi kā sportiskajiem modeļiem "Mercedes-AMG").

"Maybach" versijas S-klasi var nopirkt divās versijās – ar 455 zirgspēku jaudīgo V8 dzinēju ("S500") un 530 ZS jaudīgo V12 motoru ("S600"). "Maybach" versija izgatavota uz pagarinātās S-klases limuzīna bāzes un tā riteņu garenbāze ir pagarināta par vēl 20 centimetriem.

Nezinātājs satiksmē pat neatšķirs "Maybach" versiju no standarta "Mercedes-Benz" S-klases, jo eksterjerā vizuālās atšķirības, neskaitot markas emblēmu, pamatā ir niansēs. Līdz ar to šīs versijas limuzīnu labprātāk izvēlēsies tie, kuri nevēlas būt tik ārišķīgi un uzkrītoši, kā tā tiešie konkurenti "Rolls-Royce Ghost" un "Bentley Flying Spur", bet interjerā iegūst līdzvērtīgu komfortu un aprīkojuma iespējas.