10 automobiļi, kas izmainīja pasauli  (24)

Lai arī šajā autobūves vairāk nekā 100 gadu vēsturē ražošanā bijuši milzums daudz un dažādu spēkratu, tikai daži no tiem bija celmlauži autobūvē, kas ik pārdesmit gadu pārdefinēja to, kas ir automobilis un kādam tam ir jābūt.

Piedāvājam iepazīsties ar britu izdevuma "Telegraph" izveidoto sarakstu ar 10 automobiļiem, kas izmainīja pasauli.

50. gados "Citroen DS" izceļas ne tikai ar savu ekscentrisko dizainu, bet arī pneimatisko balstiekārtu. Lai arī šāda konstrukcija neieguva plašu pielietojumu arī citu autoražotāju spēkratos, tā kļuva par "Citroen" firmas zīmi arī turpmākajās desmitgadēs.

Neskaitot "Citroen", vēl pneimatisko balstiekārtu nevienā vien savā modelī izmantoja "Rolls-Royce", BMW un "Mercedes-Benz" – tā uzlabo braukšanas komfortu, īpaši nelīdzena ceļa apstākļos, kā arī saglabā līdzenu grīdu, ja bagāžniekā ir daudz kravas.

Vēl viena inovācija "Citroen DS" automobilī bija grozāmie lukturi – tie bija sajūgti ar stūres sistēmu un pagrieza staru kūli virzienā, kurā brauc autovadītājs, tādējādi izgaismojot līkumu. Mūsdienās grozāmos jeb adaptīvos lukturus izmanto virknē automobiļu.

Lai arī "Land Rover" nav absolūti pirmais autoražotājs, kurš radīja apvidus automobili, tas bija pirmais, kurš dažādu veidu apvidus automobiļus piedāvāja plašām masām.

"Land Rover" spēkratus iemīļoja un pirka tie, kuriem mājvieta atradās grūti pieejamā apvidū, kā arī fermeri, kuri no mājām līdz savam laukam varēja aizbraukt ar vienu un to pašu auto.

Savā laikā "Range Rover" bija pirmais un vienīgais apvidus automobilis ar luksusa automobiļa gaitas īpašībām un aprīkojumu. Mūsdienās komfortabli apvidus automobiļi ir viens no populārākajiem tirgus segmentiem.

"Toyota Prius" neatstāj vienaldzīgu nevienu – to vai nu mīl, vai ienīst. Lai vai kā – tas ir pirmais sērijveida hibrīda automobilis pasaulē, kas debitēja 1997. gadā. Turklāt tas nav viens no konceptiem, kas te parādījās un tūlīt pazuda, bet gan guva popularitāti arī tirgū.

Šobrīd gandrīz katram no pasaules lielākajiem autoražotājiem ir savs hibrīda automobilis, kas tapis tieši "Toyota Prius" (negaidītās) veiksmes rezultātā.

60. gadu beigās "Lamborghini Miura" bija pirmais sportiskais automobilis ar vidusmotora komponējumu un aizmugurējo riteņu piedziņu. Tieši šis modelis definē to, ko mūsdienās saprotam ar superauto.

Visi jaunākie "McLaren", "Ferrari" un "Porsche" superauto ir tapuši, ievērojot iepriekšminēto konceptu.

Turklāt "Lamborghini Miura" bija ne tikai tehniski pareizi uzbūvēts auto, bet arī ļoti skaists, padarot to īpaši iekārojamu.

20. gadu "Austin Seven" ne tikai automobilizēja Lielbritāniju, bet arī tika licencēts ražošanai arī Amerikā, Vācijā un Japānā, palīdzot uzsākt savas gaitas šajā industrijā dažādiem ražotājiem. Piemēram, BMW pirmais automobilis "Dixi" bija tieši pārzīmolots "Austin Seven".

Daļēji arī iepriekšminētā iemesla dēļ "Austin Seven" ir definējis vadības ierīču izkārtojumu automobilī tā, kā to pazīstam vēl līdz mūsdienām. Lai arī "Austin Seven" nebija absolūti pirmais automobilis ar trim pedāļiem un rokasbremzi, tomēr tas šādu konfigurāciju padarīja par standartu virknei autoražotāju.

Leģenda vēsta, ka brauciens bangojošā jūrā ar milzīgu kuģi iedvesmojusi Vinčenco Lanču radīt nesošo virsbūvi savam nākamajam automobilim "Lambda". Rezultātā 20. gados "Lancia Lambda" pārdefinēja veidu, kā industrijā rada automobiļus.

Nesošā virsbūve (bieži šajā konstekstā nekorekti lietots "monokoka" termins) ir stingrāka un arī vieglāka par tradicionālo "virsbūve uz rāmja" risinājumu, kas tika pielietots līdz tam. Nav brīnums, ka šie divi būtiskie aspekti padarīja nesošo virsbūvi kā standarta risinājuma izvēli arī citu autoražotāju spēkratiem.

Lai arī elektromobiļi ir "nākamā lielā lieta" automobiļu industrijā, tie tirgū ir nīkuļojuši – tie ir dārgi, lēni, ar samērā mazu nobraucamo distanci bez atkārtotas uzlādes un vairumā gadījumu arī neglīti.

"Tesla Model S" kļuva par pirmo sērijveida automobili, kas bija moderns, stilīgs, ātrs, praktisks un ar nobraucamo distanci, kas ir salīdzināma ar iekšdedzes dzinēja automobiļiem "līdz tukšai bākai".

"Tesla" izdevās skeptiķus pārliecināt, ka elektromobilis ir reāla nākotne un mainīja cilvēku priekšstatu par to, ko nozīmē "elektrība un alternatīvās degvielas".

"Mini" ne tuvu nav pirmais automobilis ar priekšējo riteņu piedziņu, tomēr "Mini" bija pirmais, kas priekšpiedziņu apvienoja ar šķērseniski novietotu dzinēju un parādīja, ko ar to visu var panākt.

Gabarītos tas bija mazs, bet salonā nodrošināja vietu četriem pasažieriem. "Mini" nodrošina azartisku vadāmību, pieejamu cenu un ekonomisku ekspluatāciju, tādēļ to iecienīja miljoniem cilvēku.

Turklāt 60. gadu "Mini" ir definējis ģimenes hečbeka jēdzienu, kādu to saprotam līdz pat mūsdienām.

Lai ar kādu automobili tu šobrīd brauc, pasaki paldies "Ford Model T"! Un tas nav nekāds pārspīlējums, jo, ja tavs automobilis ir ražots sērijveidā, tad tas ir tapis uz konveijera, tiesa, daudz sarežģītāka par to, ko savā laikā Henrijs Fords ieviesa "Model T" spēkratam.

Henrija Forda inovācija automobili padarīja pieejamāku plašākām ļaužu masām.

Protams, automobilis, kādu to pazīstam šodien, nebūtu iespējams bez iekšdedzes dzinēja. Un vīrs, kurš pirmais transportlīdzekli aprīkoja ar iekšdedzes dzinēju, bija Karls Bencs. 1886. gada "Benz Patent Motorwagen" bija šī izgudrojuma rezultāts.

Ar mūsdienu acīm raugoties, trīs spieķoto riteņu "Benz Patent Motorwagen" neizskatās pēc automobiļa, bet tajos laikos ar mazāk nekā viena zirgspēka jaudīgo 954 kubikcentimetru dzinēju tas tāds bija.

Starp citu, "Benz Patent Motorwagen" ir apskatāms arī Rīgas Motormuzejā.

"Toyota Mirai" ir viens no pirmajiem sērijveida automobiļiem, kas degvielā izmanto ūdeņradi. Ar "Prius" hibrīdu šim Japānas autoražotājam izdevās izmanīt pasauli, bet vai tas viņiem izdosies arī ar nākamo "pirmais savā jomā" – 2015. gadā debitējušo "Mirai"?

Vismaz Eiropā pagaidām šis automobilis ir nopērkams Vācijā, Lielbritānijā, Dānijā, Beļģijā un Norvēģijā. Tā cena Vācijā ir 78 tūkstoši eiro, ieskaitot nodokļus.

Pagaidām gan "Toyota" nespēj saražot tik daudz ūdeņraža automobiļu, cik tos pieprasa. Debijas 2015. gadā "Toyota" plānoja izgatavot tikai 400 vienības, bet pāris mēnešos saņēma vairāk nekā pusotru tūkstoti pasūtinājumu. 2015. gadā izlaidi palielināja līdz 700 vienībām, 2016. gadā saražos aptuveni divus tūkstošus vienību, bet 2017. gadā plāno aptuveni trīs tūkstošus.

Pagaidām gan "Toyota Mirai" nav izmainījis pasauli. Tomēr, ja "Toyota" spēs pielāgot ražošanas apjomus samērā milzīgajam pieprasījumam, tad šo sarakstu papildinās arī šis modelis.