Automobilim, no kura tiks dota strāva, obligāti jābūt izslēgtam dzinējam, citādi var tikt bojāts automobiļa ģenerators. Savukārt spēkratam, kuru mēģina iedarbināt, mīnusa vada spaili vajadzētu piestiprināt nevis pie paša akumulatora, bet gan virsbūves. Kādēļ? No akumulatora izlādes laikā izdalās ūdeņradis, kas ir sprādzienbīstams – pievienojot vai atvienojot vadus, var rasties dzirkstele, kas var radīt sprādzienu, ja ūdeņradis ir sakrājies pietiekamā koncentrācijā.
Vadus pievieno, sākot ar automobili, no kura veiks iedarbināšanu. Spailes pievieno pa vienai – no sākuma plusu un pēc tam mīnusu. Un strāvas donora automobilim mīnusu droši var likt pie akumulatora. Savukārt strāvas saņēmējam, kā jau minēts, kaut kur pie virsbūves – piemēram, amortizatora statnes skrūves, dzinēja cilindru bloka vai galvas – galvenais, lai tai vietā nebūtu virsū krāsa.
Pirms iedarbināšanas mēģinājuma, kad vadi ir savienoti, donora automobilim var iedarbināt dzinēju uz minūtēm piecām, lai saņēmēja akumulatoram palielinātu spriegumu. Savukārt tad, kad mēģinās iedarbināt saņēmēja automobiļa dzinēju, donoram savu motoru jānoslāpē.
Kādi riski pastāv, ja donora automobilis neizslēdz dzinēju, kad saņēmējs mēģina šķilt savējo? Ir ļoti liela slodze uz ģeneratoru, jo tam nākas "barot" abus akumulatorus. Īpaši liels sprieguma kritums ir tieši startēšanas brīdī. Automobilis nav konstruēts tā, lai startēšanas brīdī tam arī ģenerators darbotos ar pilnu slodzi. Tādējādi ģenerators var tikt bojāts.
Kad spēkrats ir veiksmīgi iedarbināts, nevajadzētu steigties ar vadu atvienošanu. Pirmo ņemam nost to (mīnusa) spaili, kas pievienota pie iedarbināmā automobiļa virsbūves. Jo gadījumā, ja tur notiks dzirkstele, tā neradīs draudus iepriekšminētajai ūdeņraža iespējamai koncentrācijai. Tātad secība ir apgriezti proporcionāla vadu pievienošanai – ko pēdējo pievienojām, to tagad kā pirmo atvienojam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
