Lauksaimniecības palīgs traktors – klasifikācija, uzbūve un ekspluatācija  (28)

Pasaulē lielākais smagās un speciālās tehnikas tirdzniecības portāls "Mascus" šoreiz piedāvā ieskatu lauku darbos iesaistīto traktoru pasaulē.

Raugoties uz traktoriem kopumā, tos var iedalīt četrās kategorijās: lauksaimniecības, meža, industriālajā un komunālajā tehnikā.

Kā skaidro Mārcis Valbergs no kompānijas "Valtek" (pie mums pārstāv "Valtra", "Fendt" un "Challanger" tehniku), lauksaimniecībai paredzētos traktorus klasificē pēc jaudas: diapazons sniedzas no 15-20 ZS mašīnām līdz 600-700 ZS tehnikai, kuras uzdevums ir iespējami ātri apstrādāt milzīgas teritorijās.

Traktors var iedalīt arī pēc riteņu veida. Mazajiem un vidējiem traktoriem aizmugurē tie ir lielāki, bet priekšā – mazāki. Nākamā grupa ir artikulētie traktori (400 ZS un vairāk, masa virs 20 t) ar četriem vienāda diametra un platuma riteņiem.

Pašām jaudīgākajām mašīnām uzstāda astoņus vai pat divpadsmit riteņus (četrus vai sešus uz vienas ass), vai kāpurķēdes – pa vienai katrā pusē vai kāpurķēžu moduļus. To uzdevums ir palielināt saķeri, kas īpaši no svara paaugstināta mitruma apstākļos, kā arī mazināt augsnes sablīvēšanu, kas var negatīvi ietekmēt nākamo ražu.

Pēc "Valtek" pārstāvja teiktā, Latvijā lauksaimnieki visbiežāk izvēlas traktorus ar jaudu no 100 līdz 300 ZS. Lielās saimniecības dod priekšroku inteliģentajai tehnikai, proti, traktoriem, kas aprīkoti ar modernu GPS navigāciju un spēj sekot iepriekš nospraustam maršrutam vai navigēt automātiski, pieļaujamajai novirzes kļūdai esot vien 2 cm. Tas novērš dubultu sēšanu, augsnes apstrādi vai ķimikāliju izsmidzināšanu vietās, kur tas nav nepieciešams, tātad liekus tēriņus.

Bet kāda ir traktoru uzbūve? Mazie traktori konstrukcijas ziņā attāli atgādina pikapus un kravas auto, proti, šasijas pamats ir rāmis, kam piestiprināts dzinējs, pārnesumkārba un sānpārvadi jeb tilti. Savukārt vidējie traktori var būt uzbūvēti ap dzinēju, respektīvi, pie tā nesošā korpusa ir piestiprināta transmisija un aizmugurējais tilts. Jāpiebilst gan, ka konstrukcijas tipu drīzāk diktē ražotāju tradīcijas, nevis traktoru izmērs.

Vidējo un lielo traktoru dzinējus var salīdzināt ar tiem, ko izmanto smagajos kravas vilcējos. Teiksim, sešcilindru motors ar 7,8 litru darba tilpumu attīsta līdz 400 ZS un 1500 Nm, un, kā raksturīgi šāda veida tehnikai, pie ļoti zemiem apgriezieniem. Traktori ir apgādāti ar sarežģītām atgāzu apstrādes sistēmām un tiem ir "AdBlue" trauki.

Pārnesumkārbas var iedalīt četrās kategorijās. Ir vienkāršas manuālās, tām seko sarežģītākas, kam pārnesumus pārslēdz ar pogām, tad pilnīgi automātiskās un visbeidzot hidrostatiskās variotransmisijas, kas viegli pārvada milzu griezes momentu un darbojas ļoti plūdeni.

Atkarībā no traktora klases tam priekšā var būt pavisam vienkāršs tilts vai arī neatkarīgā piekare ar hidraulisko vai pneimatisko amortizāciju.

Ikdienā un vēl jo vairāk sezonālajos darbos pie stūres nākas pavadīt garas stundas, tāpēc ražotāji lielu uzmanību velta vadītāja darba vietai: caur amortizatoriem šasijai pievienotās kabīnes aprīko ar klimata iekārtu, ergonomiski pareiziem, amortizētiem sēdekļiem, dažādu sistēmu vadība īstenota, izmantojot skārienjutīgu ekrānu utt.

Varētu šķist, ka lēnajai tehnikai tas nav nepieciešams, taču jaunajiem traktoriem var būt pat stabilitātes sistēma un ABS, jo atbilstoši aprīkoti tie spēj braukt 70 km/h.

Mazie traktori lielākoties ir iesaistīti dažādos palīgdarbos. Bieži vismaz vienam traktoram saimniecībā ir uzstādīts t.s. frontālais iekrāvējs, ko, piemēram, piensaimniecībās izmanto lopbarības ruļļu piegādei. Strādājot uz lauka, šādi traktori kalpo miglošanai, minerālmēslu izkliedei, graudu novešanai no lauka, sēklas pievešanai sēšanas laikā, dažkārt tieši sēšanai, zaļās masas pļaušanai, vālošanai u.c.

Ar "vidējiem" traktoriem arī velk agregātus, ko neielaiž zemē, taču tie gluži vienkārši spēj paveikt vairāk. Savukārt lielie traktori, kuru aktīvā ekspluatācija ilgst apmēram mēnesi gadā, strādā augsnes apstrādē – ar, dziļirdina, kultivē.

Tāpat kā kravas automobiļi, arī traktori aizvien biežāk tiek apgādāti ar inovatīvām tehnoloģijām. Viena no tām ir tehnikas attālinātā kontrole. Tas nozīmē, ka tehnikas pārvaldītājs reāllaika režīmā var pārraudzīt tehnikas statusu, sākot no atrašanās vietas un beidzot ar ziņojumiem par darbības traucējumiem.

Cita svarīga modernā funkcija ir kartēšana, kuras uzdevums ir nodrošināt pēc iespējas efektīvāku lauku apstrādi, iegūstot maksimālu ražu un taupot resursus. Informāciju ievada traktorā, un, piemēram, ja uz lauka ir vietas, kur nav nepieciešama smidzināšana, sistēma automātiski atslēdz smidzināšanas materiāla padevi.

Latvijas lielākajās saimniecības traktorus ekspluatē apmēram piecus gadus, lai gan ir klienti, kas var atļauties tehniku mainīt uzreiz pēc garantijas perioda beigām, tas ir, pēc trim gadiem vai 3000 motorstundām (dažādiem ražotājiem šie nosacījumi var atšķirties). No otras puses, mazajās saimniecībās tehnikas nolietojums ir daudzkārt mazāks, tāpēc pēc traktora drīzas nomaiņas objektīvi nav vajadzības.

Ja neskaita pirmo piediluma apkopi, intervāls starp apkopes darbiem ir, piemēram, 500 stundu. Tāpat kā automobiļiem, traktoriem maina eļļas, filtrus, dažādas dilstošās daļas. Ikdienā ir svarīgi kontrolēt, lai tehnika būtu tīra, putekļu dēļ nesāktos pārkaršana, abrazīvas netīrumu kārta neradītu kaitīgu berzi, lai viss būtu "sasmērēts".

Tā kā traktori ir ļoti dažādi un atšķiras to darāmais, nosaukt precīzu degvielas patēriņu nav iespējams, tomēr kā aptuvenu orientieri varētu minēt 20 litrus stundā vai 6-10 litrus uz hektāru.

Droši vien daudzus interesē, cik tādi modernie traktori maksā. Jau atkal viena atbilde nav iespējama, bet ilustrācijai tie varētu būt 15, 30, 60 tūkstoši eiro, lai gan pati dārgākā tehnika maksā 300 un vairāk tūkstošus, un līdz 30% no šīs summas veido aprīkojums.

"Ja runa ir par tehniku ar 50 ZS un lielāku jaudu, normāls noiets skaitās, ja gadā izdodas pārdot 400-600 jaunu traktoru. Pērn Latvijā piereģistrētas 538 vienības," stāsta "Valtek" speciālists Mārcis Valbergs.

No ražotājiem līderis pagājušajā gadā bija "John Deer" (20%), kam sekoja "Belarus" (gandrīz 10%), "New Holland", "Valtra", "Case IH", "Deutz", "Masey Ferguson", "Fendt" u.c. Interesanti, ka vēl 2015. gadā vislielāko noietu baudīja produkcija no Baltkrievijas.