Radošo industriju konferences "Subject: Creativity" organizatori publicējuši video ar Paula Timrota runu "Anarhija – kārtības māte", kurā viņš kā cilvēks, kuru politika neinteresē un nekad nav bijis uz vēlēšanām, pēc LTV lēmuma pārtraukt ilggadējā raidījuma "Zebra" translāciju nonācis pie secinājuma, ka ir "politiski nozīmīga persona".
"Noteikti jums gadījās tāpat kā man, kad pagājušā gada beigās, ieejot savā interneta bankā, parādījās jautājums "vai esi politiski nozīmīga persona?" Es šo jautājumu ignorēju –, kas man par daļu? Ko tā banka grib no manis? Kamēr varu, tikmēr neatbildu," stāsta Timrots.
"Un tad pienāca šī gada 13. janvāris – latviešiem ļoti zīmīgs datums jau no pagājušā gadsimta sākuma. Šajā datumā kundzītes televīzijā man paziņoja, ka raidījums "Zebra" esot kaitīgs valstij, jo tur esot parādīts pilsētas mērs, braucot ar sniega tīrītāju. Tas ir tik kaitīgi, ka tas grauj valsts kārtību un valsts pamatus, un to momentā vajag likvidēt.
Agrāk dedzināja grāmatas, tagad likvidē raidījumus – kaut kādai kārtībai valstī ir jābūt. Un tad es sapratu, ka esmu politiski nozīmīga persona – es varu izstāstīt tādu stāstu, ka uzreiz aizklapē raidījumu ciet valsts pirmajā kanālā.
Forši, tātad ir kaut kāda vara un teikšana vismaz. Par politiku nekad neesmu interesējies un nekad neesmu bijis uz vēlēšanām – tieši tik "ieinteresēts" esmu politikā.
Labi, ja reiz esmu "politiski nozīmīga persona", tad vismaz ir jāatrod kāds politiskais virziens, kurā tad es varētu iet, ja jau tā politika ir tā pieķērusies dzīvē. Un tad es domāju – grāmatas bērnībā lasīju... o, anarhija! Vienīgais, kas man der, ir anarhija!
Kas ir anarhija? Anarhija ir kā tablete, kas visu ārstē – brīvs cilvēks bez valsts. Tas man der un ļoti patīk! Es pie tā varētu palikt, ja reiz mums tā politika ir vajadzīga. Kāds varbūt teiks, ka anarhija izklausās pēc bardaka un kārtības neesamības. Tomēr patiesībā cilvēks pats tiek ar to kārtību galā. Un kāds likums vajadzīgs tikai tajā gadījumā, ja cilvēki jau ir sastrīdējušies. Tā kā anarhija ir baigi foršā štelle.
Vienmēr viss jaunais ir jau labi aizmirsts vecais," atgādina Timrots un atsaucas uz angļu pētnieka Filipa Rufa grāmatu "Pa stāvu liesmu debesīs", ar dažādiem piemēriem no tās pamatojot savu sākotnējo domu.
Runas noslēgumā Timrots atklāj, ka viņa sapnis ir uzfilmēt tādu TV raidījuma sēriju, kurā kopā ar kādu ekonomistu, antropologu, agronomu un varbūt vēl vetārstu izpētītu, kā latviešiem izdzīvot patstāvīgi bez valsts – savā viensētā, ar savu govi un kartupeļiem. Ja kādu interesē braukt un izpētīt, kā latvieši jau šobrīd samērā autonomi dzīvo savās viensētās, Timrots aicina rakstīt viņam uz epastu pauls@timrots.lv.