No katra ciema iet ārā vairāki ceļi, pa kuriem var nokļūt uz citiem ciemiem. Bet varbūt vismaz dažus no šiem ceļiem varētu vienkārši "aizklapēt" – uzlikt zīmi "Braukt aizliegts"? Tad šādu ceļu lietos tikai tie, kas tā malā dzīvo, piemēram, varbūt dažas mājsaimniecības.
Pa šādu ceļu, pa kuru būs ļauts braukt tikai vietējiem, kopumā brauks mazāk, lietos mazāk un tad tas arī retāk vai pat vispār nebūs jākopj, pieļauj Timrots. Ja valsts mēģinās salabot visus ceļus, visdrīzāk beigsies nauda, kas vajadzīga skolām, medicīnai, izglītībai un citām nozarēm.
Pēc Timrota domām, vismaz kādu trešo daļu grantēto ceļu varētu "aizklapēt ciet" un tad autovadītāji, iespējams, ar lielāku līkumu brauktu savu iecerēto maršrutu, bet valstij ar esošajiem līdzekļiem būtu iespēja pienācīgi uzturēt atlikušos grantētos ceļus.
Šo ideju apspriest vai izteikt kādu citu priekšlikumu Timrots aicina, rakstot komentāros.
Latvijas valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 tūkstoši kilometru, no kuriem aptuveni 40 procenti ir ar melno segumu, bet 60% – ar grants segumu.