Gada balvas žūrijas pārstāvji ir pārliecināti, ka nākotnē uzņēmumu autoparki tiks pārvaldīti attālināti, jo jau šobrīd ievērojami pieaugusi telemātikas piedāvāto risinājumu izmantošana autoparku pārvaldīšanā.
"Modernās tehnoloģijas attālinātai autovadītāju kontrolei tiek izmantotas arvien plašāk – analizējot braukšanas stilu, degvielas patēriņu un nodrošinot ātruma kontroli. Tas ne tikai ļauj autoparku vadītājiem efektīvāk sekot līdz kopējiem autoparka rādītājiem, bet vienlaikus veicina arī kopējo satiksmes drošību," ir pārliecināts Kristaps Liecinieks, "Balta" transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs un konkursa žūrijas pārstāvis.
Eksperti norāda, ka kravu pārvadājumu uzņēmumu vidū joprojām vērojami darba un atpūtas laika uzskaites pārkāpumi, kas noteikti tuvākajā nākotnē būs prioritāte un viens no lielākajiem izaicinājumiem lielai daļai Latvijas kravu pārvadātāju.
Vienlaikus Rīgas Tehniskās universitātes Automobiļu katedras docents Gundars Zalcmanis ļoti atzinīgi vērtē, ka arvien vairāk uzņēmumi transportlīdzekļus aprīko ar digitālajiem tahogrāfiem. Tie ne tikai atvieglo autovadītāju un uzņēmumu atbildīgo amatpersonu darbu, bet arī samazina autovadītāju darba un atpūtas laika datu falsificēšanu.
Tāpat kā pozitīva tendence jāmin – piecu gadu laikā kopš tiek organizēts konkurss ievērojami palielinājusies uzņēmumu izpratne, ka drošs autoparks ir daudz vairāk nekā tikai ceļu satiksmes negadījumu analīze un regulāras transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes.
"Konkursa žūrijā "SEB līzinga" pārstāvji piedalās jau otro reizi. Ar gandarījumu novērojām, ka dalībnieku autoparku drošība ar katru gadu uzlabojas – tas apliecina, ka uzņēmumi ieklausās ekspertu padomos. Īpaši priecē pieaugošais konkursa dalībnieku skaits un tas, ka jauno dalībnieku autoparku drošība neatpaliek vai pat ir augstākā līmenī nekā ilggadējiem pretendentiem. Pozitīvi vērtējams arī, ka pieaugošā konkurence starp pretendentiem uzlabo kopējo satiksmes drošību un situāciju uzņēmumu autoparku pārvaldīšanas jomā," atzīmē "SEB līzinga" vadītāja Jeļena Gavrilova.
Latvijas uzņēmumu autoparki – pozitīvās tendences un nākotnes izaicinājumi
Pozitīvās tendences:
- uzņēmumi pārzina savu darbinieku izraisītos ceļu satiksmes negadījumus, tiek veikta precīza to uzskaite un cēloņu analīze. Rezultāti tiek izmantoti gan autovadītāju apmācībās, gan kopējo procesu uzlabošanā;
- arvien vairāk uzņēmumu izmanto modernās tehnoloģijas attālinātā autovadītāju kontrolē, analizējot braukšanas stilu, degvielas patēriņu un veicot ātruma kontroli, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz satiksmes drošību kopumā;
- palielinās ar digitālo tahogrāfu aprīkoto transportlīdzekļu (pilna masa virs 3,5 t) skaits;
- ievērojami palielinājusies uzņēmumu izpratne par darbinieku apmācību nepieciešamību, un gan esošo, gan jauno autovadītāju apmācības kļuvušas par uzņēmumu ikdienas daļu;
- arvien lielāka uzmanība tiek veltīta kopējo procesu sakārtošanai un dokumentēšanai – gadu laikā būtiski pieaudzis uzņēmumu skaits, kas ieviesuši dažādas kvalitātes vadības sistēmas;
- uzņēmumi ir ieinteresēti radīt darba vietas, kurās darbinieki jūtas iesaistīti un motivēti.
- liela vērība tiek veltīta degvielas patēriņa samazināšanai (transportlīdzekļu ražotāju piedāvāto iespēju izmantošana, transportlīdzekļu papildu aprīkošana, datu uzskaite un analīze u.tml.) ar mērķi samazināt pārvadājumu izmaksas un apkārtējās vides piesārņojumu.
Nākotnes izaicinājumi:
- regulāras tehniskās apskates un pārbaudes, kas jāveic vismaz reizi mēnesī vai pat biežāk, nevis reizi gadā;
- kravu un pasažieru pārvadājumu jomā nopietns nākotnes izaicinājums ir autovadītāju novecošana, kas sevī ietver arī dažādu arodslimību īpatsvara palielināšanos;
- nepietiekama profilakse un pārāk maza darba devēja vēlme izglītot darbiniekus par veselīga dzīvesveida nozīmību. Ir vairāk jārunā par pareizu dienas režīmu, veselīgu uzturu un fizisko aktivitāšu, tai skaitā fizioterapijas, nepieciešamību;
- kravu pārvadājumos vēl joprojām ir vērojami darba un atpūtas laika uzskaites pārkāpumi;
- autoparku transportlīdzekļu zīmolu un modeļu daudzveidība traucē tos viegli un efektīvi pārvaldīt, uzturēt un apsaimniekot.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem Latvijā, kopējā satiksmes plūsmā, uzņēmumu transportlīdzekļi ir teju 33%. Ja vidēji Latvijā transportlīdzeklis gadā veic 13 tūkstošus km, tad uzņēmuma transportlīdzekļu nobraukums gada laikā nereti sasniedz pat 100 tūkstošus km.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
