"Volvo Trucks" kopā ar Zviedrijas atkritumu pārstrādes uzņēmumu "Renova" pašlaik veic pārbaudes un pēta, kā automatizētas kravas automašīnas var padarīt atkritumu apstrādes procesu drošāku un efektīvāku un arī uzlabot autovadītāju darba apstākļus.
Pašlaik pārbaudītās automatizētās sistēmas principā ir tādas pašas, kādas tiek uzstādītas "Volvo" pašgājējā kravas automašīnā, kas jau kopš 2016. gada rudens tiek izmantota raktuvēs Kristīneberjā Zviedrijas ziemeļos.
"Ja ar smagu komerciālo automašīnu jābrauc pa pilsētas dzīvojamo rajonu šaurajām ielām, uz kurām ir mazāk aizsargāti ceļa satiksmes dalībnieki, prasības attiecībā uz drošību, protams, palielinās, pat ja automašīnas ātrums nepārsniedz gājēja iešanas ātrumu. Atkritumu savākšanas automašīna, kuru mēs pašlaik testējam, nepārtraukti kontrolē apkārtni un nekavējoties apstājas, ja pēkšņi uz ceļa parādās šķērslis. Tajā pašā laikā automatizētā sistēma nodrošina labākus apstākļus, lai autovadītājs varētu uzmanīgi vērot visu kravas automašīnas tuvumā notiekošo," skaidro Karls Johans Almkvists, "Volvo Trucks" satiksmes un produktu drošības nodaļas direktors.
Ja ir aktivizēta automatizētā sistēma, pirmajā apstāšanās vietā autovadītājs izkāpj no kabīnes, dodas automašīnas aizmugurē, izvelk tvertni uz riteņiem un iztukšo to tieši tādā pašā veidā, kā tas notiek šodien, izmantojot attiecīgās vadības ierīces. Kad darbība ir pabeigta, kravas automašīna, saņemot autovadītāja komandu, atpakaļgaitā automātiski brauc pie nākamās atkritumu tvertnes. Autovadītājs iet tieši pa to pašu maršrutu kā kravas automašīna, un tādējādi visu laiku var pārredzēt notiekošo braukšanas virzienā. Kādēļ automašīna brauc atpakaļgaitā, nevis uz priekšu?
"Ja kravas automašīna brauc atpakaļgaitā, autovadītājs var visu laiku atrasties atkritumu blīvētāja tuvumā, un viņam nav atkārtoti jāstaigā no automašīnas aizmugures līdz kabīnei katru reizi, kad automašīna pārvietojas. Turklāt autovadītājam nav katrā kustības uzsākšanas un apstāšanās reizē jāizkāpj no kabīnes un jākāpj tajā atpakaļ, tādējādi samazinās risks gūt ar darbu saistītus savainojumus, jo ceļgala un citu locītavu saspringums nav tik liels," stāsta "Renova" stratēģiskās izstrādes nodaļas vadītājs Jans Zaširsons.
Citās situācijās braukšana atpakaļgaitā ir salīdzinoši riskants manevrs, jo vadītajam varētu būt sarežģīti redzēt visu aiz kravas automašīnas notiekošo, cilvēkus un priekšmetus pat gadījumā, ja automašīnā ir uzstādīta atpakaļskata kamera.
Noteiktos rajonos drošības apsvērumu dēļ ir aizliegts braukt atpakaļgaitā ar smagajām komerciālajām automašīnām, citos rajonos ir prasība, ka aiz kravas automašīnas ir jāatrodas otram autovadītājam, lai pārliecinātos, ka pirms braukšanas atpakaļgaitā uz ceļa nav nekādu šķēršļu. Risinājums, kas pašlaik tiek pārbaudīts, varētu šīs problēmas novērst.
Sensori pārrauga visu atkritumu savākšanas automašīnas apkārtni, un braukšana ir droša neatkarīgi no tā, kādā virzienā transportlīdzeklis pārvietojas. Ja, piemēram, ielu aizšķērso novietota automašīna, atkritumu savākšanas automašīna automātiski var apbraukt šķērsli, ja vien ir pietiekami daudz vietas šī manevra veikšanai.
Automatizētā sistēma kontrolē arī pārnesumu pārslēgšanu, stūrēšanu un braukšanas ātrumu, tādējādi var samazināt degvielas patēriņu un emisiju apjomu.
Lai gan tehniskā bāze jau ir izveidota, tomēr vēl jāveic apjomīgi izpētes, testēšanas un izstrādes darbi, pirms pašgājējas atkritumu savākšanas automašīnas kļūs par realitāti. Pašreizējais sadarbības projekts turpināsies līdz 2017. gada nogalei, un tā turpinājumā tiks veikta ārkārtīgi rūpīga funkciju un drošības izvērtēšana, kā arī izpēte par to, kā autovadītāji, citi ceļa satiksmes dalībnieki un vietējie iedzīvotāji pieņems šāda veida automašīnas. Paredzams, ka dažādās pakāpēs automatizētus transportlīdzekļus agrāk sāks izmantot citiem pielietojumiem, kur pārvadāšanas uzdevumi norisinās pilnībā noslēgtos apgabalos, piemēram, raktuvēs un kravas termināļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
