Katrs autovadītājs zina, ka aiz zīmes "Dzīvojamā zona" ir jābrauc ar maksimums 20 km/h. Tādējādi šādu zīmju popularitāti valstī var izskaidrot ar vietējo iedzīvotāju vēlmi samazināt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu pie savām mājām.
Tomēr šī zīme rada arī problēmas un to darbības zonā notiek ne mazums ceļu satiksmes negadījumu. Problēma ir tajā, ka "Dzīvojamā zona" paredz ne tikai ātruma ierobežojumu, bet arī prioritāti gājējiem un velosipēdistiem. Tomēr reālā infrastruktūra attiecīgajās vietās ne vienmēr par to liecina. Būtu nepieciešami papildu ātruma vaļņi u.c. šķēršļi, piemēram, joslas sašaurinājums, kas transportlīdzekļa vadītājam arī šādā veidā liktu saprast, ka ātri braukt šeit nav brīvi.
"Zebra" uzskatāmam piemēram atradusi ielu Purvciemā, kur uzstādīta zīme "Dzīvojamā zona", tomēr infrastruktūra liecina, ka mērķa sasniegšanai labāk būtu uzstādīta vienkārši braukšanas ātruma ierobežojošā zīme. Autovadītāji tajā turpina braukt, tāpat kā iepriekš, jo dodas "tranzītā", nevis iebrauc teritorijā, piemēram, daudzdzīvokļu ēku pagalmā.
Daudz avāriju notiek aiz zīmes "Dzīvojamās zonas beigas", kura būtībā nozīmē arī "Dodiet ceļu!". Bieži vien pēc avārijas autovadītājs taisnojas, ka nav zinājis, ka aiz zīmes "Dzīvojamās zonas beigas" jādod visiem pārējiem ceļš. Tas, pēc Paula Timrota vārdiem, vēlreiz apliecina to, ka pašvaldības nereti šīs zīmes uzstāda nevietā.
Vislabāk dzīvojamās zonas noslēguma zīmi būtu uzstādīt vēl pirms krustojuma, uzskata CSDD ceļu drošības audita daļas priekšnieks Ziedonis Lazda, un tad krustojumā uzstādīt zīmi "Dodiet ceļu!", lai autovadītājiem liktu skaidri noprast par satiksmes organizāciju attiecīgajā vietā.
"Zebra" pat atrada kādu dzīvojamo zonu, kurai papildu pie iebraukšanas uzstādīta ceļa zīme "Dodiet ceļu!" un vēl gājēju pāreja ierīkota –, bet to jau visu pēc noklusējuma paredz pati "Dzīvojamā zona" zīme, ka gājējs šeit ir karalis un tam visur ir priekšroka jau tāpat.
Vēl kādā citā vietā pilnīgi pretējs izpildījums – "Dzīvojamā zona" un "Galvenais ceļš" zīmes viena virs otras. Tomēr realitātē dzīvojamā zonā darbojas vienkārši labās rokas likums, nav nekāda galvenā ceļa.
Lielākā daļa zīmju "Dzīvojamā zona" ir pašvaldību organizēts nolaidīgi slepkavniecisks nodoms pret iedzīvotājiem, uzskata Timrots. Šīs zīmes lietošana ļoti labi parāda, ka pašvaldības labprāt klausa saviem iedzīvotājiem, bet neko daudz nejēdz no ceļu organizācijas, secina "Zebra". Šīs visas zīmes izvieto pašvaldības pēc saviem ieskatiem, ne ar vienu nekonsultējoties, tāpēc arī rezultāts ir mulsinošs un avāriju raisošs, rezumē Timrots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
