Savukārt lielais policijas iepirkums bija piegādāts, bet citu ievērojamu darījumu tirgū nebija. Tas nozīmēja, ka bija ievērojami jāpieaug vietējam pieprasījumam pēc jauniem automobiļiem.
Un tas notika – 2017. gads beidzās ar 2% pieaugumu vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta segmentā, sasniedzot 18 934 jaunu automobiļu reģistrāciju, neskatoties uz to, ka reeksports samazinājās gandrīz uz pusi un no jaunām ievestajām automašīnām pēc pirmās reģistrācijas valsti pamet vien 2000 vienības.
Tā visa rezultātā jaunu automobiļu reģistrācija pastāvīgai lietošanai Latvijā ir pieaugusi par 12%, kas ir par 1870 vienībām vairāk nekā 2016. gadā.
Kas veicinājis šādu pieprasījuma pieaugumu? Pirmkārt jau automobiļa īpašnieks ir noguris no savu laiku nokalpojušu automobiļu ekspluatācijas. Salīdzinot līzinga maksājumu par jaunu auto un remontus, dīkstāves lietotam automobilim, izvēles kausi mēdz nosvērties par labu jaunam. Varbūt nebūs no tik lepna segmenta, bet tomēr jauna automobiļa ar rūpnīcas garantiju, saprotamām ekspluatācijas izmaksām un mazāku degvielas patēriņu.
Līzinga kompānijas ir stūrakmens jaunu automobiļu veiksmīgai iegādei, norāda Auto asociācijā. 2017. gadā 62% no visiem jaunajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglā komerctransporta ir iegādāts ar līzinga finansējuma palīdzību. Privātpersonas automobiļu iegādes darījumos līzingu izmantojušas 71% gadījumā, kas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.
Jau vēsturiski pirktāko pasažieru automobiļu (M1) zīmolu TOP-3 ir nemainīgs – "Volkswagen" (VW) ar 2320 reģistrētiem automobiļiem un 13,9% tirgus daļu, kam seko "Toyota" ar 2234 reģistrētiem automobiļiem un 13,4% tirgus daļu.
TOP-3 noslēdz "Nissan", kas ir līderis privātpersonu iegādāto automobiļu topā, bet kopā 2017. gadā ir reģistrēti 1406 "Nissan" markas automobiļi, kas ir 8,4% no visiem pārdotajiem jaunajiem automobiļiem.
Kopumā privātpersonas 2017. gadā ir iegādājušās 5442 jaunus automobiļus, kas ir 29% no visiem reģistrētajiem automobiļiem 2016. gadā, bet privātpersonu darījumu daļa bija vien 23%.
"Ap trešdaļu no kopējā privātpersonu darījumu skaita liecina par to, ka tirgus ir normalizējies, jo šāds skaitlis atbilst vidējam rādītājam Eiropā. Uzskatīt, ka tuvākajos gados ievērojami pieaugs privātpersonu tirgus daļa, mēs nevaram. Tirgus izaugsme tagad ir sagaidāma vienmērīgā privātpersonu un uzņēmumu darījumu pieaugumā," komentē Auto Asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.
Vieglā komerctransporta (N1) automobiļu reģistrācijas apjomi šogad bijuši īpaši viļņveidīgi un nestabili. 2017. gads pabeigts ar 1% pieaugumu, kas nav vērā ņemams sasniegums, ja nu vienīgi jāpiemin, ka ir beigusies reģistrācijas apjomu samazināšanās, kas vajāja vieglo komerctransportu 2016. un 2015. gadā.
Šiem divu gadu kritumiem ir izskaidrojums, jo valsts pārvalde centās ierobežot vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju kā vieglo komerctransportu, ja šādas darbības mērķis ir iegūt 100% priekšnodokļa atskaitīšanu, panākt izvairīšanos no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksājuma un gūt mazāka ekspluatācijas nodokļa priekšrocības.
Ar 2015. gada 1. janvāri stājās spēkā jaunās ekspluatācijas nodokļa likmes un no 2016. gada 1. janvāra N1 kategorijas automobiļiem tika iekasēts UVTN. Pēc šo izmaiņu spēkā stāšanās ir septiņas reizes samazinājusies vieglo pasažieru automobiļu reģistrēšana par vieglo komerctransportu.
Rezultātā 2017. gadā kā N1 kategorijas spēkrats nav reģistrēts neviens "premium" segmenta apvidus automobilis. Protams, no šīm nodokļu izmaiņām cieta arī godīgi uzņēmēji, kas savus automobiļus lietoja tam paredzētajā veidā, bet šobrīd maksā lielāku ekspluatācijas nodokli un ir spiesti liegt darbiniekam braucienu uz mājām ar dienesta "bulkuvāģi" vai arī par to maksā UVTN.
Pēc Auto asociācijas aplēsēm, 2018. gadā pieaugs vieglā komerctransporta reģistrācijas apjomi, jo N1 kategorija ir "attīrījusies" no piemaisījumiem, un 2018. gada 1. janvāris nenāca ar jaunām nodokļu izmaiņām, kas bremzētu šī segmenta attīstību. Eiropas naudas ienākšana Latvijas ekonomikā, būvniecības un citu noaru attīstība veicinās arī vieglā komerctransporta tirgus attīstību. Pat palielinātajam akcīzes nodoklim būtu jābūt kā stimulam nomainīt novecojušo autoparku pret jaunu un ekonomiskāku, kas ļautu ietaupīt uz degvielas izmaksām.
Vieglā komerctransporta segmentā zīmoli 2017. gadā bija VW ar 426 automobiļiem uz 19% tirgus daļu, "Renault" ar 341 spēkratu un 15,2% tirgus daļu, kam seko "Peugeot" ar 265 reģistrētiem automobiļiem un 11,8% tirgus daļu.
Pirktāko vieglā komerctransporta modeļu TOP-3 sastāv no "Toyota Hilux" pikapa ar 185 reģistrētām vienībām, kam seko "Renault Master" ar 182 reģistrētiem kravas autobusiem un trijnieku noslēdz "Peugeot Partner" ar 174 reģistrētiem kravas furgoniem.
VW markai komerctransporta reģistrācijas apjomus veido trīs modeļi – "Crafter", "Caddy", "Amarok" un "Transporter", no kuriem neviens neiekļūst TOP-3, bet "Crafter" un "Caddy" ieņem ceturto un piekto vietu reģistrētā vieglā komerctransporta topā.
Vai "DnB" un "Nordea" apvienošanas rezultātā būs jauns līzinga tirgus līderis 2018. gadā? Saskaņā ar 2017. gada reģistrācijas datiem "Nordea" un "DnB" portfelis kopā aizņem 36% no visiem līzinga finansējuma darījumiem. Vai 2018. gadā vairāk nekā trešdaļu no līzingā iegādātajiem automobiļiem finansēs "Luminor", vai arī jaunās kompānijas daļa turpinās vēl vairāk pieaugt, rādīs laiks.
2017. gadā "SEB Līzings" ar 23,1% no līzinga tirgus ir bijis lielākais finansētājs un nosargāja savu līdera pozīciju. Uz otro vietu ir pakāpies "Swedbank Līzings", kas finansējis 22,1% no visiem līzinga darījumiem, nostumjot uz trešo vietu bijušo "Nordea Finance Latvia", kas pēc apvienošanās nomainījis nosaukumu uz "Luminor Līzings" un finansējis 20,5% no līzinga darījumiem.
Analizējot datus, Auto asociācija secina, ka mini, mazā un kompaktā klase, kas Eiropā ir populāras, 2017. gadā arī Latvijas tirgū spēja uzrādīt pieaugumu. Jau ierasti par pircēju iecienītāko klasi ir kļuvusi apvidus klase, kas aizņem gandrīz 45% no visiem reģistrētajiem automobiļiem un 2017. gadā ir pieaugusi par 26%. Jāpiemin, ka par vienu procentpunktu ir pieaugusi "premium" segmenta daļa tirgū un jau sasniedz 13,2% no visiem jauniem reģistrētajiem pasažieru automobiļiem.
Kurš pirka visvairāk jeb korporatīvie darījumi? Kopumā 2017. gadā korporatīvo darījumu skaits pieaudzis par 17%, un nu jau katra ceturtā pārdotā automašīna tiek pārdota klientam, kas automobiļus pērk vairumā. Tie ir uzņēmumi, kam nepieciešami transportlīdzekļi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, arī valsts un pašvaldību iestādes parasti iegādājas vairākus automobiļus vienā iepirkumā.
Lielākie korporatīvie klienti ir autonomas uzņēmumi, kas pēcāk automobiļus iznomā īstermiņa nomā vai arī nodrošina pilna servisa nomu gan privātajiem uzņēmumiem, gan valsts sektoram.
Pēc reģistrācijas datos pieejamās informācijas, lielākais automobiļu pircējs pērn ir bijis "ALD Automotive", kas iegādājies 408 automobiļus. Otrajā vietā ir "Mobility Latvija", kas ir "Europcar" zīmola pārstāvis Latvijā un ir iegādājies 375 jaunus automobiļus. Trešo vietu topā ieņem Valsts policija ar 347 vienībām.
Lielākais privātais sava autoparka atjaunotājs ir bijis topa astotajā vietā esošais "Sanitex", kas iegādājies 119 jaunas automašīnas. Turklāt divi "Transporent" grupas uzņēmumi, kopā skaitot, ir piegādājuši 396 auto.
Igaunijā 2017. gadā vieglo pasažieru automobiļu tirgus ir palielinājies par 7%, sasniedzot 25 205 reģistrētu vienību skaitu un 3946 reģistrēta vieglā komerctransporta vienību skaitu – kopā 29 151 vienību.
Lietuvai 2017. gads bijis īpaši ražīgs, jo pieaugums sasniedzis 26% un praktiski sasniedzis Igaunijas reģistrācijas apjomus – 29 067 vienības, no kurām 25 865 ir vieglie pasažieru automobiļi un 3202 ir vieglais komerctransports.
Saskaņā ar Eiropas auto ražotāju asociācijas sniegtajiem 2017. gada datiem vienpadsmit mēnešos Eiropā kopumā jaunu auto tirgū vērojams 4,1% pieaugums, pārsniedzot 14 miljonu vienību skaitu. Prognozējams, ka 12 mēnešu dati liecinās, ka Eiropas jaunu auto tirgus ir sasniedzis vai gandrīz sasniedzis 2007. gada līmeni – 15,6 miljonus.
Četri no pieciem liekākajiem Eiropas tirgiem ir piedzīvojuši reģistrācijas skaita pieaugumu – Itālija (8,7%), Spānija (7,8%), Francija (5,3%) un Vācija (3%), bet Lielbritānija ir piedzīvojusi 5% reģistrācijas apjoma kritumu. Nenoteiktība attiecībā uz izstāšanos no Eiropas Savienības ir piebremzējusi ekonomikas attīstību Anglijā.